Karstumi un vēsumi
Karstajā tropiskās svelmes pārņemtajā Latvijas vasarā, ko laiku pa laikam atšķaida arktiskās gaisa masas, izcēlies pamatīgs tracis teju vai sicīliešu gaumē. VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) šonedēļ pieņēmuši lēmumu lauzt līgumu ar būvfirmu ReRe Būve1.
Lasītājiem jāpaskaidro, ka tas ir uzņēmums, kurš līdz šim veica Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukciju (JRT) Lāčplēša ielā. Arhitekte Zaiga Gaile medijos notikušo jau paguvusi nosaukt par, citējot portālu Delfi, «kara pieteikumu «lielo būvfirmu mafijai»». Šis nedēļas vidus publiskais priekšnesums nedaudz atsauc atmiņā ainiņas no epohālā kinodarba Krusttēvs. Kurš kuram šajā latvju celtnieku mafijas hierarhijā bučojis gredzenu, gan pagaidām paliek neatbildēts jautājums. Jācer vien, ka turpinājumā karojošās puses cita citu ar cementa maisiem vai ķellēm neapmētās.
Ja beidzam par notiekošo ironizēt, tad galvenā problēma ir tā, ka līguma laušana un jauna būvnieka meklēšana, kas Latvijas apstākļos neizbēgami būs priekšnesums ar konkursa izsludināšanu un visām no tā izrietošajām sekām, sevišķi jau ņemot vērā nupat izskanējušo mafijas piesaukšanu, visdrīzāk tomēr apdraudēs cerības, ka 2022. gadā JRT trupa varētu normāli atgriezties savās telpās, kurām latviešu teātra vēsturē ir ļoti nozīmīga vieta. Latvijas kultūrai jau ir uzkrājusies slikta pieredze ar būvniekiem, kuri solīt sola, bet kuru darbību rezultātā secen aiziet tā sauktā norvēģu instrumenta miljoni. Tā tas notika ar Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas nenotikušo rekonstrukciju, kuras dēļ muzejs joprojām sēž Tērbatas ielā nepiemērotās telpās bez savas ekspozīcijas iespējām.
JRT, protams, ir Miera ielas telpa, tomēr kāpēc būvnieku un arhitektu spēlēs par ķīlnieku jāpadara pasaulē atpazīstamākais Latvijas teātra kolektīvs, nudien ir labs jautājums, uz kuru man nav atbildes. Grūti arī saprast, kāpēc spēles ar bezgalīgu gumijas vilkšanu notiek tieši valsts sektora finansētajā būvniecībā, nevis ceļot kādus tirdzniecības centrus. Tā sagadījies, ka šonedēļ gandrīz vienlaikus ar JRT sāgu durvis vēris atjaunotais Azur centrs Mazajā Rencēnu ielā. Protams, tā nav nekāda augstās arhitektūras pērle, bet tomēr bijušais padomju laika VAZ autoservisa centrs dažu desmitu gadu laikā tirdzniecības vajadzībām pārbūvēts jau otro reizi un nekādi publiski kašķi par rekonstrukciju vai tās problēmām nav bijuši dzirdami nekad.
Eiropas Rakstnieku padome šonedēļ savukārt nākusi klajā ar asu paziņojumu, kurā nosoda jaunākās tendences audiogrāmatu ražošanā. Izrādās, lielajam tirdzniecības milzim Amazon piederošā kompānija Audible savās jaunajās audiogrāmatās izmantošot vairs ne dzīvu aktieru balsis, bet gan mākslīgā intelekta ģenerētu balsi. Tas izsaucis pamatīgus rakstnieku protestus, kuri uzstāj uz to, ka teksti jāielasa dzīviem cilvēkiem, saņemot par to pienācīgu atalgojumu, mākslīgā intelekta pārziņā atstājot, piemēram, valodas mācību līdzekļu ražošanu.
Ar ko autoru un ražotāju saķeršanās beigsies, zīlēt pāragri, bet audiogrāmatas pasaulē ir milzīga grāmatu industrijas daļa. Atceros, pirms kādiem gadiem Frankfurtes grāmatu tirgū vācu valodā vēl nebija apskatāms Dena Brauna jaunākā romāna Origin tulkojums, toties stendos bija pilns ar Origin klausāmgrāmatu diskiem. Latvijā diemžēl audiogrāmatu ražošana tika sākta no otra gala, cenšoties iesmērēt publikai absolūti nekomerciālus un dotētus audioizdevumus. Rezultātā šis bizness loģiski izbeidzās, tā arī īsti nesācies, kaut gan tā perspektīvas ir pietiekami lielas, tāpat kā elektronisko grāmatu izdošana, kuru tirgus Latvijā pamazām, bet noteikti attīstās un kļūst aizvien plašāks.
Vērts piebilst par vēl vienu šīs vasaras tendenci. Ja vēl nesen latviešu autortiesību pārkāpēju aprindās stilīgi skaitījās lejuplādēt noplukušas mājas apstākļos ieskenētu grāmatu kopijas no vietnes, ko stūrgalvīgi uztur kāds pirātisku izdevumu entuziasts, ar kuru nekādi netiek galā mūsu valsts attiecīgie dienesti, tad 2019. gada vasarā kačāt šos nelegālos un nekvalitatīvos failus vairs nav ne mazākās jēgas. To pašu var dabūt izlasīt legāli vietnē www.3td.lv, kur šīs grāmatas kvalitatīvā pasaulē pieņemtā e-grāmatu formātā pieejamas par brīvu. Pēdējo nedēļu laikā šai kolekcijai savus darbus pievienojis arī apgāds Mansards. Starp jaunumiem šonedēļ redzēju tādus autorus kā Vili Lācīti un Kristīni Želvi. Kāpēc gan nelasīt legāli?