Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ministri turpina piekopt uzsākto atlaišanu, dēmonizācijas un «tīrīšanas» politiku pret svešajiem un politiski neitrālajiem ierēdņiem un amatpersonām, lai to vietā iestumtu savus ielikteņus. Tas laikam tādēļ, lai uzsvērtu savu īpašo «juvenilismu», pozicionējoties pret «vecajiem». Šajā cīņā jebkuras metodes netiek smādētas – arī visnotaļ zemiskas.
Ir dabiski, ka pie varas nākusi partija cenšas izplesties un nostiprināt savu ietekmes areālu, taču varētu kaut kā prasties kaunu un nedarīt to klaji liekulīgi. JKP savu jauneklīgumu demonstrē kā daždien dzīvnieku pasaulē jaunie tēviņi, kas par tiesībām aplēkt mātītes demonstrē savu diži krāsaino asti vai sazarotos ragus, baurojot, ka visi citi ir «vecie», «oligarhiskie», «komunistiskie». JKP līderis Jānis Bordāns pirms gada pauda, ka pozitīvas pārmaiņas valstī iespējamas vien tad, ja no amatiem tiks izstumti cilvēki ar komunistisku pagātni. Taču tagad ir atklājies, ka izglītības un zinātnes ministres amatā no JKP ir Ilga Šuplinska, kura 1987. gadā Dagdas laikrakstā Komunisma Ausma publicējusi padomju varu slavinošu rakstu. 1987. gads vairs nebija drūmais un dziļais padomju laiks, kad cilvēki aiz bailēm bija spiesti nest nodevas un nodot - Šuplinska to darīja aiz karjerisma, merkantili.
Kadru tīrīšanas notiek bezjēdzīgi, pat kaitīgi valstij. JKP korī ar Attīstībai/Par! un pārējo koalīciju bezatbildīgi novāca no amata Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Arni Cimdaru. Bez kompetenta vadītāja izcēlās haoss - iedzīvotāji tika šausmenizēti, internetā saņemot vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Tagad par to vainīgie netiek meklēti, jo vainīgie ir zināmi - valdošā koalīcija.
Nejēdzība un kaitējums tranzītbiznesa nozarei ir Latvijas dzelzceļa vadībai izteiktā satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) neuzticība. Tas grauj uzņēmuma prestižu. Par uzņēmuma vadītāju Edvīnu Bērziņu Linkaits izplata informāciju kā par šausmoni, interpretējot visu viņa biogrāfiju kā kaut ko tumšu. Lai gan Bērziņš, lai kļūtu par Latvijas dzelzceļa vadītāju, izturēja skarbu konkurenci un uzvarēja kā profesionālākais starp profesionāļiem.
Lai dabūtu amatā savus ielikteņus, JKP nesmādē zemas metodes. Tāda ir nupat uzsākusies kampaņa par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadības vai visas padomes atlaišanu. NEPLP vadītājai Dacei Ķezberei ir no skapja izvilkta veca, apputējusi, ar čiku rezultējusies krimināllieta, kurā viņa 2007. gadā bija aizdomās turētā. Tolaik viņas dēls pirka zemes gabalu Jūrmalā, bet mamma visur zvanījās, lai noskaidrotu situāciju un draudzīgiem ierēdņiem un deputātiem lūgtu atbalstu un netraucēšanu. Nevis kādus «parastiem mirstīgajiem» nepieejamus labumus viņa no tā guva, bet centās nodrošināties pret to, lai viņas kā domes deputātes statuss nepatraucē dēlam - lai viņas dēls var dabūt to pašu attieksmi, ko kā formalitāti saņem katrs iedzīvotājs. Šo zvanīšanos pēc konkurentu pasūtījuma ir klausījies un izsekojis KNAB. Neko kriminālu nav konstatējis. Tomēr lieta tiek celta atkal augšā un tiek izmantota, lai apšaubītu Ķezberes reputāciju. Sabiedriskais medijs un citi elektroniskie mediji pašlaik bauda tādu redakcionālo brīvību, kāda tiem nekad agrāk nav bijusi un nebūs, ja tie padosies JKP politikāniskajām manipulācijām. JKP, protams, piebaros dažu pseidoanalītisku raidījumu ar ekskluzīvu informāciju, taču visi pārējie, godīgie žurnālisti grauzīs bada garozu un baidīsies kritizēt JKP un valdošo koalīciju.
Absolūti bezjēdzīga un Alma Mater prestižu graujoša ir izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas cenšanās, lai valdība neapstiprina Latvijas Universitātes rektora amatā Indriķi Muižnieku. Cik reižu LU Satversmes sapulcei jāievēlē rektors? Jau divreiz viņš ir ievēlēts - vispirms parastajā, pēc tam ārkārtas LU Satversmes sapulcē - ar balsu vairākumu. Cik reižu vajag vēl?
Gan LU peripetijās, gan Latvijas dzelzceļa lietās klaji redzama alkatīga un prasta shēma - partija grib naudu, ietekmi un mantu. Latvijas dzelzceļa gadījumā jānomaina uzņēmuma vadība, lai labumu var gūt ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni saistītā akciju sabiedrība Baltijas Ekspresis. Latvijas Universitāti partija grib pakļaut, ierobežot tās autonomiju, uzspiest no augšas tai citādu pārvaldības formu un kaut kad tuvā nākamībā arī rīkoties ar LU un citu augstskolu nekustamajiem īpašumiem.
JKP ir radusi uzstāties kā jauns spēks, taču savā praktiskajā darbībā piekopj metodes, kas bija raksturīgas kompartijai un komjaunatnei - liekulība, meli, birku karināšana, noklusējumi, pārspīlējumi. Žēl, ka tāds talantīgs jaunais politiķis kā Krišjānis Feldmans (JKP) jau savos pirmajos soļos kāpj apzināta politikāniska populisma peļķē. Daudzu kolēģu cieņu pret sevi viņš zudināja, nekorekti brūkot virsū iepriekšējam zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS), kurš savā mūža darbā ir veicis milzu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.
JKP sevi sludina par juvenilu, taču ir vecišķa. Žēl, jo daudzi no šīs partijas ļoti daudz gaidīja. Taču nesagaidīja.
