Atklāta vēstule VARAM ministram Jurim Pūces kungam

Godātais ministra kungs!

Mēģināšu papildināt savus izteikumus par Jūsu iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, paturot spēkā atziņu, ka gan iepriekšējā, gan pašlaik Jūsu plānotā mūsu valsti virzīja un virza pretī nacionāli tautsaimnieciskai katastrofai.
Lai pierādītu, ka reformas iecere ir pareiza, Jūs atsaucaties uz statistikas dotajiem atšķirīgajiem pašvaldību izdevumiem uz vienu iedzīvotāju, un secināt, ka tas nozīmē atšķirīgus pakalpojumu piedāvājumus, atšķirīgus nodokļu ieņēmumus un kavē ārvalstu investīciju piesaisti, ka zemnieki paliks bez izglītības un nevarēs nodrošināt labāku sociālo aprūpi senioriem. Jūs piedēvējat nedemokrātismu oponentiem, kuri „savas personiskās intereses uzdodot arī par Latvijas novadu bērnu un līdzcilvēku, kuriem nepieciešama sociālā palīdzība, interesēm.” Reformas nepieciešamību Jūs cenšaties pierādīt kaut vai ar to vien, „lai tiktu ievērota pastāvošā likumdošana ,,kas skaidri pasaka kritērijus novada teritorijai, kurus šobrīd vairāk nekā puse no pašvaldībām nepilda.” Bet, ja nepilda, loģisks būtu secinājums, ka uzspiestie kritēriji, ja tie nerēķinās ar reālajiem apstākļiem, ir nepareizi, ka tie ir neveiksmju cēloņi, nevis otrādi, kā Jūs to cenšaties skaidrot.
Jūs reformas pretiniekiem pārmetat neloģismu: „Viņi (piemēram, pensionēts agronoms Andrejs Lucāns) ir gatavi sabiedroto redzēt pat Alfrēdā Rubikā - cilvēkā, kurš centās nepieļaut Latvijas valsts atjaunošanu.” Jūs, ministra kungs, kritizējat „valsts” un „tauta” skaļāko piesaucēju prasību pēc likuma neievērošanas: „Jau minētais Lucāns, vēršoties pret reformu, uzstājas kā zemnieku aizstāvis, acīmredzot uzskatot, ka zemniekiem nav nepieciešama laba izglītība viņu bērniem vai spēcīgas pašvaldības vispār... Reformas pretinieki ar rokām un kājām ir par vietējo, pašvaldības līmeņa birokrātiju. Viņi labprāt pat to vairotu, izveidojot vēl vienu pārvaldes slāni - apriņķi.”
Godātais ministra kungs, atvainojos, bet Jūsu piedāvātās reformas nepieciešamības argumentācijā nav atbildes pēc būtības. Taču bez objektīvas atbildes par būtisko, Jūs nevarat piedāvāt konstruktīvu reformas plānu.
Atgādināšu būtību - iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas laikā mazo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 50 600 jeb 38%, ārzemniekiem pārdoti 28,5% lauksaimniecības zemes resursu un pagastu pašnoteikšanās tiesības, tātad pašiniciatīva, samazināta 4,4 reizes. Par šo reformu Jūs nesniedzat analītisku vērtējumu un secinājumus - līdzšinējo 119 novadu nacionālo un tautsaimniecisko pienesumu. Jūsu piedāvātā reforma nekorelē ar latviešu tautas un Lavijas valsts ilgtspējību.
Vēlreiz atgādināšu, ka īsti laimīga cilvēka un laimīgas sabiedrības veidošanās avots ir pašiniciatīva, nevis bagātību pārdale - pabalsti, citu radīti gatavi labumi. Jūsu piedāvātā reforma, ministra kungs, slāpē attīstības pamatu - pretrunu cīņu, likvidē pašiniciatīvu - panākumu atslēgu. Taču, atjaunojot pagastu pašnoteikšanās tiesības jeb pašiniciatīvu (1. līmeni) un radot iespēju pagastiem šīs tiesības paplašināt ar valstiski ietekmīgākām, ekonomiski spēcīgākām un lielākām, aptuveni agrāko rajonu lieluma pašvaldībām (2. līmenis) un ieņēmumu izlīdzināšanas fondiem, Jums paveras iespēja reformu no katastrofas pārvērst veiksmes stāstā.

Cieņā, Andrejs Lucāns, pensionēts agronoms, Burtniekos 7.07.2019.