Par ko vēl lai pēc Jāņiem raksta, ja ne par malku. Elita (Veidemane) nupat jau publicēja (NRA, 10.06.2019.) ļoti sakarīgu tekstu par kārtējo varas aprobežotības un stulbuma izpausmi – veicināt malkas izmantošanas ierobežošanu tāpat vien, bez kāda nopietna, salīdzinoša pamatojuma. Šāda līmeņa «idejas» Latvijā parādās un nonāk lēmējvaras apritē jau tik bieži, ka jāsāk domāt – kāds te apzināti tiecas degradēt Latvijas varu, lieluma, lielu darbu vietā piedāvājot tērēšanos sīkumos. Tāpēc es te vēlos Elitas tēmu nedaudz izvērst un arī nedaudz, teiksim, sentimentalizēt.
Proti, ja nerunāt tikai par malku, vai tad šajā pašā kontekstā krietni efektīvāks nebūtu priekšlikums - piekopt līdzīgu «politiku» saistībā ar izmešu gāzēm? Piemēram, kāpēc nesniegt valsts atbalstu tiem, kuri grib turpmāk lietot vien elektromobiļus? Kas tad piesārņo gaisu vairāk - malka vai ķīmiskā degviela? Proti - gribētos redzēt dažnedažādu vides, atmosfēras piesārņotāju (naftas produkti, gāze, malka... arīdzan sadzīves ķīmija un pirdieni u.c.) salīdzinošo vērtējumu. Kamēr to neredzu, tikmēr uzskatu, ka malka bez visa cita ir, teiksim, viens no mūsu nacionālās kultūras fenomeniem. Kāpēc? Padomājiet, varbūt vārdam «malka» ir kāds sakars ar Ptolemaju, kurš nozaga dieviem uguni un atdeva cilvēkiem? Vai tā nebija pamats mūsu kultūras pavardam? Ūdens, gaisma, uguns. Tātad - arī malka. Tūkstoš gados veidota mūsu attieksme pret to. Mūsu mājas, mūsu pirtis, mūsu bērzu slotas, mūsu rijas, mūsu Jāņu ugunskuri, mūsu mīlas ugunskuri, mūsu upurugunis, mūsu kamīni, mūsu kūpinātavas, galu galā... mūsu šašliki... Vārdu sakot - Kad malka deg, tad arī biezputra vārās, vārdu sakot - Malkas klēpī siltuma vairāk, tautas pulkā - vairāk spēka, vārdu sakot - Silta jauka istabiņa, bērza malku kurināta. Utt.
Vēl pirms sāku iet skolā, braucu ragavās ziemā ar kaimiņu un viņa bērniem uz mežu pēc malkas. Zenons glāstīja kokus kā savus bērnus un teica: «Verīs Vikteņ, verīs Joņ, itūs liksim piertī, lai tī biytu garšeigs smords, a itūs ustobys krosnī i pļitā, lai sātā vīnmār biytu lobs gors, a nū ītīm taiseisim pakaišus, kurus kūpā ar siydim liksim teirumā.» Un vienmēr, kad vien ziemā bijām pie kaimiņiem, es jutu viņu mājā īpatnu, sirdij tīkamu siltuma svaigumu un garšu. Zenons lieliski pārzināja, kāda malka kam der. Pirtīs - priedi un citus skuju kokus - jā (arī liepu), bet mājas krāsnī - nē (deg labi, bet siltumatdeve - minimāla). Mājas krāsnī var likt bērzu vai vidēja vecuma ozolu. Lasīju - ja krāsnis kurināt ar bērza malku, tad esot labāka gaisa dezinfekcija un cilvēkiem mazāk elpceļu slimību. Toties kamīniem derot augļu koku malka, kura dodot īpatnu aromātu. Zenons teica, ka malka jāgatavo tieši ziemā. Vēl tagad, braukādams pa Rīgu, es pēc dūmiem spriežu, kurā mājā kurina ar «svaigu», nekvalitatīvu malku, kurā ar kārtīgi žāvētu. Jo kārtīgāk žāvēta, jo minimālāki dūmi. Un - bez šaubām - krāsnīm un skursteņiem gan jābūt tīriem un kārtībā. Lūk, par apzināti ražotiem kvēpiem pārmetumi gan būtu vietā.
Turklāt koksne - tas taču ir atjaunojams energoresurss. Bet - es tiešām meklēju kādus līdzīgus (kultūras aspektā) raksturojumus arī citiem degvielas. veidiem. Neveicās. Atbildes bija varbūt modernas, taču pamatā - tehnoloģiskas. Jā, es zinu, kas ir biodegviela, kas ir briketes, kas ir koksnes granulas, kas ir biomasas apkures katli, saules baterijas, kombinētās apkures iekārtas, tvaika katli, siltumsūkņi un vēl citas modernas iekārtas, pret kuru efektīvu izmantošanu netaisos te iebilst. Runa ir par ko citu - runa ir par tā vai cita kurināmā veida salīdzinošo ekoloģisko «nevainību». Tādēļ ierosinu varas pārstāvjiem un tās līgtiem ekspertiem pārstāt muldēt, bet profesionāli (!) pamatot, kādēļ malkas apkure, salīdzinot ar citiem kurināmā un izmešu veidiem, tiem pēkšņi sākusi šķist gluži vai tā kaitīgākā. Es netaisos noraidīt tehnoloģiski modernus apkures risinājumus un ekoloģiski perfektus alternatīvus kurināmā veidus. Taču man teikts, ka malka - tā ir uzkrāta saules enerģija. Ja malka nāk mūsu mājā, tās klimats uzlabojas. Turklāt - kurš kurināmā veids patlaban ir līderis ugunsdrošības aspektā? Kurš energonesējs šobrīd ir tas kvalitatīvākais un ugunsdrošākais? Tātad - gan mūsu pašu, gan mūsu māju, gan arī gaisa un vides tīrībai jātop adekvāti vērtētai visu faktoru ietekmes kontekstā.
