Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dzīlēs tapis plāns, kurš paredz līdz 2027. gadam Rīgā, Liepājā un Rēzeknē nomainīt malkas krāsnis un kamīnus uz videi draudzīgākām apkures iekārtām. Faktiski tiek piedāvāts likvidēt krāsns apkuri trijās Latvijas pilsētās mazāk nekā desmit gadu laikā.
Projekts tiek pamatots ar nepieciešamību uzlabot gaisa kvalitāti pilsētās. Ievērojiet, gaisa kvalitāti tiek ierosināts uzlabot, nevis samazinot automašīnu izplūdes gāzu daudzumu vai padarot neiespējamu regulāro riepu degšanu dažādās vietās, tajā skaitā - bezmaz Rīgas centrā kā svētdien, bet gan samazinot mitekļu skaitu ar krāsns apkuri. Neviens neapstrīd, ka jāsamazina visu veidu piesārņojums, arī malkas apkures radītais. Civilizētā pasaule, pie kuras arī sevi gribam pieskaitīt, tiecas uz gaisa kvalitātes uzlabošanu. Malkas apkure, lai arī ekoloģiski it kā draudzīga, rada samērā lielu piesārņojumu. Problēma ir, un tā jārisina. Tikai kā?
Nav noslēpums, ka lielajās pilsētās dzīvokļi ar malkas apkuri ir mājokļu lētākais, mazāk kvalitatīvais segments. Šādos dzīvokļos pārsvarā dzīvo cilvēki ar vidējiem vai maziem ienākumiem, bieži vien cilvēki gados, kas tur jau dzīvo gadu desmitiem, un tagad vecumdienās apkures sistēmas nomaiņa tiem rada ne tikai papildu izdevumus, bet arī lielus emocionālus pārdzīvojumus, kas veselībai par labu nenāk.
VARAM ierosinājums ir precīzi atbilstīgs tai attieksmei pret apkārtējo pasauli, kāda ir šīs ministrijas vadītājam Jurim Pūcem un viņa pārstāvētajai partijai Latvijas attīstībai. Proti, mēs labāk zinām, kā ir pareizi, kā ir jābūt, un tā arī būs, neatkarīgi no tā, ko par to domā cilvēki, uz kuriem mūsu lēmumi attiecas, jo viņi savā vairumā ir tumši un atpalikuši ļautiņi. Kā jūtas konkrētais cilvēks, kurš realitātē saskaras ar viņu redzējumu par vēlamību, viņus neinteresē. Mēs tādi progresīvi, moderni, bet krāsns apkure taču ir tik arhaiska. Likvidējam. Pareizāk sakot, uzliekam par pienākumu pašiem iedzīvotājiem likvidēt.
Izvirzot jau tā sociāli mazāk aizsargātām personām jaunas papildu prasības, VARAM un partija Latvijas attīstībai parāda sevi visā savā ierastajā «godībā». Kā šis lēmums ietekmēs cilvēkus, nav svarīgi. Nav relevanti, kā viņi teiktu savā «virscilvēku» valodā. Daudz relevantāk, ko varēs rakstīt ziņojumos Eiropas Komisijai. Pieļauju, ka šie plāni tiek izstrādāti pat ne kaut kādu savtīgu biznesa apsvērumu dēļ (ko arī nevar izslēgt), bet gan vienkārši tāpēc, ka ministrijas vadošajā aparātā ir maz (iespējams, pat nemaz) cilvēku, kuri ar krāsns apkuri būtu saskārušies realitātē. Tā viņiem ir abstrakta problēma, kas sastopama vien kaut kādā paralēlā pasaulē, kurā dzīvo tie sociāli «atpalikušie» cilvēciņi, par kuriem gan ir daudz dzirdēts, bet ar kuriem, par laimi, nesanāk bieži saskarties. Ar sabiedrisko transportu viņi taču nebrauc, tāpēc kā galveno gaisa piesārņojuma avotu redz krāsns apkures izskaušanu, nevis privātā autotrans-porta plūsmu ierobežošanu.
Tiesa, VARAM plānā ir paredzēts arī valsts atbalsts veco krāšņu nomaiņai pret modernākām, taču šis atbalsts domāts ne visām mājsaimniecībām. Turklāt runa nav par 100% kompensāciju, bet gan par atbalstu, kura apjoms vēl nav noteikts. Tāpat kā nav atrasts šī atbalsta finansējuma avots. Jebkurā gadījumā iedzīvotājus mājokļos ar krāsns apkuri gaida jauni izdevumi un zināmas neērtības, nerunājot par nevajadzīgām stresa situācijām, kuras rada jau pati doma par kārtējām prasībām no valsts puses.
Ja valsts prasa no iedzīvotājiem pāriet uz modernākām apkures sistēmām, tad valstij būtu arī jāuzņemas šo izdevumu kompensācija. Ja to nevar nodrošināt pilnā apmērā, tad jānodrošina brīvprātības princips. Valsts varētu apmaksāt, piemēram, projektēšanas izdevumus, pārejot no malkas apkures uz gāzes apkuri, savukārt privātpersona sedz pašas apkures maiņas izdevumus. Taču arī tas nedrīkstētu notikt piespiedu kārtā. Tā būtu civilizēta pieeja un atbilstu EK prasībām par nevienlīdzības mazināšanu. Citādi sanāk, ka jau tā trūcīgākajiem sabiedrības slāņiem, kuri dzīvo nekomfortablākos mitekļos, piespiedu kārtā jāmaksā par vispārējā piesārņojuma stāvokļa uzlabošanu.
