Politiķu izmisīgie centieni jebkādā veidā nomainīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadību, iztopot ASV mājieniem, sāk atgādināt ne vien bezgaumīgu farsu, bet jau bīstamu spēli ar tiesiskumu un valsts un tās institūciju neatkarību.
Pēdējais piedāvājums, kurš turklāt tiek ietērpts likuma formā, ir kā spēles Gribi būt miljonārs? parodija, kurā dalībniekam piedāvā solīdu summu, pat pareizi neatbildot uz jautājumu - vienkārši paņem un ej, atpakaļ neskatoties!
Jau pavasarī valdība sāka presingu pret FKTK vadību, jo īpaši padomes priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, valdības naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu plānā ietverot komisijas padomes ievēlēšanas izmaiņas. Lai gan Putniņa pilnvaru laiks ir līdz 2022. gadam, valdība no viņa visiem līdzekļiem cenšas atkratīties iespējami ātrāk. Ar premjera Krišjāņa Kariņa pieteiktā finanšu nozares «kapitālā remonta» karogu pa priekšu pavasarī Saeima sāka virzīt likuma grozījumus, paredzot turpmāk tikai trīs cilvēkus FKTK padomē piecu vietā, mainot arī viņu nominēšanas un iecelšanas kārtību, lielāku lomu tajā atvēlot valdībai un Saeimai. Kur gadījusies, kur ne, parādījās iniciatīva par FKTK vadības pirmstermiņa vēlēšanām jau šā gada oktobrī. Protams, arī Putniņš varot piedalīties! Bet, cik gan naivam jābūt cilvēkam, lai cerētu uzvarēt konkursā uz amatu, no kura viņu cenšas izēst? Politiķi mīl teikt, ka nav labi rakstīt likumus konkrētiem cilvēkiem, bet tieši ar to viņi pašlaik nodarbojas. Ar likuma grozījumiem no priekšas, pakaļas, no sāniem, ar pātagu, ar burkānu valdība ar Saeimas rokām cenšas izdabūt no komisijas Putniņu.
Izskatās, ka kaut kas jau «deg zilās ugunīs» un līdz oktobrim remontētāji nevēlas gaidīt, un Budžeta un finanšu komisija atbalstījusi finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikumu, kas pēc būtības ir mēģinājums uzpirkt komisijas vadību. Proti, ja Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem jau līdz 1. augustam, viņiem no komisijas budžeta izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas. Interesanti, kā valdība ar tās izpildorgānu Saeimu var paģērēt apmaksāt tās apšaubāmi demokrātisku pasūtījumu finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem - bankām, apdrošināšanas kompānijām, privāto pensiju fondu pārvaldniekiem...Vai tiem tika jautāts viedoklis? Kopā abu amatpersonu uzpirkšana izmaksās apmēram 160 tūkstošus eiro!
Premjera padomniece nav slēpusi, ka steigas iemesls ir «Latvijas sadarbības partneru» viedoklis, ka Latvijā patlaban nav banku uzrauga. Piesaukta, protams, arī Eiropas institūcija Moneyval, lai gan tās raiderī nav prasības mainīt FKTK padomes izvēles formulu vai atlaist esošo vadību. Spiediens drīzāk nāk no ASV, kuram mūsējie ar skubu pakļaujas. Versijas jau izskanējušas - iespējams, ASV FinCEN nav paticis, ka FKTK nav sodījis ABLV banku par Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumiem, par ko Putniņš paudis, ka komisijai trūkuši pierādījumi. Iespējams, nav patikusi ABLV bankas pašlikvidācijas pieļaušana.
Nesen atklājās, ka uz ASV bija devies ar diplomātiem un Baltā nama pārstāvjiem, kā arī ASV vēstniecības darbiniekiem Rīgā tikties nogalinātais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, lobējot ABLV likvidācijas nodošanu savās un partneru rokās. Bijusi jau izveidota likvidatoru komanda. Bunkus iepriekš labi uzvārījās, likvidējot Trasta komercbanku. Par kukuļņemšanu tieši no Trasta komercbankas apsūdzēts Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, kurš, bankai sastopoties ar likviditātes problēmām, centies radīt iespaidu, ka viņš ietekmēs FKTK lēmumus par bankas nākotni. Banku tomēr likvidēja, tādēļ grūti apgalvot, ka Rimšēvičam izdevies ietekmēt savu bijušo bankas kolēģi Putniņu. Opozīcijas deputāti pauduši, ka tieši Putniņa atbalsts ABLV pašlikvidācijai, nevis nodošanai jau rokas trinošajiem likvidatoriem, viņam ir bijis liktenīgs. Katrā ziņā te sastopas vairāku spēlētāju intereses.
Izskanējis, ka ASV pārstāvji devuši mājienus, ka tās naudas atmazgāšanu uzraugošās iestādes neuzticas FKTK, ierobežojot tai sniegto informāciju. Bet - ko tas nozīmē, kādi ir iemesli? Ja ir kādi pierādījumi par Putniņa nelikumīgu rīcību, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu vai pārsniegšanu, nolaidību, kā rezultātā iestājušās smagas sekas, kādu savtīgu interešu vai pasūtījuma realizēšanu - liekam informāciju galdā un uzsākam viņa atstādināšanas, krimināllietas vai administratīvās lietas ierosināšanas procedūras! Iespējams, plašākai sabiedrībai netiek sniegta pilnīga informācija, bet, ja amatpersona ir vainīga, tā ir jāsoda, nevis jāuzpērk! Bet, ja tā ir tikai viedokļu nesakritība vai nenākšana pretī kādiem lobijiem vai ASV vēlmēm, tad sorry guys, tā lietas tiesiskā valstī pa vertikāli netiek kārtotas! Valdība būtībā grib pārņemt FKTK vadību un padarīt to par savu piedēkli. Tad godīgi, lai maina iestādes statusu, padara par Finanšu ministrijas departamentu, nevis imitē neatkarīgas iestādes, neatkarīga banku uzrauga darbu. Tā ir ņirgāšanās par neatkarīgajām iestādēm - nespējot tās vadību vienkārši patriekt, iebiedēt, izmobingot, to censties primitīvi uzpirkt. FKTK, NEPLP, Ģenerālprokuratūra.... Un tad jau liekam nākamos - savējos pavēļu izpildītājus. Un šādu nedemokrātisku neatkarīgu institūciju vadības nomaiņu koalīcijas pārstāvji sauc par reformu - gluži kā krīzes laikā, kad ar «konsolidācijas» jēdzienu varēja pamatot jebko un atgaiņāt ikvienu pārmetumu.
