Patruļas uz ceļiem

© F64 Photo Agency

Kontrolējot skaidras naudas deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno pārbaudes uz lielākajiem autoceļiem, ir pavēstījusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

1. jūlijā spēkā stāsies grozījumi likumā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kas paredz pienākumu ikvienai personai uz robežas deklarēt skaidru naudu no 10 000 eiro. Grozījumi paredz, ka personām būs jāpierāda naudas izcelsme. Saeima minētos likuma grozījumus otrajā lasījumā atbalstīja maijā. Paredzams, ka šodien Saeimas plenārsēdē likuma grozījumus pieņems trešajā un galīgajā lasījumā. Dažs deputāts gan mazliet pašausmināsies un pakritizēs šo likumu, bet, zinot, kā darbojas ieeļļotā balsošanas mašīna, diezin vai kaut kas var grozījumu pieņemšanai patraucēt. Vēl gan iespējams, ka tiek savāktas 34 deputātu balsis un likums tiek nosūtīts jaunajam Valsts prezidentam Egilam Levitam, lai viņš vēl uzreiz likumu neizsludina un aptur to uz pāris mēnešiem, varbūt nododot atpakaļ parlamentam otrreizējai caurskatīšanai.

No pašreizējā grozījumu teksta izriet, ka patruļas uz ceļiem būs ne tikai uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, bet arī ar Lietuvu un Igauniju. Tātad arī uz Eiropas Savienības iekšējās robežas būs jādeklarē nauda un naudas pārvadātājam būs jāpierāda līdzekļu izcelsme. Ja VID atradīs personas bagāžā 10 000 eiro, tad personai būs jāsniedz paskaidrojums par līdzekļu izcelsmi un kur naudu domāts izmantot. Ja radīsies aizdomas, tad VID naudu varēs aizturēt un lūgt 30 dienu laikā iesniegt papildu dokumentus par tās izcelsmi. Ja persona nevarēs iesniegt šo informāciju, tad nauda tiks konfiscēta.

VID būs operatīvās vienības, kas veiks pārbaudes konkrētās vietās uz lielākajiem autoceļiem. Jaunzeme ir sacījusi, ka visdrīzāk tās nebūšot tāda veida akcijas, ka pārbaudīs visus pēc kārtas. Tā būšot operatīvās informācijas pārbaude - plānveidīga un mērķtiecīga. Šādi pasākumi ļaušot sekmīgāk cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un apkarot «aplokšņu» algas.

No likumprojekta izriet, ka skaidras naudas deklarācijas veidlapā būs jānorāda informācija par naudas īpašnieku un tās saņēmēju, kā arī skaidrās naudas summa un veids, tās izcelsme un izmantošanas nolūks, kā arī informācija par transporta veidu un maršrutu.

Ja skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādītā informācija būs nepatiesa vai nepilnīga, tiks uzskatīts, ka skaidras naudas deklarēšanas pienākums nav izpildīts. Turklāt šādā gadījumā kompetentā iestāde varēs piespriest naudas sodu 25% apmērā no summas, kuru būtu pienākums deklarēt.

VID ir priecīgs, jo tam būs iedots viens papildu instruments, kā pildīt savu pienākumu - cīņu pret nodokļu nemaksāšanu. Jācer, ka šī norma tai palīdzēs tādos gadījumos, kad patiešām kāds ļauns nodokļu nemaksātājs vedīs melno naudu, lai izmaksātu aplokšņu algas vai kā citādi blēdītos.

Tomēr ir virkne aspektu, kas šā likumgrozījuma sakarā var raisīt šaubas. Šis normatīvais akts iekļaujas tendencē visos veidos ierobežot skaidras naudas iznantošanu, kas ir cilvēka pamatbrīvību un izvēles iespēju nost ņemšana. Vara grib būt Lielais Brālis, kas redz katru cilvēka soli. Protams, ka tas ir komercbanku un elektronisko pakalpojumu lobija intersēs - tas palielina iespējas vairāk pelnīt un slaukt. Par komercbankām ir tāds iespaids, ka pāris skandināvu bankas Latvijā var iniciēt jebkādus likumus un lēmumus - parlaments ir tām tik ļoti pakļāvīgs, ka izpildīs jebkuru uzdevumu. Starp citu, visriebīgākais ekonomiskais noziegums - PVN izkrāpšana ar fiktīvas uzņēmējdarbības «karuseļiem» - ar skaidru naudu nav iespējams. To var paveikt tikai ar bezskaidru naudu caur bankām.

Vēl ir tā, ka likuma grozījumi par desmit tūkstošu deklarēšanu iekļaujas pagalam greizā trendā, kas pretēji visai līdzšinējai demokrātijas un tiesiskuma izpratnei iedzīvina vainīguma prezumpcijas principu - tas ir, ka nevis tiesībsargājošai iestādei jāpierāda, ka cilvēks ir likuma pārkāpējs, bet otrādi - cilvēkam jāpierāda, ka viņš nav zaglis vai slepkava.

Skāde tiek darīta arī Eiropas sapņiem par brīvu naudas un darbaspēka kustību. Ja nauda jādeklarē uz Krievijas robežas, tad to vēl var saprast, bet, ja braucot uz Jonišķiem, tad tas ir durni. Un arī - kā tas būs tā tīri tehniski? Esam sen pieraduši, ka uz draudzīgajām kaimiņvalstīm braucam, pat necik nepiebremzējot uz robežas. Kur tur naktī braucējam būs jāmeklē būdiņa, kurā iet un deklarēt naudu?

Daudz kas atkarīgs no VID darbiniekiem un viņu godaprāta - cerams, ka likuma grozījumu dotās iespējas viņi izmantos tikai pret īstiem naudas atmazgātājiem un nodokļu nemaksātājiem. Taču, ja cietīs kāds smaga Īrijas darba rūķis vai zemnieks, kas brauc pirkt traktoru un likuma nezināšanas vai izklaidības dēļ piemirsis naudu deklarēt, tad tas būs traģiski.

Viedokļi

Pēcpusdienās mašīnā pie stūres sēžos tad, kad Latvijas radio 1 ir "starpbrīdis", un es vairākas reizes nedēļā sastrēgumā vai mājupceļā klausos Tomu Grēviņu vai Elvi Jansonu. Elvi es itin labi pazīstu, mēs mēdzam runāties "Tu" formā, un šis pastāsts ir veltīts tieši viņa izteikumam "starpbrīdī". Brīdī, kad viņš savu repliku pauda, es jau gribēju ķerties pie telefona, lai radio skaļi iebilstu par Elvja izteikumu; Elvja personīgais telefona numurs man ir, bet diezin vai viņš ētera laikā telefona klausuli celtu. Nolēmu uzrakstīt šo pastātu; pirmdienas rītā publicēt, zinot, ka Elvim pirmdien nāksies meklēt interesantas ziņas interneta dzīlēs, tad nu es viņam un radioklausītājiem uzreiz varu piedāvāt lasāmvielu.

Svarīgākais