Krievijas vara pa plānu ledu

 
©F64 Photo Agency

Krievijas valsts svētki – 12. jūnijs, Krievijas diena – šogad tiek atzīmēti īpašos apstākļos. Pagājušo ceturtdien policija arestēja un apsūdzēja narkotisko vielu realizācijā izcilāko Krievijas izmeklējošo žurnālistu Ivanu Golunovu.

Aresta apstākļi, operatīvo darbinieku rīcība pēc aresta, viltotas fotogrāfijas, kuras parādījās IeM mājaslapā un vēlāk no turienes pazuda, nepārprotami liecināja, ka lieta ir rupji, baltiem diegiem šūta un narkotikas žurnālistam piesviestas. Krievijas žurnālistu un plašās sabiedrības aprindās sacēlās milzīga sašutuma vētra. Pirms tam šķita, ka Putina režīmam ir izdevies neatkarīgu žurnālistiku iznīdēt līdz saknei, taču atklājās, ka simtiem žurnālistu ir gatavi stāvēt rindā, lai pie Maskavas policijas pārvaldes ēkas paturētu plakātu (Krievijas likumdošana atļauj spontāni rīkot tikai vienpersonisku piketu) ar prasību atbrīvot Golunovu.

Sestdien, kad tiesa lēma par drošības līdzekļa piemērošanu, tiesas ēku jau ielenca vairāki simti viņa atbalstītāju. Tiesa, kas Krievijā jau sen vairs nav nekāda tiesa, bet varu apkalpojošs izpildorgāns, neuzdrošinājās Golunovu nosūtīt uz izolatoru un aprobežojās ar mājas arestu, ko Krievijas apstākļos var uzskatīt par lielu uzvaru. Taču Golunova aizstāvji, iedvesmojušies no šīs it kā uzvaras (kas gan tā par uzvaru, ja nevainīgam cilvēkam noteikts mājas arests), ir gatavi iet tālāk. Tagad viņi prasa ne tikai pilnībā attaisnot Golunovu, bet arī tiesāt un sodīt lietas safabricētājus un pasūtītājus. Šodien paredzēts nesankcionēts protesta gājiens no Čistije prudi līdz Petrovkas ielai 38 (apmēram divi kilometri pa Maskavas centra ielām). Situāciju īpaši sarežģītu padara tas, ka Krievijas diktatoram (par prezidentu eiropeiskā izpratnē viņu saukt nevar) Vladimiram Putinam 20. jūnijā paredzēta tā dēvētā tiešā līnija, kad Kremļa padebešos mītošais (jau vairāk nekā 20 gadus nav ikdienas gaitās izgājis uz ielas) valsts vadītājs TV tiešraidē uzklausīs «tautu» un var izskanēt dažādi varai nepatīkami jautājumi par Golunova lietu.

Tieši pirms diviem gadiem biju Maskavā un klātienē vēroju opozicionāra Alekseja Navaļnija rīkotās pretputiniskās demonstrācijas brutālu izdzenāšanu, kad burtiski katru, kurš patrāpījās pa rokai, pilnā ekipējumā tērpti policisti - «kosmonauti» stiepa uz tā sauktajiem autozakiem (busiņiem - kamerām). Toreiz tika aizturēti vairāk nekā 800 cilvēku. Iespaids klātienē bija ārkārtīgi nomācošs. Demonstrantu sejās jaušams apjukums, nolemtība un diemžēl liela pakļāvība. To var saprast, jo pat par nejaušu policista aizskaršanu var dabūt vairākus gadus cietumā. Varas sargu sejās - augstprātīga pārākuma izjūta, nicīgums pret demonstrantiem, kuri viņu acīs acīmredzami nebija cilvēki, bet gan kāda iznīcināma masa.

Lai ko teiktu par to, kas noticis Latvijā pēdējos trīsdesmit gados, mēs esam gaismas gadu attālumā no tās totalitārās varas sistēmas, kāda bija PSRS (labi atceros bailes no milicijas un KGB vēl 1988. gadā) un kāda ir atjaunojusies Putina Krievijā, kur varu ar stekiem rokās sargā labi nobaroti, ar nesodāmības un visatļautības apziņu pārpilni siloviki - opričņiki, kuri gatavi, ne mirkli nevilcinoties, šos stekus likt lietā, lai verdziskā paklausībā turētu jau tā iebaidītu, narkotiskas propagandas apstrādātu «parasto tautu». Taču arī Krievija nedzīvo vakuumā. Ir 21. gadsimts, internets. Protesti Golunova lietas sakarā ir protesti pret siloviku neierobežoto, cinisko patvaļu (bezpriģelu), kad tie, kam vara, dara, kā grib, ko grib, un labi zina, ka viņiem par to nekas nebūs. Ar Golunovu siloviki nedaudz pārrēķinājās. Ne uz to atvēzējās un saņēma negaidītu pretsparu.

Vai Golunova gadījums būs tas katalizators, kas būtiski mainīs plašas sabiedrības attieksmi pret Putina režīmu kopumā, to rādīs laiks. Kā liecina socioloģija, Krievijas tauta pamazām nogurst no Putina pārāk ilgās valdīšanas. Šajā situācijā politiskā vara, pieļaujot tik cinisku izrīkošanos, kādu siloviki atļāvās ar Golunovu, pamatīgi riskē. Staigā pa plānu ledu, kad nevar zināt, kur un kurā brīdī tas lūzīs.