Sirds veselība

Sirds veselībai ikdienā jāvelta pastiprinātas rūpes un uzmanība, jo stipra un vesela sirds ir viens no pilnvērtīgas un aktīvas dzīves stūrakmeņiem. Vienlaikus BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (28%) neizrāda īpašas rūpes par sirds veselību, savukārt vēl 24% nepārzina simptomus, kas varētu liecināt par sirds veselības problēmām.

Pēc ekspertu aplēsēm, Latvijā vidējs un vidēji augsts sirds un asinsvadu saslimšanas risks ir vismaz 50 000 iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 65 gadiem, savukārt augsts un ļoti augsts risks ir vismaz 20 000 cilvēku. Pagājušajā gadā ar sirds slimībām nomira 15 838 cilvēki. Veselības ministrija cer ar jaunu noteikumu palīdzību uzlabot sirds un asinsvadu slimību profilaksi un panākt, lai šīs slimības atklātu iespējami agrīni, taču faktiski programmas izdošanās būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tās realizācijā iesaistīties ģimenes ārsti un cik atsaucīgi būs iedzīvotāji, mainot savus ikdienas paradumus sirds veselības labā.

Cilvēka sirds ir patiesi nenogurdināms orgāns. Diennaktī tā saraujas un izplešas 100 000 reižu, nodrošinot asins plūsmu sazarotā sistēmā, kuras kopējais garums ir simts tūkstoši kilometru. Ja visus asinsvadus sasietu kopā, ar tiem pietiktu, lai vismaz divas reizes apjoztu zemeslodi. Taču, vai esat aizdomājušies, kāpēc dažiem cilvēkiem, sasniedzot brieduma gadus, sirds sāk niķoties, bet citiem tā strādā regulāri, kā Šveices pulkstenis?

Gadi nāk un iet, taču galvenais nāves cēlonis Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, joprojām ir sirds un asinsvadu slimības. Ir jau tiesa, ka šodien gandrīz katram cilvēkam ir kāds radinieks, kolēģis vai kaimiņš, kurš nonācis slimnīcas kardioloģijas nodaļā un ticis veiksmīgi ārstēts, tāpēc šķiet – gan jau sadakterēs arī mani, ja būs tāda vajadzība. Tomēr klusībā katrs saprot, ka būtu krietni labāk, ja vajadzība nerastos, cik ilgi vien iespējams.

Atzīmējot Pasaules sirds dienu 29. septembrī, pacientu biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžu aicina iedzīvotājus uz sirds veselības svētkiem. Šonedēļ arī Latvijas Sarkanā Krusta veselības istabas gaida iedzīvotājus uz konsultācijām par sirds veselību.

Jums jau nemaz nav īstas vasaras – saka tie, kuri dzīvo kontinentālā klimatā un, apmeklējot Latviju, iegadījušies šeit vēsā un lietainā laikā. Mēs paši gan zinām, ka pēkšņi var iestāties arī ļoti karstas dienas, bet tik un tā laika apstākļu maiņa mēdz pārsteigt cilvēkus nesagatavotus. Par veselības problēmu saasināšanos, kas saistītas ar laika apstākļu maiņu, visbiežāk sūdzas tie, kuri cieš no sirds un asinsvadu slimībām, paaugstināta asinsspiediena, locītavu problēmām un nervu slimībām. Laika apstākļi paši par sevi gan neizraisa slimības, bet tie darbojas kā provocējošs faktors.

Pacientu skaits ar sirds mazspēju Latvijā pieaug, sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja kardioloģe Ginta Kamzola.

Lai gan lielākā daļa iedzīvotāju zina, kāds ir vesela cilvēka ideālais asinsspiediens, proti, 120/80, paši regulāri asinsspiediena mērījumus neveic un nav pārliecināti, cik augsts vai zems tas ir un kādas sekas veselībai var radīt ilgstoši augsts asinsspiediens. Lai īpaši pievērstu iedzīvotāju uzmanību agrīnai insulta un infarkta profilaksei, šogad Euroaptieka sociālais projekts Sirds veselības skola piedāvās aptieku apmeklētājiem piecās Latvijas pilsētās veikt veselības mērījumus.

Vairāk kusties, ēd veselīgi, normalizē svaru, beidz smēķēt, kontrolē asinsspiedienu, holesterīna un cukura līmeni asinīs – neviens nav par vecu, lai sāktu ievērot šos bieži dzirdētos un lasītos ieteikumus, atzīst kardiologi. Sākt var pakāpeniski, ar vienu vai diviem, arī tas būs ieguldījums sirds veselībā un nāks par labu visam organismam.

Pēdējo nedēļu laikā esam sastapušies ar vairākiem faktoriem, kas nenāk par labu sirds veselībai. Tie saistīti gan ar laika apstākļu maiņu, gan dažādām sanākšanām, kas izjauc ierasto dienas režīmu, ēdienkarti un fiziskās aktivitātes, nereti rada papildu stresu un šad tad negaidīti noved slimnīcā.

Uztura speciālisti atgādina, cik svarīgi atcerēties, ka veselīgs un sirdij noderīgs ēdiens ir vienkāršs un garšīgs, tāpat ieteicams, lai tā sastāvdaļas būtu sezonālas, svaigas un Latvijā audzētas.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) organizētās kampaņas Mīli savu sirdi! ietvaros ir izveidota video grāmata Es mīlu savu sirdi. Un Tu?.

Sirds un asinsvadu slimības mūsdienās var sekmīgi ārstēt, tāpēc ir svarīgi laikus novērst iespējamos riskus un diagnosticēt slimību, pirms tā izraisījusi komplikācijas. Lielāko daļu sirds un asinsvadu slimību var novērst, mainot dzīvesveida paradumus. Un viens no galvenajiem faktoriem, ko patiešām var ietekmēt ikviens no mums, ir sirdij draudzīgs uzturs.

Sirds nav tikai dzejnieku romantiski apvīta butaforiska abstrakcija. Kardiologi uzsver, ka sirds ir vienkārši sūknis, kas strādā nenormālu darbu – ik dienu sirds muskulis saraujas simt tūkstošus reižu, turklāt tikai miera stāvoklī. Lai šo darbu varētu veikt, tam ir vajadzīga enerģija jeb adenozīntrifosfāts, un, lai to iegūtu, nepieciešami ogļhidrāti, tauki un olbaltums.

«Cilvēki Latvijā ļoti rūpējas par savu automašīnu – gatavi maksāt simtus eiro par kredītu tās iegādei un tērēt daudz naudas, lai to uzturētu kārtībā. Cilvēki arī ļoti rūpējas par savu suni, pērkot vislabāko un dārgāko pārtiku. Vai cilvēka paša veselība un sirds arī nav pelnījusi to pašu?» šādu ļoti aktuālu jautājumu uzdod dietoloģe Laila Meija, atklājot kampaņu Mīli savu sirdi.

Kardiologi uzskata, ka sirdij draudzīgs uzturs ir tā sauktā Vidusjūras diēta, kas 2010.gadā tika ierakstīta UNESCO Cilvēces Kultūras mantojuma sarakstā. Ir veikti lieli pētījumi, kas pierāda neapšaubāmu šīs diētas ievērošanas efektivitāti sirds un asinsvadu slimību riska mazināšanā

«Mīlēt savu sirdi un rūpēties par to nemaz nav tik grūti, ja vien ikdienā atceramies vienkāršus pamatprincipus – pietiekami daudz kustību, svaigs gaiss, pēc iespējas mazāk stresa, kā arī enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem atbilstošs uzturs,» norāda Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti, kuri apkopojuši informāciju par dažādiem sirds veselību veicinošiem pārtikas produktiem.

Ja cilvēku salīdzina ar mašīnu, tad sirdij tiek atvēlēta motora loma. Tik primitīvs salīdzinājums var būt nepieņemams, bet netrūkst ārstu, kuri komunikācijā ar pacientiem to izmanto un atzīst par iedarbīgu. Tāpat kā netrūkst cilvēku, kuri par savu auto rūpējas krietni labāk nekā par sevi pašu. Tomēr mašīnas motors laiku pa laikam tiek izslēgts, kamēr sirdij jādarbojas nepārtraukti.

Latvijā tiks atklāta kampaņa, aicinot sabiedriskās vietās izvietot aprīkojumu, kas palīdz glābt cilvēku dzīvību pēkšņas sirds apstāšanās gadījumos vēl līdz mediķu ierašanās brīdim.

Sirds autobuss jeb vienkārši busiņš, kas vasarā apmeklēja vairākas Latvijas pilsētas un kurā cilvēki varēja izmērīt asinsspiedienu un noteikt ķermeņa masas indeksu, secina: ideāls asinsspiediens ir 19 procentiem iedzīvotāju, taču ceturtajai daļai tas ir palielināts.