Sirds veselība ir būtiska cilvēka dzīves kvalitātei, un par to jārūpējas ik dienu. Lai veicinātu rūpes par sirdi un informētu par veselības riskiem un profilakses iespējām, septembra nogalē tiek atzīmēta Pasaules sirds diena. Izceļot profilakses un veselīgu paradumu nozīmi, ar ieteikumiem dalās BENU Aptiekas piesaistīta speciāliste, Veselības centrs 4 kardioloģe Anna Labuce un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Šie sezonālie pārtikas produkti, kas bagāti ar šķiedrvielām, antioksidantiem, vitamīniem un minerālvielām, palīdz pazemināt holesterīna līmeni un samazina aplikumu uzkrāšanās risku artērijās.
Zaļās pupiņas bieži tiek uztvertas tikai kā vienkārša piedeva vakariņām – blakus kartupeļiem, gaļai vai salātiem. Tomēr pēdējie pētījumi liecina, ka šis pieticīgais dārzenis ir pelnījis daudz lielāku uzmanību. Zaļās pupiņas satur virkni uzturvielu, kas padara tās par īstu sabiedroto sirds veselībai, un tieši tāpēc uzturzinātnieki tās mēdz dēvēt par “mazo sirds aizsargu”, raksta “medicalnewstoday.com”.
Žurnāls "Prevention" vaicāja uztura speciālistiem, kura tēja – melnā vai zaļā – ir veselīgāka un vai tā ir vislabākā jūsu veselības mērķu sasniegšanai.
Vidukļa apkārtmērs ir izrādījies svarīgāks par svaru sirds slimību prognozēšanā, secināts zinātniskā rakstā, kas publicēts žurnālā The Lancet Regional Health—Americas.
Ir optimāls laiks riekstu ēšanai, kas ļauj organismam visefektīvāk absorbēt to uzturvielas. Regulāra lietošana noteiktā diennakts laikā var uzlabot sirds darbību un atbalstīt veselīgu vielmaiņu, ziņo Verywell Health.
Vīriešu, kam ir alus vēders, sirds piedzīvo lielas slodzes. Taču ir labas ziņas dāmām ar platiem gurniem. Liekie kilogrami ir kaitīgi veselībai, turklāt, pat ja vizuāli izskatāties slaidi un ja skaitļi uz svariem pārsniedz normas robežas un ir pārāk daudz tauku, tad draudi joprojām pastāv.
Pārtika, ko ēdat, var būtiski ietekmēt noteiktus jūsu veselības aspektus, tostarp sirds veselību, un jūsu ikdienas diēta ir tas, ko jūs varat kontrolēt un ietekmēt cīņā pret sirds slimībām, raksta izdevums “Parade”.
Vasara ir piemērotākais gadalaiks, lai atgrieztos pie aktīva dzīvesveida – dotos garākās pastaigās, veldzējošās peldēs vai izbaudītu mierpilnu jogas nodarbību zem klajas debess. Turklāt tā ir arī aktīvā dārza darbu sezona. Taču, lai kustība sniegtu prieku, nevis radītu lieku slodzi, ir svarīgi parūpēties gan par sirds veselību, gan par locītavām. Kā to vislabāk izdarīt? Ieteikumos dalās BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.
Galvenais faktors sirds slimību riska samazināšanā nav tauku vai ogļhidrātu ierobežošana, bet gan veselīgas pārtikas izvēle - pilngraudu produkti, dārzeņi, augļi, rieksti un pākšaugi.
Zemenes ar putukrējumu. Vīnogas un siers. Kartupeļi ar sēņu mērci. Daži ēdieni sader kopā labāk nekā citi, veidojot ideālu saskaņu. Izrādās, tas pats attiecas arī uz sirdij svarīgajiem vitamīniem un minerālvielām!
Tikai nedaudz vairāk nekā puse (56 %) Latvijas iedzīvotāju mainītu dzīvesveidu, ja ārsts norādītu, ka radušās pirmās sirds un asinsvadu slimību pazīmes, secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā. 39 % aptaujas dalībnieku varbūt savā dzīvesveidā ieviestu uzlabojumus vai nezina, kā rīkotos, bet pārējie jeb nepilna desmitā daļa domā, ka neko nemainītu.
Alkoholiskie dzērieni, piemēram, baltvīns un šampanietis, var būt veids, kā samazināt pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās risku. To apliecina jauns pētījums, kas publicēts Kanādas kardioloģijas žurnālā, ziņo "The Independent".
Linsēklas ir mazas, bet varenas, ja runājam par to uzturvērtību un ieguvumiem veselībai - uztura speciālisti norāda, ka tās atbalsta sirds veselību un cukura līmeni asinīs, raksta “Eatingwell”.
Tomāti ir ne tikai garšīgi, bet arī ļoti veselīgi - šis dārzenis ir bagāts ar kāliju, C vitamīnu un antioksidantiem, kam piemīt pretiekaisuma īpašības. Izdevums “VerywellHealth” skaidro, kāpēc tomātu ēšana ir veselīga.
Alkoholiskie dzērieni, piemēram, baltvīns un šampanietis, var būt negaidīts veids, kā samazināt pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās risku - to apliecina jauns pētījums, kas publicēts Kanādas kardioloģijas žurnālā, ziņo “The Independent”.