Kafija ir viens no pasaulē iecienītākajiem dzērieniem, un katru dienu tiek izdzerti vairāk nekā divi miljardi tasīšu. Tomēr tās ietekme uz sirdi joprojām ir karstu diskusiju objekts. Tagad arvien jauni pētījumi atspēko izplatītus mītus un liecina, ka galvenais ir šī dzēriena pagatavošanas metode un dzeršanas laiks, raksta “postimees.ee”.
No vienas puses, kafiju vaino sirdsklauvēs, trauksmē un bezmiegā, savukārt, no otras puses, to slavē par koncentrēšanās spēju, garastāvokļa uzlabošanu un hronisku slimību riska samazināšanu. Vairāki jauni pētījumi palīdz precizēt šo sarežģīto ainu.
Kafija var pasargāt no sirds ritma traucējumiem
Adelaidas universitātes un Kalifornijas universitātes zinātnieki veica pasaulē pirmo randomizēto klīnisko pētījumu, lai noteiktu kafijas ietekmi uz sirds ritma traucējumiem. Pētījumā piedalījās 200 pieaugušo ar priekškambaru fibrilāciju: puse sešus mēnešus dzēra vismaz vienu tasi kafijas dienā, bet otra pilnībā atturējās no kofeīna.
Rezultāti bija negaidīti - atkārtotas priekškambaru fibrilācijas epizodes radās 47 procentiem kafijas dzērāju un 64 procentiem no tiem, kuri izslēdza kofeīnu. Tas nozīmē, ka kafijas dzērājiem bija gandrīz par 39 procentiem mazāks atkārtotas aritmijas risks!
"Rezultāti bija pārsteidzoši," sacīja pētījuma pirmais autors, profesors Kristofers Vongs. "Pretēji izplatītajam uzskatam, mēs atklājām, ka kafijas dzērājiem bija ievērojami mazāka priekškambaru fibrilācijas sastopamība.
Tas ir pārsteidzoši, jo tas ir pretrunā ar ārstu un pacientu ilgstošo uzskatu, ka kafija saasina aritmiju. Ārsti vienmēr ir ieteikuši pacientiem pēc iespējas ierobežot kafijas patēriņu, taču šis pētījums liecina, ka tā ir ne tikai droša, bet, iespējams, pat aizsargā," piebilda Vongs.
Kā kafijas pagatavošanas metode ietekmē holesterīna līmeni?
Upsalas universitātes zinātnieki pētīja, kā kafijas pagatavošanas metode ietekmē dabisko savienojumu, ko sauc par diterpēniem, līmeni kafijā. Šīs vielas var paaugstināt sliktā holesterīna jeb ZBL līmeni un tādējādi kaitēt sirds un asinsvadu sistēmai. Secinājumi bija pārsteidzoši - kafija no tirdzniecības automātiem saturēja ievērojami vairāk holesterīna līmeni paaugstinošu vielu nekā parastā filtrētā kafija.
"No tā mēs secinām, ka filtrācijas procesam ir galvenā loma holesterīna līmeni paaugstinošo vielu daudzuma samazināšanā kafijā," sacīja pētījuma autors Deivids Igmans. "Ir skaidrs, ka ne visi kafijas automāti spēj tos izfiltrēt."
Pētījumā atklājās, ka kafijai, kas pagatavota ar papīra filtru, bija viszemākais diterpēnu līmenis, savukārt “French press” un kafijas automātā gatavotai kafijai bija visaugstākais līmenis. Pētnieki aprēķināja, ka, aizstājot trīs tases kafijas automātā ar kafiju, kas filtrēta ar papīra filtru, piecas dienas nedēļā, ZBL holesterīna līmenis samazinātos par 0,58 mmol/l.
"Cilvēkiem, kas katru dienu dzer daudz kafijas, filtrkafija vai cita labi filtrēta kafija ir nepārprotami ieteicamāka," atzīmēja Igmans.
Laika loma: rīta kafija ir labāka sirdij
Tallinas universitātes zinātnieki analizēja vairāk nekā 40 000 pieaugušo datus, lai noteiktu, vai kafijas dzeršanas laiks ietekmē veselību, un viņi atrada skaidru modeli.
"Pētījumi liecina, ka kafijas dzeršana nepalielina sirds un asinsvadu slimību risku un, šķiet, samazina dažu hronisku slimību, piemēram, 2. tipa diabēta, risku," sacīja Ju Cji no Tallinas universitātes.
"Mēs vēlējāmies saprast, vai arī kafijas dzeršanas laiks ietekmē sirds veselību."
Pēc dažādu faktoru pielāgošanas viņi atklāja, ka cilvēkiem, kuri dzēra kafiju no rīta, bija par 16 procentiem mazāks risks nomirt no jebkura iemesla un par 31 procentu mazāks risks nomirt no sirds un asinsvadu slimībām, salīdzinot ar tiem, kuri kafiju nedzer vispār.
"Mūsu rezultāti liecina, ka svarīgs ir ne tikai tas, vai un cik daudz jūs dzerat kafiju, bet arī tas, kad jūs to dzerat," uzsvēra Cji. "Mēs parasti neņemam vērā laiku uztura ieteikumos, bet, iespējams, ir vērts to apsvērt nākotnē."
Uzziniet arī, kāpēc dažiem cilvēkiem kafija sniedz miegainību, nevis enerģiju.
