Karjera

Gana daudz Latvijas iedzīvotāju ir ieciklējušies, ka visu sava darba mūžu nodzīvos vienā profesijā un ka mācīties vajag tikai jaunajiem. Taču mainīgais darba tirgus apliecina – ieguvēji ir tie, kas iet līdzi laikam, spēj būt elastīgi un pārmaiņas neuztver kā bubuli, bet gan kā iespēju paplašināt savu redzesloku, profesionāli pilnveidoties.

«Katrai animācijas filmai ir savs unikālais tapšanas stāsts, katra filma dod jaunu pieredzi. Radīt filmu ir kā doties pretī kaut kam nezināmam, un šis neziņas pilnais ceļš ir ilgs. Neziņa ir gan satraucoša, gan interesanta un intriģējoša, un nogurdinoša vienlaikus. Ir jārada kas pilnīgi jauns, ko neviens vēl nav redzējis,» savu darba specifiku raksturo animators un animācijas filmu režisors Edmunds Jansons. Viņš animācijas pasaulē rosās jau vairāk nekā 20 gadus, un pavisam drīz dienas gaismu ieraudzīs viņa jaunākais veikums – animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi.

Mārtiņš Ķeņģis brīvajā laikā nodarbojas ar Ironman triatlonu – skrien, brauc ar riteni, peld. Treniņi sešas septiņas reizes nedēļā. Treniņos uzkrātais rūdījums tiek parādīts arī sacensībās. «Tā ir cīņa ar sevi, sevis pārvarēšana, apliecināšana, ka sākotnēji šķietami nepaveicamas lietas ir paveicamas.

Neatkarīgās uzrunātie uzņēmumu pārstāvji pērno gadu vērtē gana pozitīvi – ieceres realizētas, apgrozījums palielinājies, uzņēmums turpinājis savu attīstības kursu, arī prognozēs par 2019. gada jaušams optimisms, viens izaicinājums gan visiem vienāds – kur atrast darbiniekus, jo aizpildīt brīvās vakances nav vienkāršs uzdevums.

Šobrīd aptuveni 7,5% darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir iesaistījušies pieaugušo izglītībā, tādējādi pilnveidojot savas profesionālās iemaņas, apgūstot jaunas prasmes. Latvija gan mērķē uz to, lai šī iesaiste būtu vismaz 15%, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece. Taču speciālistu pieredze liecina: jo gados vecāks cilvēks, jo mazāka vēlme atsākt izglītošanās procesu, pat neskatoties uz to, ka darba tirgus pieprasa mainīties, to nedarot, cilvēks sevi pakļauj bezdarba riskam.

Nataļja Karpušina augstāko izglītību ir ieguvusi psiholoģijā, tāpēc pirmajā brīdī, ieraugot viņas CV, ir neliels izbrīns: viss līdzšinējais darba ritējums ir saistīts ar optikas nozari, kurā 18 gadu laikā Nataļjai izdevies sasniegt vērā ņemamas virsotnes, no pārdevējas kļūstot par direktori. Taču, kā uzsver Nataļja, šāds izglītības segums ļāvis labāk izprast un uzrunāt klientus, atrast kopīgu valodu ar darbiniekiem.

Latvijā izveidojusies paradoksāla situācija, kad no vienas puses mēs it kā runājam par darbaspēka aizplūšanu šķietamā darba trūkuma dēļ, tomēr tirgus rāda pilnīgi pretējo. Proti, ir daudzas nozares, kurās darba pietiek, bet nav kas tajās nāk un strādā! Kāpēc tāda situācija izveidojusies un kur slēpjas problēma, skaidro Ilva Bērziņa, kas personālvadības nozarē darbojas jau divdesmito gadu.

Kopš seniem laikiem jūrnieku profesija saistās ar piedzīvojumiem, romantiku un smagu darbu tālu prom no mājām. Ne visiem, sākot mācības Latvijas Jūras akadēmijā vai Jūras akadēmijas Jūrskolā, ir pilnīgs priekšstats par nākamo darbu – to iegūst pirmajās praksēs.

Gandrīz 40 augstākās izglītības iestādēs, ieskaitot arī to filiāles, drīzumā sāksies ziemas uzņemšana.

Gundars Strazdiņš kopš 2012. gada ir frīlanceris, tas ir, cilvēks, kas pats izvēlas savu nišas produktu vai pakalpojumu, kuru sniedz uzņēmumiem, iesaistās dažādos projektos, nepiesaistot sevi ilgtermiņā nevienam konkrētam darba devējam, tādējādi saglabājot savu neatkarību.

Daudzi jaunie latvieši vēlās būt profesionāli sportisti, liecina sporta apģērbu veikala 4F veiktā aptauja. 40% no aptaujātajiem vecuma kategorijā līdz 18 gadiem vēlētos profesionāli nodarboties ar sportu, un no šiem 70% jau ir kādi sporta panākumi. Galvenais iemesls, kāpēc pusaudži vēlas kļūt par atlētiem, ir iespēja apskatīt pasauli (40%), bet prestižs (20%), unikalitāte (20%) un lieli ienākumi (20%) daudz retāk tiek norādīti kā galvenie iemesli. Latvijas iedzīvotājiem tiks dota iespēja 17. novembrī jautāt slavenajam Latvijas slēpotājam Kristapam Zvejniekam un snovbordistam Ināram Bīrmanim par to, kā ir būt profesionālam sportistam.

Ir dots starts interneta platformai Visas iespējas (visasiespejas.lv), kas apkopo dažādas iespējas jauniešiem sevi pilnveidot – pieredzes apmaiņas braucienus, seminārus, apmācības u.c.

Latvijā reģistrēto bezdarbnieku skaits sarūk, taču vakanču piedāvājums turpina palielināties (salīdzinājumam: 2011. gadā Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā bija reģistrēts 4000 brīvu darba vietu, 2017. gada oktobrī – ap 11 000, šā gada jūlijā – vairāk nekā 20 000).

Kosmētika un citi skaistumkopšanas produkti ir atrodami ikviena mājoklī. Tos, protams, lieto arī vīrieši, taču visbiežāk šo «lauciņu» mēdz dēvēt par sieviešu pasauli. Arī Jūliju Kuzņecovu šis modes atzars interesē, turklāt ne tikai kā patērētāju, bet arī kā radītāju. Viņas darba ikdiena paiet Stenders laboratorijā, kur testējot un eksperimentējot top jauni pārsteigumi.

Vienu termiņu Saeimā nostrādājušais Mārtiņš Šics jau izdomājis, ko tagad darīs tālāk.

Saeimā neievēlētais Kārlis Seržants pastāstījis, ko plāno darīt tālāk.

Preiļu novada Salas pamatskolai un Preiļu 2. vidusskolai ir paveicies, jo tajās mūziku māca jauns un enerģisks skolotājs Aigars Krekels. Vietējais preilēnietis, kurš pēc studijām Daugavpils universitātē atgriezies dzimtajā pusē un jūtas īstajā vietā un īstajā darbā. Vada gan pieaugušo, gan bērnu folkloras kopas. Rīko dažādus pasākumus, kuros obligāta sastāvdaļa ir mūzika.

Biznesa augstskolā Turība izveidota Mentoru asociācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 30 uzņēmēju no dažādām nozarēm, lai atbalstītu jauniešus, kuri nolēmuši spert pirmos soļus biznesā.

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas karjeras konsultante Diāna Šķēle ir viena no pirmajām šīs studiju programmas beidzējām 2009./2010. gadā. Tas iekrita ekonomiskās krīzes laikā, kad izrādījās, ka šādi pakalpojumi valstij vairs nav vajadzīgi.

Karjeras nedēļa, kas ilgst no 8. līdz 12. oktobrim, notiek jau sesto reizi. Šogad dalībnieku skaits ir audzis un pasākumi paredzēti 47 pilsētās un novados: gan diskusijas ar dažādu profesiju pārstāvjiem, gan skolēnus apciemos īpaša K komanda un Karjeras autobuss ar izglītojošām spēlēm un iespēju palūkoties uz dažādām nodarbēm ar virtuālo tehnoloģiju palīdzību.