Karjera

Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju darbspējas vecumā par prioritāti izvirza ģimeni, nevis darbu un karjeru, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Jēgpilns darbs un motivējoša darba vide – šos par būtiskākajiem darbinieku lojalitātes veicināšanas elementiem uzskata programmatūras izstrādes uzņēmums Visma Latvijā, kas šiem aspektiem pievērš lielu uzmanību. Laikā, kad cīņa par talantiem pieņemas spēkā, ieguvējs būs tas darba devējs, kam darbinieki būs vērtība ne tikai vārdos, bet arī darbos, pārliecināts uzņēmums.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu deficīts ir aizvien jūtamāks gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā. Prognozes rāda, ka 2025. gadā trūks ap pusmiljonu šīs jomas darbinieku. Latvijā ik gadu būtu vajadzīgi ap 3000 šo programmu absolventu, diemžēl augstskolas beidz ap 700. Viens no risinājumiem varētu būt Baltijas jūras līmeņa IKT izcilības programmas izveide, kas piesaistītu arī ārvalstu studentus.

«Puķes, krūmi un koki man dod enerģiju, uzlādē. Tas ir kaut kas skaists un netverams vienlaikus,» saka Linda Rulle, kas ne tikai pēc iegūtās izglītības, bet galvenais – sirds aicinājuma – ir zinoša dārzniece un arboriste. Taču košu dārzu, apstādījumu veidošana nav viņas vienīgā dzīves aizraušanās – viņa ir izskolojusies arī par kinoloģi, laiks atrodas mūzikai, nesen viņa sākusi iepazīt aušanas tehniku un nolēmusi – reiz uzaudīs sev tautastērpu.

Biežāk nekā vajadzība pēc konkrētas izglītības, tehniskām vai pamatprasmēm darba sludinājumos tiek norādīts uz nepieciešamību pēc dažādām personības, rakstura iezīmēm, valodas prasmēm, secināts Jauno uzņēmēju centra Jobs & Society (JUC) projekta Youth BIZ Skillset laikā veiktajā pētījumā. Projekta ietvaros tapis arī inovatīvs rīks jauniešiem sekmīgai uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Darbaspēks ir tas resurss, kā uzņēmējiem pietrūkst visvairāk. Nereti viņiem nākas saskarties ar vēl kādu problēmu, proti, profesionāli tehnisko skolu absolventiem trūkst vajadzīgo prasmju un zināšanu, tāpēc darba devējiem nākas tērēt laiku un enerģiju, lai aizlāpītu šos robus. Nu jau otro gadu uzņēmējiem ir iespēja «audzināt» jaunos darbiniekus pašiem, piedaloties Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītajā Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzfinansētā projektā, kas piedāvā īstenot darba vidē balstītas mācības un mācību prakses.

Veiksmīga sazobe starp Latvijas uzņēmējiem un zinātniekiem var dot būtisku labumu Latvijas ekonomikas stiprināšanai. Taču nereti abas puses darbojas ar mugurām viena pret otru. Lai palīdzētu uzņēmējiem un zinātniekiem uzsākt dialogu, kas var rezultēties sadarbībā, palīgā nāk Lauma Muižniece, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju pārneses nodaļas vadītāja, Tehnoloģiju departamenta direktora vietniece. Principā ar šiem jautājumiem strādā ne tikai Lauma, bet visa nodaļa. Un pirmie rezultāti jau ir.

Pasaulē ir neskaitāmi daudz profesiju: daļa no tām ir pazīstamas daudziem – par tām bieži runā, populāri ir konkrēto specialitāšu pārstāvji, par tām radies jau kāds priekšstats, bet ir virkne profesiju, kas saglabājušas savu noslēpumu. Piemēram, profesija – tīkla apkalpošanas inženieris, kas sevī ietver raibu darba pienākumu buķeti. Profesijas priekškaru Neatkarīgā lūdza pavērt Tele2 tīkla apkalpošanas inženierim Sergejam Zorinam.

Ar katru gadu aizvien vairāk sabiedrībā un darba devēju vidū pieaug pieprasījums pēc kvalitatīvas un mūsdienu prasībām atbilstošas profesionālās izglītības. Uzņēmumos pieaug pieprasījums pēc darbiniekiem, kas ir elastīgi, ar daudzveidīgām darba prasmēm un spēju adaptēties mainīgajā darba tirgus situācijā.

Latvijā arvien vairāk uzņēmumu pieprasa kvalificētu darbaspēku, tāpēc pieaug arī profesionālās izglītības popularitāte jauniešu vidū. Kāda mūsdienās ir profesionālās izglības loma un kā mācību procesa laikā jaunieši iegūst nepieciešamās zināšanas darba tirgum, jautāju intervijā ar PIKC Liepājas Valsts tehnikums direktoru Agri Rupertu un audzēkņu pašpārvaldes prezidentu, 2. kursa reklāmas pakalpojuma komercdarbinieka profesijas audzēkni Emīlu Ozolu.

Darba tirgus ir mainīgs, un šajā pārmaiņu virpulī konkurētspējīgākas ir tās augstskolas, kas spēj un grib iet līdzi laikam, dodot studentiem tādas zināšanas un prasmes, kuru nozīme darba devēju acīs pieaug.

Izaugsmes un karjeras iespējas, mūžizglītība – tie ir ļoti būtiski aspekti darba tirgū. Uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš tam, lai darbiniekiem būtu iespējas ne tikai pilnvērtīgi strādāt, atpūsties, bet arī izglītoties. To vidū ir arī Maxima Latvija – lielākais privātais darba devējs Latvijā.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir Latvijas augstskolu reputācijas topa līdere un viena no modernākajām augstskolām Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. RSU deviņās fakultātēs vairāk nekā 9000 studentu apgūst 69 medicīnas un veselības aprūpes, kā arī modernas sociālo zinātņu studiju programmas.

Katru gadu turpina pieaugt pilna laika studentu nodarbinātība. Paralēli studijām algotā darbā strādājošo studentu daļa no 2009. līdz 2017. gadam ir palielinājusies no 45% līdz 61%, liecina pētījuma Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā rezultāti.

Intervija ar akciju sabiedrības Grindeks Personāla departamenta vadītāju Ilzi Ogli.

Digitalizācija, robotizācija un mākslīgais intelekts kļūst par realitāti – rodas jaunas darba formas, jaunas profesijas, daļu darba pienākumu, ko līdz šim veica algots darbinieks, var paveikt tehnoloģijas. Taču tas nenozīmē, ka cilvēks savu nozīmi darba tirgū zaudē, ja vien viņš ir gatavs mācīties un apgūt tādas prasmes un kompetences, kas robotiem nepiemīt.

No 1. līdz 3. martam starptautiskā izglītības izstāde Skola jau divdesmit piekto reizi Ķīpsalā piedāvās iegūt aktuālāko informāciju par mācību iespējām un palīdzēs izvēlēties turpmāko izglītības ceļu.

Skolotāja, Jauno fiziķu skolas un robotikas pulciņa vadītāja, lektore, zinātniskā asistente Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūtā – tik dažādās lomās ik dienu iejūtas Virgīnija Vītola. Un visām šīm viņas darbības šķautnēm atslēgvārds ir fizika. Šajā zinātnes nozarē Virgīnija jūtas kā zivs ūdenī un šajos ūdeņos peldēt māca arī jaunajai paaudzei, parādot, ka fizika kā mācību priekšmets var būt aizraujošs, ka fizika kā karjeras ceļš var būt daudzveidīgs.

Aivis Kokins ir volejbola komandas Jēkabpils lūši statistiķis (apguvis volejbola statistikas programmu Data Volley) un trenera palīgs, kurš analizē, kā caur skaitļiem un diagrammām uzlabot komandas sniegumu.

Ilzei Kalniņai pēc vārda kabatā nav jāmeklē, viņa ir tieša, mērķtiecīga, no viņas staro pašpārliecinātība. Cilvēks, kas zina, ko grib un kā iecerēto panākt. Tādēļ nav pārsteigums, ka tieši Ilze ir spējusi izsist izglītības sienā caurumu – viņa ir tālmācības ieviesēja pamata un vispārējā vidējā izglītībā Latvijā, pirms desmit gadiem atverot pirmo tālmācības vidusskolu Latvijā – Rīgas Tālmācības vidusskolu.