KARJERA. Profesijas apguve – uzņēmumā

 
AICINA IESAISTĪTIES. LDDK projekta vadītāja Jolanta Vjakse aicina uzņēmējus atvērt savu uzņēmumu durvis jauniešiem, kuri vēlas iegūt patiesu pieredzi un mācīties darba vidē ©Publicitātes foto

Darbaspēks ir tas resurss, kā uzņēmējiem pietrūkst visvairāk. Nereti viņiem nākas saskarties ar vēl kādu problēmu, proti, profesionāli tehnisko skolu absolventiem trūkst vajadzīgo prasmju un zināšanu, tāpēc darba devējiem nākas tērēt laiku un enerģiju, lai aizlāpītu šos robus. Nu jau otro gadu uzņēmējiem ir iespēja «audzināt» jaunos darbiniekus pašiem, piedaloties Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītajā Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzfinansētā projektā, kas piedāvā īstenot darba vidē balstītas mācības un mācību prakses.

Liela uzņēmēju un skolu interese

Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās (DVB) mācībās un mācību praksēs uzņēmumos ir vienīgais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā esošais projekts, kurā tik būtisks finansiāls atbalsts tiek sniegts tieši darba devējiem, kompensējot viņu ieguldījumu profesionālo skolu audzēkņu apmācībā, uzsver LDDK projekta vadītāja Jolanta Vjakse. Šajā modelī prakse atšķiras no ierastā veidola: teorija skolā, prakse - uzņēmumā, jo arī teorija, kas vajadzīga konkrētajā profesijā, tiek apgūta darba procesā. Līdz ar to nav vajadzīgas atsevišķas klases un aprīkojums, lai izskaidrotu audzēkņiem mācību vielu. Tā tiek apgūta pēc individuāla plāna, ko sagatavo uzņēmums, kas piesakās uz šo projektu, kopā ar skolu.

Kopš projekta sākuma ir vērojams liela uzņēmēju atsaucība - iesaistījušies ir 2225 uzņēmumi (pārsvarā mazie un vidējie, lielie uzņēmumi ir tikai astoņi procenti) un 38 profesionālās izglītības iestādes. LDDK rosina audzēkņus izvēlēties mācības tajās nozarēs, kas tautsaimniecībai nepieciešamas, tostarp būvniecībā. Nelielu vilšanos sagādājusi tieši šī joma, jo būvniecības nozares uzņēmēji izrādījuši mazu atsaucību, iesaistoties projektā, jo parasti tieši būvnieki sūrojas par darbaspēka trūkumu, norāda projekta vadītāja J. Vjakse. Iespējams, ka tas pamatojams ar stereotipu, ka ES projektiem ir liels administratīvs slogs, proti, ka nāksies tērēt daudz laika un enerģijas, aizpildot dokumentus. Taču tas tā nav, un to pierāda arī lielais projekta dalībnieku skaits - uzņēmumi, skolas un audzēkņi, kuru skaits šobrīd jau pārsniedzis 8000.

Finansiāls atbalsts

J. Vjakse teic: «Regulējums nosaka, ka tad, kad audzēknis atnāk uz uzņēmumu un apgūst darba vidē balstītas mācības, viņš darbavietā apgūst teoriju un praksi. Šī procesa laikā uzņēmums slēdz vienošanos par stipendiju vai darba līgumu un samaksu veic no saviem līdzekļiem.» Tas ir ļoti labs mehānisms, par ko var pārliecināties, apmeklējot uzņēmumus, pārrunās ar darba devējiem, jo tie audzēkņi, kas kavē mācības un darbu vai neizpilda uzticētos pienākumus, saņem mazāku samaksu, un tas ir stimulējoši, jo motivē mācīties un strādāt apzinīgi. Jāņem vērā arī tas, ka par kavējumiem jāraksta paskaidrojums, un, ja šādu kavētu dienu skaits pieaug, uzņēmumam ir tiesības atteikties no praktikanta. Jauniešiem ir jāsaprot, ka neviens darba vietā netaisās ar viņiem auklēties un atbildības izjūtai ir jābūt.

Projektā gan uzņēmumam, gan skolai ir iespēja audzēkņus nodrošināt ar individuālajiem darba aizsardzības līdzekļiem (IAL), kuri pasargātu no darba traumām, un gan uzņēmums, gan skola var saņemt projekta finansējumu šiem izdevumiem. Uzņēmēji šo aspektu novērtējuši ļoti pozitīvi, jo tas atvieglo praktikanta nodrošināšanu ar pilnu individuālo aizsardzības līdzekļu komplektu - jāiegādājas sarakstā minētais. Atskaitīšanās par šiem izdevumiem ir ļoti elementāra: noformējot IAL pieņemšanas un nodošanas aktu, kuru paraksta gan uzņēmums, gan audzēknis, un rēķinu par noteiktu summu visam komplektam - nekādu citu dokumentu. IAL izmaksu summas, kas noteiktas speciālā metodikā, protams, atšķiras, piemēram, frizieriem tā būs mazāka summa, jo mazāki ir darba vides riski, bet, piemēram, mašīnbūves jomā riski ir lielāki, IAL apjoms ir lielāks, līdz ar to arī summa ir lielāka - tā var būt pat 500 līdz 600 eiro viena audzēkņa nodrošināšanai ar IAL vienā mācību gadā. Apmeklējot uzņēmumus, projekta vadības komanda pārbauda, vai audzēknis ir uzņēmumā un vai viņam ir nodrošināti visi paredzētie individuālie aizsardzības līdzekļi. Šāda pieeja ir arī audzinošs moments gan audzēkņiem, gan uzņēmējiem, iemācot audzēkņus - nākamos darbiniekus - saprast darba vides riskus un pareizi lietot individuālos aizsardzības līdzekļus. Audzēkņi, atgriežoties no prakses, atzinīgi novērtējuši šo aspektu, jo paši pārliecinājušies, cik būtiski ir ievērot darba drošību, piemēram, metinot vai zāģējot. Tad, kad to visu stāsta teorētiski skolā, tas netiek tik ļoti ņemts vērā, taču tad, kad audzēknis redz IAL nepieciešamību darba vidē uzņēmumā, viņš patiesi iemācās izmantot tos un negūs dažādas traumas, skaidro J. Vjakse.

Projektā vēl ir paredzēts finansējums audzēkņa apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, civiltiesiskajai apdrošināšanai, obligātajām veselības pārbaudēm un vakcinācijai. Ja uzņēmumā tiek īstenota jaunā profesionālās izglītības apguves forma - darba vidē balstītas mācības, tad uzņēmums var saņemt kompensāciju līdz 224,46 eiro mēnesī viena audzēkņa mācību vadītājam, summa ir atkarīga no audzēkņa noslodzes un uzņēmumā pavadītā laika. Ja uzņēmumā tiek īstenota mācību prakse, uzņēmums var saņemt līdz 120 eiro par atbilstošas prakses nodrošināšanu. Audzēknim tiek segti arī transporta izdevumi un dienesta viesnīcas izdevumi - DVB mācību laikā vienam audzēknim tie ir līdz 70 eiro mēnesī, prakses laikā - līdz 80 eiro vienas prakses laikā. Diemžēl jaunieši esot visai kūtri, lai pieprasītu izdevumu kompensāciju, lai gan tas nav sarežģīti izdarāms - jāiesniedz degvielas tēriņu čeki, ceļazīme vai braucienu apliecinošas biļetes.

Liela atsaucība reģionos

Priecē tas, ka atsaukušās profesionālās izglītības iestādes un uzņēmumi no visiem Latvijas reģioniem. Aktīvāki gan varētu būt tieši Rīgas un Rīgas reģiona darba devēji. Nosacījums, lai uzņēmums varētu iesaistīties projektā, ir tāds, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu, ja nodokļu parādi ir, tad šādā gadījumā piedalīties projektā tiek liegts, līdz nodokļi tiek nomaksāti. Tas tiek skaidrots, tiekoties ar darba devējiem, mudinot nomaksāt parādus un tad pieteikties projektā. Nereti tas ir labs stimuls nokārtot saistības ar valsti, un dažs labs uzņēmējs jau nākamajā dienā atnes izziņu, ka viss ir kārtība - parādu vairs nav.

LDDK 2018. gada nogalē aptaujāja uzņēmumus: kas tos mudina piedalīties projektā? 45% no aptaujātajiem uzņēmumiem atzinuši, ka tas ir viens no labākajiem veidiem, kā atrast sev nākamo darbinieku, kurš jau prakses vai darba vidē balstītu mācību laikā apguvis tās prasmes, kas konkrētajam uzņēmumam un nozarē ir vajadzīgas. «Tas liecina, ka uzņēmēji ir sapratuši: jo agrāk audzēknis nonāks darba vidē, jo agrāk sapratīs, vai tā ir viņa vieta un profesija, jo tas būs labāk visām iesaistītajām pusēm - uzņēmumam, skolai un audzēknim. Svarīgi, lai jaunietis velti netērētu ne savu laiku, ne arī valsts līdzekļus. Diemžēl nereti vēl ir dzirdami jauniešu un skolu pārstāvju stāsti, ka pēc skolas beigšanas, kad izrādās, ka apgūtais nepavisam nepatīk, nākas vai nu pārkvalificēties, tērējot uzņēmēja līdzekļus, vai nu jāpapildina bezdarbnieku rindas, vai jānopērk «vienvirziena biļete uz ārzemēm», kur tiek strādāts zemāk atalgots darbs,» secina J. Vjakse. Šobrīd gan esot pāragri izdarīt vispārējus secinājumus, taču no skolu sniegtās informācijas ir redzams, ka aptuveni 40% audzēkņu, kuri pabeidz ceturto kursu un saņem apliecību par profesijas iegūšanu, turpina strādāt savās prakses un darba vidē balstītu mācību vietās kā pilntiesīgi darbinieki.

Iegūst arī izglītības iestādes

Projekta kontekstā noteikti ieguvējas ir arī izglītības iestādes - tās gan no uzņēmuma, gan no audzēkņa iegūst atgriezenisko saiti pēc prakses vai darba vidē balstīto mācību beigām. Audzēknis atgriežas no uzņēmuma ar rekomendāciju, kurā norādīts, kas viņam papildus būtu jāapgūst gan teorijā, gan konkrētās praktiskās prasmēs. Līdz ar to skola saņem mazu portfolio ar piezīmēm, kas ir jāuzlabo gan audzēkņa prasmēs, gan mācību programmā kopumā. Tas ir arī ieguvums audzēknim, jo vieš skaidrību, kurā virzienā būtu vairāk jāstrādā. Piemēram, viesmīlības nozarēs strādājošie atzinuši, ka nu saprot, ka tas būs arī fiziski smags darbs un tajā liela nozīme ir svešvalodu zināšanām.

Pozitīvi ir arī tas, ka audzēkņu vecāki, tiekoties ar projekta vadības komandu, izrāda ļoti lielu interesi par šo jauno mācību formu - darba vidē balstītām mācībām. Tas nozīmē, ka arī viņi grib iesaistīties šajā procesā, jo redz, ka tas var dažkārt kliedēt bērna ilūzijas par kādu, iespējams, nepiemērotu profesiju. Un viena no lielākajām ilūzijām ir atalgojums. Ne tāpēc, ka tas būtu zems, bet tas nav balstīts uz realitāti. Strādājot uzņēmumā, jaunieši praktiskajās mācībās redz, cik daudz ir jāizdara, jāsaražo, lai nopelnītu tādu algu, par kādu viņi sapņo. Tad kļūst skaidrs, kāpēc vajadzīgs darba ātrums, kvalitāte, ierašanās darbā laikus un citi aspekti. «Šis projekts tieši ar to arī ir unikāls, ka nav vērsts tikai uz projektā noteikto rādītāju sasniegšanu, bet tam ir daudz multiplicējošāks efekts,» akcentē J. Vjakse.

Domājot par projekta ilgtspēju pēc 2023. gada 31. augusta, kad tas beigsies, LDDK jau nākamā gada sākumā rosinās Izglītības un zinātnes ministriju un Finanšu ministriju plānot šim projektam turpinājumu, būtiski to paplašinot - šobrīd projekta mērķauditorija ir tikai jaunieši, kas mācās un iegūs profesionālo vidējo izglītību, bet jau tagad uzņēmēji pieprasa, lai tieši tāds pats atbalsts būtu arī augstākajā izglītībā - it īpaši tas būtu vajadzīgs IT un inženierzinātņu nozarēs. LDDK plāno arī rosināt diskusiju par iespējām piemērot nodokļu atlaides darba devējiem, kuri nodrošina darba vidē balstītas mācības un mācību prakses; šāda pieredze ir citās ES dalībvalstīs.

 

Abonē