Ko meklē darba devēji? Personības iezīmes un valodu zināšanas izkonkurē izglītību

Biežāk nekā vajadzība pēc konkrētas izglītības, tehniskām vai pamatprasmēm darba sludinājumos tiek norādīts uz nepieciešamību pēc dažādām personības, rakstura iezīmēm, valodas prasmēm, secināts Jauno uzņēmēju centra Jobs & Society (JUC) projekta Youth BIZ Skillset laikā veiktajā pētījumā. Projekta ietvaros tapis arī inovatīvs rīks jauniešiem sekmīgai uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Darba sludinājumu izpēte

Projekts tika uzsākts 2017. gadā, un tajā tika piesaistīti divi partneri - Igaunijas Biznesa skola un Spānijas komunikāciju un ilgtspējīgu inovāciju centrs. Pētījuma pirmais solis bija apjomīga pētījuma veikšana, kura laikā tika aplūkoti vairāk nekā 4000 darba sludinājumu Latvijā (2439 sludinājumi) un Igaunijā (1529 sludinājumi), lai noskaidrotu, kuras ir tās top prasmes, ko darba devēji gaida no potenciālajiem darbiniekiem. Visvairāk bija pārstāvēti darba sludinājumi vecāko speciālistu vakancēm, kā arī speciālistu vakancēm. Trešā visvairāk pārstāvētā profesiju grupa bija pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki. Salīdzinoši retāk darba sludinājumos pārstāvētas mazāk kvalificētās profesijas.

«Vispopulārākā darba devēja vēlme ir savos potenciālajos darbiniekos redzēt konkrētas personības, rakstura iezīmes (atbildības izjūtu, precizitāti, spēju strādāt patstāvīgi, mērķtiecīgumu, vēlmi mācīties, augstu stresa noturību u.tml.). 84% darba sludinājumu Igaunijā un 77% sludinājumu Latvijā ir norādīts uz nepieciešamību pēc šīm iezīmēm,» komentē viena no Youth BIZ Skillset projekta īstenotājām, JUC valdes locekle Līva Stūrmane.

Bez krievu valodas neiztikt

Otra biežāk izvirzītā prasība ir valodu zināšanas (attiecīgi - 77% Latvijā un 73% Igaunijā). Aplūkojot Latvijas situāciju, jāsecina, ka nedaudz priekšplānā valsts valodai izvirzās prasība zināt angļu valodu. Angļu valodas zināšanas tiek prasītas 55% sludinājumu, valsts valodas zināšanas - 52% sludinājumu. Būtiski neatpaliek arī krievu valoda. Patīk tas mums vai nē, bet krievu valodas zināšanas Latvijas darba tirgū ieņem būtisku lomu - 42% sludinājumos izteikta vajadzība zināt arī šo valodu. Igaunijā situācija nedaudz atšķiras - krievu valodas prasme norādīta katrā trešajā sludinājumā. «Jebkuras valodas zināšana ir bagātība. Tā ir kā laba apdrošināšanas polise. Latvijas darba tirgū šīs trīs valodas ir jāzina, bet ja mācēs vēl vairāk - tas būs tikai ieguvums,» secina L. Stūrmane.

Neformālās izglītības nozīme

Darba devēji no kandidātiem gaida arī iepriekšējo darba pieredzi (75% Latvijā un 69% Igaunijā). «Šī prasība ir adekvāta, ja runājam par pieaugušajiem, bet, ja raugāmies uz jauniešu auditoriju, kas tikko absolvējuši vidusskolu vai augstskolu, tad šī prasība viņus iedzen stūrī. Ko iesākt? Redzam, ka darba tirgū pieaug neformālās izglītības nozīme - caur dalību, piemēram, Ēnu dienās, skolēnu mācību uzņēmumos, cita veida izglītības projektos, brīvprātīgajā darbā, iesaisti dažādos vasaras darbos jaunieši var attīstīt personības, rakstura iezīmes, kas, kā liecina pētījums, darba devēju acīs tiek augstu vērtēts. Ir tik daudz veidu šobrīd, kur un kā sevi pilnveidot. Taču šie pētījuma dati par darba pieredzi mūs mudināja projekta ietvaros arī izstrādāt rokasgrāmatu, kas jaunietim kalpotu kā palīgs, domājot par sava uzņēmuma izveidi,» stāsta L. Stūrmane.

«Lai arī daļa darba devēju ir gatavi investēt strādājošajos, kas ir bez darba pieredzes, galvenais, lai viņā ir vēlme mācīties, entuziasms strādāt, pētījums apliecina, ka tomēr gana daudzi vēl turpina iet tradicionālo ceļu - meklēt kandidātus ar konkrētu darba pieredzi,» piebilst Signe Adamoviča, projekta līdzautore.

Vai diploma loma mazinās?

Darba sludinājumos tiek prasītas arī specifiskas zināšanas un prasmes konkrētam amatam (63% Latvijā un 54% - Igaunijā), un aptuveni tikpat bieži tiek prasītas komunikācijas un saskarsmes prasmes (59% un 57%).

Pārsteidzoši, bet tikai pusē darba sludinājumu Latvijā un 39% gadījumu Igaunijā tiek norādīta vajadzība pēc augstākās izglītības. «Mēs noteikti nevēlāmies apšaubīt izglītības nozīmi, jo daudzos amatos tā ir svarīga un tiek prasīta, bet apkopotie dati rāda, ka darba devējs daudz vairāk pievērš uzmanību cilvēka personībai, neformālai izglītībai nekā akadēmiskai izglītībai. Diploms nedod garantiju, ka kandidāts būs izcils darbinieks,» norāda L. Stūrmane.

Datorprasmes pašsaprotamas

«Taču arī augstākās izglītības jomai ir iespēja mainīties - daudz vairāk šīs vajadzīgās kompetences integrēt mācību saturā, šobrīd jau pamata un vidējā izglītība pamazām pāriet uz prasmēs balstītām mācībām. Augstskolās tipisko lekciju vietā lielāks akcents būtu jāliek uz praktiskām nodarbībām. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes paspārnē darbojas studentu inovāciju platforma Demola Latvia, kura ir atvērta ikvienas Latvijas augstskolas studējošajam. Darbs notiek starpdisciplinārās studentu komandās - viņi strādā ar uzņēmēju uzdoto uzdevumu, problēmu un trīs mēnešu laikā izstrādā savu piedāvājumu, risinājumu. To uzņēmums var iegādāties. Students tādējādi var gan nopelnīt, gan gūt darba pieredzi un attīstīt darba tirgū pieprasītās rakstura iezīmes,» ir pārliecināta S. Adamoviča.

Vēl viens pārsteidzošs pētījuma atklājums - datorprasmes tiek norādītas tikai 38% sludinājumu Latvijā un 40% - Igaunijā. Kā tad tā, ņemot vērā, cik ļoti pēdējos gados tiek skandināta digitālās kompetences nozīme konkurētspējas stiprināšanā? «Viens no mūsu skaidrojumiem - datorprasmes tiek uztvertas mūsdienās par tik ļoti pašsaprotamu prasmi, ka tās pat sludinājumos vairs netiek īpaši akcentētas, izņēmums, protams, ir specifiskas IT zināšanas,» piebilst L. Stūrmane.

Dizaina domāšana

Projekta laikā tapusi arī digitālā rokasgrāmata Dizaina domāšana biznesa ideju attīstīšanā, kas ir praktisku padomu un vienkārši īstenojamu metožu kopums, kas paredzēts sekmīgai uzņēmējdarbības veicināšanai un konkrētu biznesa modeļu attīstīšanai, izmantojot dizaina domāšanas metodes. «Dizaina domāšana palīdz iedziļināties lietotāju vajadzībās. Nereti gadās tā, ka cilvēkam ienāk prātā biznesa ideja un viņš to vēlas īstenot, iegulda laiku un naudu, bet beigās bizness cieš neveiksmi, jo nav izpildīti priekšdarbi - ir jābūt skaidrībai, vai šo ideju maz varēs pārdot, kam tā būs vajadzīga, kāds ir tirgus. Un atbildes palīdz rast dizaina domāšana. Gribu uzsvērt, ka šobrīd jauniešiem ir tik daudz iespēju, kā veidot savu karjeru, piemēram, viņi var būt frīlanceri, kas, izmantojot savas prasmes, talantus, var paši sevi nodrošināt ar darbu,» skaidro S. Adamoviča, piebilstot - domājot par sava biznesa attīstību, uzreiz ir vēlams raudzīties uz ārvalstu tirgiem. Protams, Latvija, Baltijas valstis var būt kā sākumpunkts, bet ambīcijām par ārvalstu tirgu iekārošanu jābūt jau no pirmās dienas. Latvijas tirgus ir tomēr pārāk mazs.

Uzkrātā pieredze

Rokasgrāmata (tā atrodama juc.lv) ietver visaptverošu informāciju par tirgus situācijas apzināšanu un izpēti, dažādu problēmsituāciju risinājumiem un ideju ģenerēšanu, uzskatāmu un viegli testējamu prototipu izveidi, kā arī objektīvu sava potenciāla izvērtēšanu, neieguldot tajā liekus resursus un enerģiju.

Rokasgrāmatas veidošanā par pamatu ņemta JUC komandas gadu gaitā uzkrātā pieredze darbā ar studentiem, jaunuzņēmumiem un nevalstiskām organizācijām Latvijā, Igaunijā un citviet pasaulē, kā arī iegūtās zināšanas JUC komandas apmācību vizītē Spānijā, ko nodrošināja projekta sadarbības partneris, Spānijas komunikāciju un inovāciju centrs. Tajā izmantotās dizaina domāšanas metodoloģijas pamatā ir radoša un inovatīva pieeja problēmsituāciju risinājumiem, kuras centrā tiek likts cilvēks jeb produkta/pakalpojuma tiešais lietotājs. Tādējādi arī rokasgrāmatas saturu veido informatīvi satura bloki un individuālo jautājumu un atbilžu sadaļas, kā arī praktiski uzdevumi interviju, kolāžu, zīmējumu veidā.

Izstrādātas metodoloģiskas vadlīnijas jaunatnes darbiniekiem, kas palīdzētu vēl labāk sastrādāties ar jauniešiem, motivējot viņus uzdrīkstēties startēt biznesa vidē. Projekta ietvaros notika arī četri reģionālie semināri gan ar studentiem, gan jaunatnes darbiniekiem, lai rokasgrāmatā rakstīto aktivizētu dzīvē.