«Kad mācījos 5. klasē, populāri bija fingerboard jeb tā sauktie pirkstu skrituļdēļi. Nolēmu tos izveidot pats un pārdot internetā. Izdevās arī kaut ko pat pārdot,» savus pirmos soļus biznesa pasaulē atceras Reinis Nikuļcevs. Āķis bija lūpā, un vidusskolas klasēs kopā ar klasesbiedru Akselu Zinguli tapa jau kaut kas gruntīgāks – skolēnu mācību uzņēmums, kas ar savu produktu bija gatavs iekļūt hokeja industrijā. Izdevās.
Šobrīd mācību uzņēmums jau ir pārtapis reālā SIA, kas nepilnu divu gadu laikā ir spējusi sasniegt ievērojamu izaugsmi. Uzņēmuma RocketGrip produkcija ir aizceļojusi jau uz 26 pasaules valstīm, rudenī ir plānots paplašināt ražotni un startēt ar savu piedāvājumu arī citos sporta veidos.
Maina skolu
Uzņēmums RocketGrip kā reāla SIA ir dibināts pirms nepilniem diviem gadiem, taču tā izveides aizmetņi meklējami nedaudz senāk - kad Reinis mācījās Jelgavas Valsts ģimnāzijā. Tad RocketGrip darbojās kā skolēnu mācību uzņēmums (SMU - tas ir skolēnu veidots un vadīts mācību uzņēmums, kura darbībai piemīt izglītojošs raksturs. SMU mācību nolūkos pilda īsta uzņēmuma funkcijas un darbojas reālā vidē - skolēni ražo un pārdod preces vai pakalpojumus. Vienīgi SMU nav juridiska statusa - tos pārstāv programmas īstenotājs Junior Achievement Latvija un skola).
Tieši iespēja jau skolas laikā veidot savu uzņēmumu bija viens no galvenajiem argumentiem par labu skolas maiņai - pamatskolas posmu līdz 7. klasei Reinis pavadīja Jelgavas 4. vidusskolā, taču, tā kā skola nebija iesaistījusies Junior Achievement Latvija programmā, Reinis lēma par labu Jelgavas Valsts ģimnāzijai. «Jā, vēlme pēc sava uzņēmuma bija tik liela, ka nolēmu mainīt skolas. Tiesa, uzreiz jau 7. klasē tā arī nenodibināju savu skolēnu mācību uzņēmumu, jo daudz laika paņēma iesaistīšanās skolēnu pašpārvaldē, tur izveidojām skolēnu televīziju. Nedaudz vēlāk sāku darboties Jelgavas skolēnu domē, biju priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam arī priekšsēdētājs,» stāsta Reinis.
Ilgie eksperimenti
Taču vidusskolas klasēs ar jaunu joni aktualizējusies ideja par uzņēmuma izveidi, un tā kopā ar bērnības draugu, klasesbiedru Akselu tapa RocketGrip. «Ikvienam hokejistam ir būtiski, lai viņa rokām būtu maksimāli laba saķere ar nūju, lai tā labi «iesēžas» rokā, tāpēc uz nūjas tiek tīta lente. Tas ir gana laikietilpīgs process, turklāt lente sakalst, tādējādi tiek izberzta cimda iekšpuse. Ja tiek tīta balta lente, tā arī paliek netīra. Savukārt mēs esam radījuši hokeja lentes alternatīvu. Ilgi eksperimentējām ar materiāliem, līdz nonācām līdz gumijas un plastmasas savienojumam. Mūsu produktu uzliek uz hokeja nūjas augšgala un aplej ar karstu ūdeni, tad materiāls savelkas un iegūst spēlētājam vajadzīgo formu,» skaidro Reinis.
Aizgāja uz urrā
Ziemassvētku tirdziņš, kur ik gadu pulcējas skolēnu mācību uzņēmumi no visas Latvijas, bija pirmais mēģinājums gatavoto produkciju pārdot. Uz tas aizgāja uz urrā! Viss tobrīd saražotais tika izpirkts. Tas nenoliedzami deva stimulu turpināt. «Jāteic, ka mēs jau no paša idejas rašanās brīža ticējām sev un sava produkta potenciālam. Jā, tas ir specifisks produkts, domāts hokejistiem. Taču mums bija sajūta, ka hokeja industrija savā ziņā ir izslāpusi pēc kādām inovācijām. Daudzās jomās nemitīgi ienāk kādi jauninājumi, bet hokejā īsti ne. Mums šķita, ka uzreiz jāveido SIA, ka esam gatavi uzsākt reālu uzņēmējdarbību. Bet ekonomikas skolotāja mūsu lidojumu nedaudz piebremzēja, sakot, lai sākumā tomēr pamēģinām savus spēkus skolēnu mācību uzņēmumā.» Reinis tagad piekrīt, ka skolotājas ieteikums bija tieši laikā, jo darbošanās SMU ļāva gūt noderīgu pieredzi, un, kas zina, var būt arī izvairīties no kādiem puniem, ja uzreiz būtu metušies lielajā biznesā. «Galvenais ieguvums - prasme sevi un savu produktu prezentēt citiem - gan klientiem, gan cilvēkiem, kas mūs vērtē no biznesa potenciāla viedokļa,» secina Reinis.
Mācās darot
Viņš uzskata, ka sava SMU izveide var būt noderīga pieredze ikvienam skolēnam, pat ja viņš savu nākotni nesaista ar biznesa vidi. «Nav jau tik būtiski, vai SMU noved līdz īsta uzņēmuma statusam, bet gan pats process, caur kuru skolēns mācās. Tiek pilnveidotas komunikācijas, prezentācijas, argumentēšanas, pārdošanas prasmes. Šīs iemaņas noderēs jebkurā profesijā. Turklāt tagadējos SMU radītājus es gribētu iedrošināt nebaidīties tirgot, savu produktu piedāvāt pircējiem - ir jābūt drošākiem. Pat ja pirmajā gadā varbūt produkts nav pilnīgs, pircējam godīgi ir jāpasaka, ka tas ir prototips, ka notiks uzlabojumi. Var iedot pircējam vizītkarti, aicinot viņu sniegt atsauksmes par iegādāto preci. Liela uzmanība jāpievērš arī iepakojumam, noformējumam, aktivitātēm sociālajos tīklos. Internetā ir atrodami tik daudzi piemēri un paraugi, kā savu SMU vizuāli padarīt par īstu uzņēmumu. Tas viss skolēnam ir paveicams, turklāt bez lieliem naudas ieguldījumiem.»
Starp citu, vērtīgas prasmes Reinis uztrenēja Junior Achievement Latvija īstenotajā Līderu programmā, kuras laikā (viens mācību gads) semināros, meistarklasēs tiek apgūta projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, uzņēmējdarbības veidošanas pamati, attīstīts katra dalībnieka līdera potenciāls. Izaugsme programmas ietvaros notiek sadarbībā ar mentoru, Reinim padomdevējs un sarunu biedrs bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Programmai noslēdzoties, bija jāprezentē arī savs izstrādātais projekts, un Reinim tas bija saistīts ar to, kā no skolēnu mācību uzņēmuma pārtapt par īstu uzņēmumu. Reinis uzsver, kas vērtīgas atziņas par biznesa virtuvi gūtas programmas noslēgumā notikušajā nedēļu ilgajā nometnē.
Pozitīvi rādītāji
Viņš uzņēmuma ieskrējienu šo divu gadu laikā vērtē ļoti pozitīvi. «Rādītāji liecina par labu izaugsmes tempu, piemēram, šā gada pirmajos mēnešos esam jau pārsnieguši visa pērnā gada apgrozījumu. Nodibinot uzņēmumu, viens no mūsu pirmajiem darbiem bija mājaslapas izveide, jo caur to notiek visaktīvākā tirdzniecība. Jau otrajā mēnesī pēc mājaslapas palaišanas sākām strādāt ar nelielu peļņu. Pirmajā gadā pamazām uzsākām sadarbību ar veikaliem, taču tas prasīja laiku, jo nav gluži tā, ka vienu dienu ir tikšanās ar veikala pārstāvjiem un jau otrā dienā prece ir plauktā. Tā gluži tas nenotiek. Taču ar laiku mums ir izdevies iekļūt arī sporta veikalos Latvijā, Zviedrijā, Anglijā, Dānijā, Slovākijā, Čehijā, Kanādā, Norvēģijā. Iekļūšanai ārvalstu tirgos lielākais nopelns ir Facebook mārketinga rīkiem, kas mums deva vislielāko atdevi. Mūsu produkti ir aizceļojuši arī uz eksotiskām valstīm, piemēram, Sanpjēru. Šobrīd piedāvājam arī apdrukas iespējas, lai hokeja nūju padarītu vēl unikālāku. Tāpat strādājam pie piedāvājumiem citiem sporta veidiem. Katrā ziņā esam lieli sapņotāji un mūsu nākotnes mērķi ir lieli, piemēram, viena no panākumu virsotnēm varētu būt, ka mūsu produktu pazīst un izmanto lielās hokeja līgas,» neslēpj Reinis. Patlaban, kad tuvojas vasara, kas ir hokeja jomā visklusākais periods, ir brīdis strādāt pie jauniem produktiem, esošo pilnveides. «Kad hokeja sezona rit pilnā sparā, mums dienas ritms ir ļoti spraigs: no rīta dodamies uz studijām Rīgā [Reinis izzina intelektuālās robotizētās sistēmas, Aksels - jurisprudenci], pēc tam tiekamies ar sadarbības partneriem, vakarpusē atgriežamies Jelgavā un tad līdz pat pusnaktij komplektējam pasūtījumus. Līdz ar to nav īsti laika, kad domāt par uzņēmuma attīstību. Šie jautājumi aktualizējas tieši vasarā.»
Šobrīd divatā
Joprojām viņi RocketGrip rosās divi vien, ar dažiem izņēmumiem, kad piepalīdz draudzenes un vecāki. Taču, visticamāk, rudenī būs jāmeklē jauni papildspēki, jo ir plānots Jelgavas novadā atvērt ražotni. Patlaban telpas tiek remontētas. Izmantojot Eiropas Savienības atbalsta projektu iespējas (koordinē Lauku atbalsta dienests), tiks iegādātas arī iekārtas, kas atvieglos ikdienu, un ar daudz ko no ražošanas procesa uzņēmums spēs tikt galā pašu spēkiem, iztiekot bez partneriem.
Starp Reini un Akselu pienākumi nav strikti sadalīti - abi dara visu, ja vajadzīgs, taču Aksela stiprā puse ir dažādu juridisku nianšu risināšana, papīru darbs un klientu servisa nodrošināšana, bet Reinis uzņēmies rūpes par produktu izstrādi un mārketingu.
Uzņēmēja gars
RocketGrip par savu mājvietu sauc Jelgavas biznesa inkubatoru. «Kad mācījāmies 12. klasē, uz skolu bija atnācis inkubatora vadītājs un iepazīstināja skolēnus ar start-up vidi. Mūs dzirdētais ieinteresēja. Uzsākām individuālu sarunu, un tā šī komunikācija aizsakās,» teic Reinis.
No inkubatora sniegtajām iespējām, viņaprāt, vislielākā vērtība ir tikšanās, sarunas ar citiem jaunajiem uzņēmējiem. «Inkubatorā ir izteikts uzņēmēja gars. Tu redzi, kā citi aug un attīstās, un redzētais iedvesmo arī tevi. Turklāt uz jebkuru neskaidru jautājumu kāds zinās atbildi, jo iepriekš jau kam līdzīgam būs izgājis cauri, uzkrājis pieredzi.» Tāpat inkubators piedāvā dažādas finansiālas atbalsta iespējas. «Mūsu pieredze liecina, ka Latvijā jaunajiem uzņēmējiem ir pieejams daudzveidīgs atbalsts, it īpaši finansējuma piesaistē. Vienīgais, kā, manuprāt, iztrūkst - ir vajadzīgs vairāk prototipu testēšanas centru, kur cilvēkiem būtu pieejams plašs iekārtu klāsts, ar kuru palīdzību viņi varētu izstrādāt savu ideju pirmos prototipus,» uzskata Reinis.
