Karjera

Jau gandrīz 25 gadus par savu otru ģimeni Ņina Upesleja sauc McDonald’s kolektīvu. Ņina stāsta, ka šis darba posms viņai paskrējis vienā elpas vilcienā. Šo gadu laikā sieviete no virtuves darbinieces izaugusi līdz restorāna vadītājai un ir pārliecināta – ja cilvēks ir mērķtiecīgs, atbildīgs, savus pienākums pilda pēc labākās sirdsapziņas, šādu karjeras lēcienu var piedzīvot ikviens.

Publiskajā telpā Marikai Ģedertei ir piekarinātas vairākas birkas – Latvijas galvenā blondīne, skaistumkonkursa uzvarētāja, sabiedrības dāma. Taču, aprunājoties ar Mariku aci pret aci, rodas pārliecība, ka tie ir tikai virspusīgi pieņēmumi.

Kadrija Pudova jau skolas laikā iepazina darba garšu. Ir strādāts, piemēram, gan par aukli, gan noliktavā, veikalā, ceptuvē. Kadrija ir pateicīga par šādu pieredzi, jo jau pusaudža gados radās izpratne, ko nozīmē strādāt un kāda ir naudas vērtība.

Jau vairākus gadus Latvijas skolēniem ir iespēja veidot savus mācību uzņēmumus (SMU) un caur to attīstīt uzņēmējdarbības prasmes. Arī Kristiāns Lancmanis nolēma pamēģināt – ko nozīmē būt uzņēmējam. Uzņēmēja kurpēs viņš jutās ļoti komfortabli. Kristiāns saprata, ka ar viņa enerģijas lādiņu un apgriezieniem ir jākāpj ārā no SMU rāmjiem un jādibina, tā teikt, īsts uzņēmums, jo SMU nav juridiska statusa, kas bieži vien limitē sadarbību ar citiem uzņēmumiem. Tiklīdz Kristiāns nosvinēja pilngadību, viņš savu nodomu īstenoja un nu jau vairāk nekā piecus gadus ir uzņēmuma Simple+ jeb zīmola Lancman bags vadītājs. Un uzņēmuma grožus viņš tur patiešām pārliecinoši, skaidri zinot, kādas virsotnes vēlas sasniegt.

Valentīna Astapenko vāra ziepes. Burtiskā nozīmē. Šis process kļuvis par viņas darbu un vienlaikus aicinājumu jau 15 gadus.

Baltijas drošības fonda organizētās Jauno līderu mobilitātes programmas ietvaros Teksasas A&M universitātes starptautisko attiecību maģistrantūras studenti profesores Gabrielas Marinas Torntones vadībā apmeklēja Latviju, pētot valsts starptautisko stāvokli un drošību.

Var teikt, ka divdesmit gadu vecais jaunietis Ričards Birģelis ir laimīgs cilvēks, jo par tiem, kuriem darbs vienlaikus ir hobijs un dzīvesveids, savādāk pateikt nevar. Ričards ir no tiem, kuri, kā saka, ir izauguši garāžā – kopā ar tēvu saķīlēts neviens vien auto un mocis. Tagad jaunais cilvēks savas praksē, pieredzē un atbilstošā izglītībā iegūtas prasmes parāda automehāniķa amatā uzņēmuma Skandi motors servisā, bet brīvajā laikā aizraujas ar motokrosu.

Vaivaru pamatskola Jūrmalā ir viena no pirmajām vispārizglītojošām izglītības iestādēm, kura sāka īstenot iekļaujošo izglītību. Arī šobrīd tajā no 155 skolēniem 63 ir ar īpašām vajadzībām. Skolas kolektīvs ar bažām raugās nākotnē, jo neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem minimālajiem skolēnu skaita kritērijiem tādām pilsētām kā Jūrmala, proti, pamatskolā jābūt vismaz 360 bērniem. «Mēs sēžam kā uz laika bumbas,» situāciju raksturo skolas kolektīvs.

Ventspils bērnu un jauniešu sporta skola Spars piedāvā nodarbības desmit dažādos sporta veidos: basketbolā, džudo, ložu šaušanā, BMX, sporta vingrošanā, šorttrekā, svarcelšanā, vieglatlētikā, peldēšanā, smaiļošanā un kanoe airēšanā.

Ventspils Jaunrades nams piedāvā 50 dažāda veida interešu izglītības nodarbības gan pilsētas, gan apkārtnes bērniem un jauniešiem vecumā no 3 līdz 25 gadiem. Kopš šā gada 1. septembra arī Ventspils planetārijs, observatorija un talantīgo bērnu skola Gudrinieks ir iekļautas Jaunrades nama struktūrā. Kopumā Jaunrades namā darbojas jau vairāk nekā 1600 bērnu un jauniešu.

Ventspils Mākslas skola ar svinīgo pēcpusdienu tās pagalmā uzsāka savu 26. mācību gadu. Šo gadu laikā daudzi ventspilnieki ir ieguvuši Mākslas skolas diplomus un devušies turpināt mācības kādā no Latvijas mākslas vidusskolām, kļuvuši par mākslas mīļotājiem, profesionāliem māksliniekiem visdažādākajās jomās vai arī iegūtās prasmes izmanto savā hobijā.

Jauno mācību gadu jaunās vai pārbūvētās ēkās sākušas vairākas vispārējās izglītības iestādes. Virkne skolu atjaunotas jau pirms tam, vēl daudzas gaida savu kārtu. Ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, kas pieejams gandrīz 143 miljonu eiro apmērā, līdz 2023. gadam modernizāciju piedzīvos kopumā 100 līdz 115 skolas.

Par tehnoloģiju būtisko ietekmi uz ikdienas dzīvi un procesiem, kā arī to lomu mūsdienu darba tirgū Ventspilī nojauta jau 2000. gadā, kad pilsētā tika uzņemts kurss tehnoloģiju virzienā.

Teorija no prakses mēdz atšķirties, un nereti, tikai nonākot reālā darba vidē, jaunietis saprot, vai izvēlējies sev piemērotāko profesiju. Tieši tādēļ, studējot medicīnu, Viktors Glazkovs nolēma jau laikus iepazīt slimnīcas virtuvi. Un pēc divu gadu darba Viktors secināja: mediķa profesija tomēr nebūs viņa dzīves aicinājums. Bija laiks meklēt jaunu virzienu. Tā kā tobrīd viņam bija aktuāli arī darba meklējumi, Viktors, māsas iedrošināts, pieteicās darbā McDonald’s (SIA Premier Restaurants Latvia) kā virtuves darbinieks, ar domu – uz laiku. «Pagaidām» ir pārtapis jau piecu gadu ilgā sadarbībā, un šo gadu laikā Viktors ir sevi apliecinājis kā zinošu un lielisku darbinieku, izaugot līdz restorāna vadītāja amatam. Viktors gan ir pārliecināts – tie noteikti nav viņa karjeras griesti uzņēmumā.

Patlaban pilnā spēkā rit pieteikšanās studijām. Vakar to vienotajā elektroniskajā sistēmā, kurā ietilpst 12 augstskolas, bija izdarījuši gandrīz 4000 studētgribētāju. Vislielākā interese līdz šim ir par Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām, tad seko Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kas reflektantus uzņem atsevišķi. Saraksta augšgalā ir ar medicīnu, tiesībzinātnēm un datoriku saistītas programmas.

Pēdējos gados speciālistu trūkums skāris ne vienu vien nozari, tostarp farmāciju – farmaceitu un farmaceitu asistentu trūkumu izjūt arī Mēness aptieka, tāpēc jau vairākus gadus īsteno projektus, kas piesaista jaunus speciālistus, nodrošinot izglītības un tālākizglītības pieejamību, aizraujoša darba un tālākas izaugsmes iespējas.

Šobrīd darba tirgū aktīvas ir četras paaudzes – katrai no tām ir savas vērtības, vēlmes, vajadzības, katru raksturo citāda uzvedība darba vidē, katra ir ar savām īpašībām, kas ir jāņem vērā, domājot par strādājošo atlasi, motivēšanu un noturēšanu. Turklāt dažreiz katrai paaudzei vienai par otru ir izveidojušies aizspriedumi, kas kavē sekmīgu sastrādāšanos.

«Kad mācījos 5. klasē, populāri bija fingerboard jeb tā sauktie pirkstu skrituļdēļi. Nolēmu tos izveidot pats un pārdot internetā. Izdevās arī kaut ko pat pārdot,» savus pirmos soļus biznesa pasaulē atceras Reinis Nikuļcevs. Āķis bija lūpā, un vidusskolas klasēs kopā ar klasesbiedru Akselu Zinguli tapa jau kaut kas gruntīgāks – skolēnu mācību uzņēmums, kas ar savu produktu bija gatavs iekļūt hokeja industrijā. Izdevās.

Arvien satrauktāk izskan izglītības iestāžu vadītāju balsis, ka grūtāk kļuvis nodrošināt mācību procesu, jo trūkst skolotāju. It īpaši tas izjūtams pirmsskolās un mazākumtautību skolās. Turklāt esošie ir lielākoties vecumā ap 50 gadiem, kas nozīmē – pēc gadiem desmit veidosies liels robs, jo jaunieši nebūt neraujas strādāt izglītības druvā.

Andu Lagzdiņu aizrauj ekstrēmas izpausmes – viņa labprāt lec ar izpletni un no 12 metru augstas klints ūdenskritumā, traucas lejā no stāvām kalnu nogāzēm ar velosipēdu. Savā ziņā viņai adrenalīns ir kā dzīves degviela. Zinot viņas vaļaspriekus un vēlmi pēc neikdienišķām izjūtām, pieredzes, vairs neizbrīna Andas reiz pieņemtais lēmums – tūliņ pēc vidusskolas doties pāri okeānam uz Ameriku. Tur pavadīto gadu Anda dēvē par lielisku dzīves skolu, kas ļāva izprast un atrast sevi.