Teorija no prakses mēdz atšķirties, un nereti, tikai nonākot reālā darba vidē, jaunietis saprot, vai izvēlējies sev piemērotāko profesiju. Tieši tādēļ, studējot medicīnu, Viktors Glazkovs nolēma jau laikus iepazīt slimnīcas virtuvi. Un pēc divu gadu darba Viktors secināja: mediķa profesija tomēr nebūs viņa dzīves aicinājums. Bija laiks meklēt jaunu virzienu. Tā kā tobrīd viņam bija aktuāli arī darba meklējumi, Viktors, māsas iedrošināts, pieteicās darbā McDonald’s (SIA Premier Restaurants Latvia) kā virtuves darbinieks, ar domu – uz laiku. «Pagaidām» ir pārtapis jau piecu gadu ilgā sadarbībā, un šo gadu laikā Viktors ir sevi apliecinājis kā zinošu un lielisku darbinieku, izaugot līdz restorāna vadītāja amatam. Viktors gan ir pārliecināts – tie noteikti nav viņa karjeras griesti uzņēmumā.
Sanitārs un tehniķis slimnīcā
Viktoram skolas laikā padevās un nekādas raizes nesagādāja visi eksaktie priekšmeti - matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija. Tāpēc gana ātri izkristalizējās, ka pēc vidusskolas viņš studēs medicīnu. «Jau 10. klasē biju 100% pārliecināts par savām studiju gaitām. Lai labāk sagatavotos studijām, apmeklēju Rīgas Stradiņa universitātes piedāvātos kursus,» stāsta Viktors. Ar vidusskolas atestātu kabatā Viktors jau skaidri zināja, ka tālākais izglītošanās ceļš vedīs uz Stradiņa universitāti. Kā stāsta Viktors, augstskolas pirmajā kursā topošajiem mediķiem ir ļoti daudz teorijas, bet prakses samērā maz. Tāpēc nolēmis pieteikties darbā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur Viktors bija nieru slimību un nieru aizstājterapijas klīnikas sanitārs (slimnieku kopējs) un tehniķis (hemodialīzes aparātu apkope).
«Jau studiju laikā vēlējos zināt, kas mani sagaida medicīnā nākotnē. Savā ikdienas darbā bieža komunikācija bija ar medicīnas māsām, ārstiem. Iepazinu arī viņu darbu. Taču, laikam ritot, mani pārņēma sajūta, ka medicīna tomēr nav domāta man. Ir jāmeklē jauns virziens - vismaz jāpamēģina, jāiepazīst, jo tikai tad var izdarīt secinājumus: man tas ir saistoši, man tas padodas vai nē,» norāda Viktors. Viņa māsa tolaik strādāja McDonald’s un rekomendēja arī Viktoram pieteikties darbā - jauna pieredze, stabils atalgojums, sociālās garantijas, elastīgs darba grafiks. «Nolēmu pieteikties, jo tobrīd es biju tādā kā pārdomu periodā - ko darīt tālāk,» atceras Viktors, lai gan tobrīd nekādus ilgtermiņa plānus ar uzņēmumu nesaistīja. Vairāk to uztvēra kā pagaidu darbu. Viktors sāka pildīt virtuves darbinieka pienākumus - to varētu uzskatīt kā starta pozīciju: bija jāstrādā gan virtuvē, gan pie kases, jāapkalpo klienti.
Pozitīvs signāls
«Katrā maiņā strādāju pēc labākās sirdsapziņas, darbs paliek darbs, un tas jāveic akurāti un atbildīgi. Ar šādu pārliecību es strādāju,» akcentē Viktors. Viņa centība nepaslīdēja garām jaunieša tiešajai vadībai. Un jau pēc dažiem mēnešiem, kas bija aizvadīti, pildot virtuves darbinieka pienākumus, Viktoram tika piedāvāts pirmais paaugstinājums - kļūt par restorāna pakalpojumu speciālistu, kura uzdevums ir jauno darbinieku apmācīšana. «Šis paaugstinājums man bija kā pozitīvs signāls, ka darbs McDonald’s man nav pagaidu darbs, ka šeit ir plašas iespējas, kā sevi attīstīt un realizēt,» teica Viktors. Pēc nepilna gada Viktoram jau tika dota iespēja apliecināt savas spējas un varēšanu kā saimniecības vadītājam (maiņu vadīšana, inventarizācijas veikšana, pasūtījumu plānošana un pieņemšana), nedaudz vēlāk Viktoram tika piedāvāta restorāna vadītāja otrā vietnieka pozīcija (darbinieku grafiku sastādīšana, iekšējo auditu veikšana, inventarizāciju pieņemšana), pēc tam viņš kļuva par restorāna vadītāja pirmo vietnieku (darbinieku un menedžeru grafiku izveide, tirdzniecības plānošana, restorāna darbinieku atlase un motivācija, atskaišu sagatavošana). Un kopš šā gada sākuma viņa atbildībā ir McDonald’s restorāna Jelgavā vadīšana. «Kad saņēmu pirmo paaugstinājumu, es savai vadītājai sacīju, ka vēlos ar laiku izaugt par vadītāju. Tāda bija mana apņemšanās, turklāt arī vadītāja manus vārdus uztvēra pavisam nopietni un bija gatava dalīties ar savām zināšanām, un visādi citādi atbalstīja mani ceļā uz šā mērķa īstenošanu. 4,5 gadu laikā man šo mērķi izdevās realizēt,» gandarīts ir Viktors.
Tā kā regulāri uzņēmums piedāvājis dažādas apmācības, izaugsme par vadītāju notikusi ļoti pakāpeniski un strukturēti, tāpēc arī iejusties vadītāja ampluā nav bijis sarežģīti.
Svarīgs pateikts paldies
«Lai arī restorāna vadītājs pārrauga visus restorānā notiekošos procesus, uzskatu, ka lielākā mana darba daļa tiek veltīta komunikācijai ar saviem darbiniekiem, lai veidotu saliedētu komandu. Domāju par viņu profesionālo attīstīšanu, jo, visiem kopīgi augot, ir vieglāk sasniegt izvirzītos biznesa mērķus. Par savu šā brīža komandu varu teikt - esam kā viens vesels, un tas ļoti priecē, jo tieši komanda, kopējā gaisotne, atmosfēra ļoti palīdz noturēt esošos un piesaistīt jaunus darbiniekus. Cilvēks vēlas strādāt tur, kur jūtas komfortabli, jūtas novērtēts, un man kā vadītājam jārūpējas, lai darbinieki tā sajustos, kā arī jādod iespēja saviem darbiniekiem augt, līdzīgi kā mani kādreiz atbalstīja mana tā brīža vadītāja. Arī kopējā uzņēmuma filozofija paredz uzslavēt darbiniekus, pateikt paldies par darbu, piemēram, katru mēnesi tiek noteikts labākais darbinieks, darbinieki tiek sveikti dzimšanas dienās, rīkojam svētkus un pasākumus visi kopā, gan katrs restorāns atsevišķi,» norāda Viktors.
Viņa komandu šobrīd veido 52 darbinieki. «Vasarā mums daudz palīdz skolēni, kurus labprāt ņemam savā komandā, prieks, ka daļa darbinieku, kas bija pieteikušies pastrādāt tikai vasaras mēnešos, nolēmuši darbu turpināt. Esmu pārliecināts, ka tas ir vienotās komandas nopelns.»
Iespējas ir visiem
Taujāts, vai arī tuvākā nākotnē viņš sevi saredz McDonald’s komandā, Viktora atbilde ir nešaubīga - jā. «Uzņēmums ir liels, un esmu sev izvirzījis nākamos mērķus profesionālajā izaugsmē, kā arī pats esmu gatavs ar savu darbu dot ieguldījumu uzņēmuma attīstībā. Principā uzņēmums piedāvā augt ikvienam, kas vēlas. Visi restorānu vadītāji ir sākuši no starta pozīcijām. Viņi pierāda sevi, viņus pamana, viņiem sniedz vajadzīgās zināšanas un dod iespēju ieņemt arvien atbildīgākus amatus. Turklāt ja restorāna vadītājs ir sācis no zemākajām pozīcijām, viņš labāk izprot darbinieku ikdienu - viņš zina, kā ir strādāt virtuvē, ko nozīmē apkalpot klientus un tamlīdzīgi. Tad arī komunikācija ar darbiniekiem ir daudz sekmīgāka.»
