Pedagogi noveco, vakances aug

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Arvien satrauktāk izskan izglītības iestāžu vadītāju balsis, ka grūtāk kļuvis nodrošināt mācību procesu, jo trūkst skolotāju. It īpaši tas izjūtams pirmsskolās un mazākumtautību skolās. Turklāt esošie ir lielākoties vecumā ap 50 gadiem, kas nozīmē – pēc gadiem desmit veidosies liels robs, jo jaunieši nebūt neraujas strādāt izglītības druvā.

Patlaban visvairāk skolotāju pamata un vidējās izglītības iestādēs ir vecumā no 45 līdz 59 gadiem - 10 107, ir arī vecāki kolēģi, tostarp pensijas gados, - kopumā 2840. Tajā pašā laikā 24 gadus veci un jaunāki ir vien 840 pedagogu, arī turpmākajos vecuma posmos viņu skaits nesasniedz 2000, vien 40 līdz 44 gadus vecie ir 2831. Labāka situācija šajā ziņā ir pirmsskolas iestādēs - tur tik lielas vecuma šķēres nav, lai gan arī vislielākais skaits pedagogu ir 45 līdz 49 gadu veco grupā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Savukārt vakanču ziņā iezīmējas šāda aina, kas gūta, aptaujājot pašvaldības 2018. gada augustā: kopumā to bija 380, no tām 151 - pilnas slodzes. Saraksta augšgalā ierindojās angļu valoda (52 vakances), matemātika (50), fizika (40), latviešu valoda (37), informātika (28), mūzika (27), krievu valoda (27) un ķīmija (24). Visvairāk skolotāju trūkumu izjuta 204 vidusskolas un 102 pamatskolas. Tajā pašā laikā pedagoģijas programmas ik gadu beidz vairāk nekā 1000 cilvēku jeb 9% no visiem augstskolu absolventiem.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova vērsa uzmanību uz to, ka valodas reformas dēļ pilsētas mazākumtautību skolās trūks skolotāju ar izcilām latviešu valodas prasmēm. It īpaši tas attiecas uz pedagogiem vecumā virs 50, jo viņi nespēs apgūt valsts valodu tā, lai brīvi tajā varētu mācīt savu priekšmetu. Patlaban jau ar grūtībām izdodas nodrošināt mācību procesu fizikā, matemātikā, datorzinībās, latviešu valodā un citos priekšmetos. Lai gan Daugavpilī ik gadu ienāk 10 līdz 15 jaunu skolotāju, tie lielākoties ir pirmsskolas posma. M. Isupova arī norādīja uz dzimumu nelīdzsvarotību skolās, it īpaši bērnudārzos. Pa visām kopā šajās iestādēs strādā tikai trīs vīrieši (viens no tiem ir bērnudārza vadītājs, divi - sporta skolotāji).

Līdzīga aina iezīmējas arī Rīgā, kur no 7500 pedagogiem 43% ir vecumā virs 50 gadiem, bet virs 60 - 1200. Tas viss nozīmē, ka pēc gada vai diviem vakanču daudzums kļūs vēl izteiktāks. Jau tagad matemātikā tās ir izveidojušās 18 skolās, mazākumtautību valodā un literatūrā - 14, angļu valodā - 12. Dažkārt līdz pat pusgadam nākas meklēt, lai atrastu kādu, kas mācīs minētos priekšmetus. Patlaban situāciju palīdz glābt pensionētie skolotāji. Arī Cēsīs, un tur ir pat astoņi pedagogi, kas ir vecāki par 70 gadiem. Rekords ir 83 gadus vecs mūzikas skolotājs un kordiriģents, kam ik nedēļu ir 22 kontaktstundas. Šāda pati problēma ir Auces novadā. Auces vidusskolas direktore Indra Špela norādīja, ka ik gadu nākas daļai pensionēto skolotāju lūgt vēl atlikt pelnīto atpūtu. Lai gan intensīvi meklējot jaunos pedagogus, uz reģioniem nav viņus tik viegli atvilināt. Pēdējo divu gadu laikā piesaistīti trīs jaunie, šogad izdevies - vēl vienu.

Diemžēl visus pieprasījumus nespēj apmierināt ne Iespējamā misija, ne tie dažādo nozaru speciālisti, kas papildina skolotāju rindas, iegūstot pedagoģisko kvalifikāciju, izejot 72 stundu kursu. Kur paliek pedagoģijas programmu beidzēji, no kuriem lielākā daļa mācās par pašu līdzekļiem, nav saprotams. Nav arī pārliecības, ka, audzējot budžetu vietu skaitu, tas šo problēmu atrisinās. Klātesošie akcentēja arī to, ka būtu vēlama stingrāka studētgribētāju atlase, lai tiktu uzņemti motivētākie. Tāpat viņiem pēc iespējas agrāk jāgūst praktiskas iemaņas, iespējams, ka jau pirmajā kursā vajadzētu noslēgt līgumu ar skolu, kurā pēc beigšanas strādātu. Jaunajiem skolā arī vajadzīgi pieredzējuši mentori, kuriem par to arī maksātu, kā arī skolotāji - asistenti, jo parastajās skolās arvien vairāk ienāk bērni ar īpašām vajadzībām.