Aivis Kokins ir volejbola komandas Jēkabpils lūši statistiķis (apguvis volejbola statistikas programmu Data Volley) un trenera palīgs, kurš analizē, kā caur skaitļiem un diagrammām uzlabot komandas sniegumu.
- Kā izvēlējies savu dzīvi saistīt tieši ar volejbolu?
- Varētu teikt, ka volejbols manā dzīvē ir kopš laika, kad es sevi atceros. Sāku trenēties, manuprāt, jau no 1. klases pie sava tēta brāļa Jāņa Kokina, kurš, šķiet, manī arī ielika to mīlestību pret volejbolu. Trenējos no sākuma Zasas vidusskolā, pēc tam arī Jēkabpils Sporta skolas volejbola nodaļā un pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Tajā ieguvu volejbola vecākā trenera un sporta skolotāja kvalifikāciju. Izvēle par labu volejbolam ir notikusi, man pašam kaut kā nemanot, ļoti dabiski.
- Kā aizsākās tava karjera kopā ar Jēkabpils lūšiem?
- Esmu ar komandu jau no pašiem tās pirmsākumiem. Komandas dibināšanas pirmajā gadā pašreizējais komandas galvenais treneris, kas arī toreiz bija treneris, Mārcis Obrumans uzaicināja mani būt vienam no komandas spēlētājiem. Pirmajā sezonā es spēlēju šīs komandas sastāvā. Pēc tam sapratu, ka nav tik daudz laika treniņiem, cik gribētos, un nolēmu, ka iztiku sev turpmāk ar volejbola spēlēšanu nepelnīšu, mazliet no volejbola spēlēšanas pagāju malā, taču ne no pašiem Lūšiem. Nākamos divus vai trīs gadus pildīju mājas spēļu statistiķa funkcijas, un pagājušajā gadā kluba prezidents Māris Trušelis un pašreizējais komandas galvenais treneris Mārcis Obrumans mani uzaicināja vairāk iesaistīties komandas treniņu procesā un piesaistīja kā galvenā trenera palīgu, kā otro treneri. Taču šobrīd vairāk pildu tieši statistiķa, ne tik daudz trenera funkcijas.
- Kā izpaužas tavi darba pienākumi spēles laikā?
- Es analizēju gan mūsu komandas, gan pretinieku komandas spēlētāju darbības laukumā un pēc iespējas ātrāk nododu analīzes datus galvenajam trenerim, kurš, ņemot vērā analīzes skaitļus un grafikus, spēles laikā var mainīt uzstādījumus komandai, lai veiksmīgāk darbotos pret pretinieku komandas spēli.
- Kā nolēmi apgūt Data Volley programmu?
- Pagājušajā sezonā pašreizējais Latvijas volejbola izlases menedžeris Artūrs Vitkovskis organizēja šīs programmas apmācības kursus un piedāvāja man braukt mācīties. Šos kursus vadīja pašreizējais Tallinas Selver komandas statistiķis Mihkels Sagars, kurš man iemācīja pašus šīs programmas pamatus un vispār izpratni, ko var izdarīt ar šo programmu.
- Cik lielu pienesumu spēļu statistikas analizēšanai dod programmas apgūšana?
- Manuprāt, Data Volley programmas apgūšana ir devusi milzīgu pienesumu spēļu analizēšanas ziņā, jo vispār spēļu analizēšana ir ļoti laikietilpīgs process. Šī programma palīdz analizēšanas laiku ievērojami samazināt. Ar Data Volley palīdzību var izanalizēt katra spēlētāja katru darbību līdz pēdējam sīkumam, un, to visu saliekot kopā, treneri var labāk pirms spēles noteikt uzdevumus, kas katram spēlētājam jāizdara, lai mēs labāk nospēlētu pret katru pretinieku.
- Vai pēc spēlēm notiek statistikas apspriešana, analizēšana?
- Principā iedodu informāciju galvenajam trenerim. Tālāk viņa ziņā ir tas, cik daudz un kādu informāciju viņš nodod komandas spēlētājiem. Bet, jāteic, vairāk analizējam pirms spēlēm, par katru pretinieku, spēlētāju. Taisu video par pretinieku komandas spēlētājiem, lai varētu novērot viņa stiprās un vājās puses. Vēlāk, balstoties uz šiem video, galvenais treneris izveido komandas spēles uzdevumus.
- Vai spēles laikā iesaisties ar saviem ieteikumiem, dod kādus padomus galvenajam trenerim un spēlētājiem?
- Jā, arī spēles laikā es iesaistos un dodu padomus galvenajam trenerim. Pirms katras spēles es zinu mūsu komandas uzdevumus un to, kas spēlētājiem katram jāizdara laukumā. Ja redzu, ka spēles laikā mūsu dotie uzdevumi nedarbojas un pretinieki dara kaut ko pavisam citu, nekā mēs bijām izrunājuši un analizējuši pirms spēles, tad dodu informāciju trenerim, kurš cenšas mainīt mūsu komandas spēlētāju uzdevumus. Spēles laikā arī paši spēlētāji diezgan bieži man jautā, ko darīt dažādās spēles situācijās, un tad es, skatoties uz Data Volley datiem un analīzi, arī mēģinu atrast labāko variantu, kas ir jādara mūsu spēlētājiem, lai viņiem veiksmīgāk viss izdotos.
- Neesi apsvēris domu pats kādreiz kļūt par galveno treneri kādai komandai?
- Ja godīgi, mani ļoti apmierina modelis, kāds ir izveidojies ar Lūšiem. Man ļoti patīk strādāt šajā komandā, patīk mana loma tajā. Esmu apmierināts ar to, ka esmu kā palīgs galvenajam trenerim un iesaistos treniņu procesā, redzu to, kā tas notiek. Jāsaka godīgi, arī daudz ko mācos. Man patīk darboties arī ar Data Volley programmu kā statistiķim, tāpēc pagaidām neesmu apsvēris domu par kādas komandas trenēšanu kā galvenais treneris, bet nekad nesaki nekad. Dzīve rādīs, ja būs tiešām kāds labs piedāvājums, viss vienmēr ir jāizvērtē, un tad jau redzēs, kā būs.
- Pēdējos gados Lūši ir strauji progresējuši - kas, tavuprāt, vislabāk raksturo jūsu komandu?
- Jā, tik tiešām pēdējos gados esam diezgan strauji progresējuši. Manuprāt, šo progresu ir veicinājis labais mikroklimats komandas iekšienē, spēlētāju labās attiecības gan savā starpā, gan ar treneriem un komandas vadību. Noteikti jāpiemin šīs komandas fani, jo tā atmosfēra, kas valda mājas spēlēs Jēkabpils Sporta namā, ir vienkārši fantastiska. Nekur citur nevar dabūt tās emocijas, kādas ir Lūšu mājas spēlēs. Protams, progress nevarētu būt arī bez mūsdienīga un pārdomāta treniņu procesa, ko ir saplānojis galvenais treneris. Te arī ir jāuzslavē komandas vadība, kluba prezidents Māris Trušelis, kurš tiešām cenšas visu izdarīt ļoti profesionāli un tādējādi atvieglo spēlētājiem ikdienas dzīvi, lai viņi varētu domāt tikai par volejbola spēlēšanu un sasniegt labākus rezultātus.
- Kurš moments kopā ar Jēkabpils lūšiem līdz šim vislabāk palicis atmiņā?
- Mēs pagājušajā sezonā ieguvām gan Latvijas kausu, gan izcīnījām Latvijas čempionāta titulu. Izcīnījām arī bronzas medaļas Igaunijas un Latvijas apvienotajā Baltijas līgā. Šķiet, ka tieši tas arī varētu būt spilgtākais un reizē arī lielākais sasniegums līdz šim ar Lūšu komandu. Trešā vieta Baltijas līgā, kad izšķirošajā cīņā par bronzas medaļām mēs ļoti sīvā cīņā pārspējām Rakveres komandu. Tas tik tiešām ir atmiņā paliekošs moments.
- Kā vērtē Latvijas volejbolu kopumā?
- Diemžēl vai par laimi, es neesmu piedzīvojis un neatceros Latvijas slavenāko volejbola klubu Radiotehniķis un Ventspils nafta ziedu laikus, taču šķiet, ka pēc šīm komandām Latvijas volejbols ir mazliet iestagnējis, jo, salīdzinot ar mūsu pašu kaimiņiem igauņiem, manuprāt, viņiem skats uz volejbolu ir daudz mūsdienīgāks un modernāks, kas arī palīdz sasniegt labākus rezultātus nekā Latvijas volejbolam. Pagājušā gada vasarā es biju statistiķis vairākām mūsu jauniešu un arī pieaugušo volejbola izlasēm, un man jāsaka tā - es redzu, ka daudziem cilvēkiem, kuri organizē un ir saistīti ar Latvijas volejbola dzīvi, ir ļoti liela vēlēšanās padarīt arī Latvijas volejbolu mūsdienīgāku un pacelt to jaunos augstumos.
- Kādus personīgos mērķus vēlies sev uzstādīt turpmākajā karjerā?
- Es sev neesmu nekur uz lapiņas uzrakstījis kādu lielu mērķi, kas būtu jāsasniedz, taču saistībā ar volejbolu ļoti vēlētos pēc iespējas labāk apgūt statistikas Data Volley programmu. Jo vairāk tu to apgūsti, jo vairāk saproti, ka vēl kaut ko nesaproti. Gribu vēl labāk apgūt šo programmu, lai pēc iespējas vairāk varētu palīdzēt tām komandām, ar kurām es strādāju - ne tikai Lūšiem, bet arī vairākām Latvijas izlasēm. Gribētu kā statistiķis aizbraukt līdzi kādai no Latvijas izlasēm uz Eiropas čempionāta finālturnīru. Tas būtu ļoti jauki.
- Kādu mērķi vēlētos sasniegt kopā ar Lūšiem?
- Komandā ir tradīcija pēc katras izcīnītas medaļas Latvijas čempionātā, Latvijas kausā vai Baltijas līgā izveidot lielu baneri, kuru mēs pieliekam pie sporta zāles sienas Jēkabpils Sporta namā. Nu jau mums ir četri milzīgi baneri. Mans mērķis un reizē arī novēlējums Lūšiem un faniem ir tāds, lai mums pietrūktu vietas šiem baneriem uz sporta zāles sienas.
