Šobrīd aptuveni 7,5% darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir iesaistījušies pieaugušo izglītībā, tādējādi pilnveidojot savas profesionālās iemaņas, apgūstot jaunas prasmes. Latvija gan mērķē uz to, lai šī iesaiste būtu vismaz 15%, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece. Taču speciālistu pieredze liecina: jo gados vecāks cilvēks, jo mazāka vēlme atsākt izglītošanās procesu, pat neskatoties uz to, ka darba tirgus pieprasa mainīties, to nedarot, cilvēks sevi pakļauj bezdarba riskam.
Eiropas Savienībā vidējais rādītājs ir 11%, tā ka Latvijā ir vēl, kur tiekties, uzsver L. Buceniece, atklājot konferenci 21. gadsimta pamatprasmes dzīves kvalitātei un attīstībai. Bet UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika piebilst, ka visaugstākie iesaistes rādītāji ir valstīs, kur ir augsti ienākumi - tur gandrīz katrs otrais ir iesaistīts pieaugušo izglītības procesā.
IKT prasmes kā norma
«Vēlme mācīties galvenokārt vērojama cilvēkiem līdz 35 gadu vecumam, kuriem ir augstākā izglītība. Bet personām, kuru gadu skaits pārsniedz 55, šī motivācija ir ievērojami zemāka, tāpēc viens no izaicinājumiem ir atrast veidus, kā spēt uzrunāt un ieinteresēt šo auditoriju. Šobrīd šai mērķauditorijai netiek pievērsta pienācīga vērība, bet vairāk fokuss ir uz jauniešiem, bezdarbniekiem,» uzskata B. Moļņika. Taču 55+ auditorija ir viena no riska grupām, kas var izkrist no aprites, ja tā nav gājusi līdzi un pielāgojusies mainīgā darba tirgus prasībām, piemēram, kā stāsta B. Moļņika, mūsdienās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmes tiek pielīdzinātas pamatprasmēm, kas jāzina ikvienam strādājošajam. «Attiecībā uz Latviju aptuveni 46% māk strādāt ar datiem, nedaudz virs 30% - izmantot formulas, 2% - programmēt,» teic B. Moļņika. Papildus IKT iemaņām popularitāti piedzīvojot dažādi personības izaugsmes kursi, taču šajā piedāvājumu kategorijā esot gana daudz viltus skolotāju, kas solot dažu nedēļu laikā ar cilvēku paveikt brīnumus, taču galarezultāts - vien iztērēta nauda, akcentē B. Moļņika. Tāpēc akli dažādiem vilinošiem piedāvājumiem nevajadzētu sekot, jo ne viss pieaugušo izglītībā apzīmējams ar kvalitātes zīmi.
Vajadzīgi «universālie kareivji»
Vēstures zinātņu asociētais profesors, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš ir pārliecināts, un to arī apliecina augstskolas pētījums, ka šobrīd darba tirgū ir vajadzīgi «universālie kareivji» ar labām datorprasmēm, komunikācijas prasmēm, svešvalodu zināšanām, spēju sadarboties, risināt konfliktsituācijas, domāt radoši. Šis komplekts ļaus būt konkurētspējīgākam mākslīgā intelekta laikmetā, kur uzņēmumos arvien vairāk ienāk automatizācija, robotika.
Viņš arī uzsver, ka, domājot par darba tirgu ilgtermiņā, viens no lielākajiem izaicinājumiem - sabiedrības novecošana. «Šajā sakarā redzu divus scenārijus: ievedam jaunus speciālistus no citām valstīm vai piedāvājam iespējas cilvēkiem pagarināt aktīvās darba dzīves mūžu, laikus viņiem parādot iespējas,» norāda G. Krūmiņš. Viņaprāt, labāks risinājums būtu otrais variants.
Mācībām pieteikušies 11 000 iedzīvotāju
Un šajā ziņā kāds solis sperts, proti, jau otro gadu Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) īsteno pieaugušo izglītības projektu Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide. Dalība projektā ļauj strādājošajiem paaugstināt savu profesionālo latiņu vai apgūt pavisam jaunu arodu, jo ir maldīgi uzskatīt, ka persona visu savu darba mūžu nodzīvos vienā profesijā un mācīties vajag tikai jaunajiem. Lai neizkristu no aprites, jāmācās ir visiem. Noslēdzies jau trešais pieteikšanās posms. Tajā mācībām pieteikušies 11 023 iedzīvotāji, kas ir par 35% vairāk nekā otrajā kārtā šā gada pavasarī. Tā kā ir strādājošie, kuri pieteikušies mācībām vairāk nekā vienā izglītības programmā, kopumā saņemti 12 487 mācību pieteikumi. Pieteikšanās mācībām notika 11 tautsaimniecības nozarēs, kurās visvairāk pieteikumu saņemts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē (4141 pieteikums), transporta un loģistikas nozarē (3701) un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (1011), kurās kopā reģistrēti 70% visu mācību pieteikumu.
Arī nākamgad projekts turpināsies
Tāpat kā iepriekšējās kārtās, arī šajā reizē vispopulārākās ir bijušas neformālās izglītības programmas, kuru garums nepārsniedz 159 stundas, līdzmaksājums ir ne vairāk kā 36 eiro un kuru klāsts bija visplašākais. Šajās mācību programmās saņemti 72% jeb 8975 pieteikumi. Profesionālās tālākizglītības programmās, kuru garums ir vairāki mēneši vai pat gads un pusotrs un kuru noslēgumā var iegūt profesiju, saņemti 1333 mācību pieteikumi, savukārt profesionālās pilnveides programmās - 2179 pieteikumi.
Nākamo pieteikšanās kārtu plānots izsludināt 2019. gada pirmā ceturkšņa otrajā pusē. Projektā aicināts piedalīties ikviens strādājošais vai pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem. Mācību maksu 90% apmērā sedz ES fondi un valsts, savukārt apmācamajam būs jānodrošina 10% līdzmaksājums, naudas izteiksmē tas var svārstīties no aptuveni 40 eiro līdz 150 eiro par visu mācību procesu.