Latvijā reģistrēto bezdarbnieku skaits sarūk, taču vakanču piedāvājums turpina palielināties (salīdzinājumam: 2011. gadā Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā bija reģistrēts 4000 brīvu darba vietu, 2017. gada oktobrī – ap 11 000, šā gada jūlijā – vairāk nekā 20 000).
Tāpēc darba devējiem atrast vajadzīgos darbiniekus šobrīd nav vienkāršs uzdevums, turklāt jauniešus īpaši neuzrunā ierastie sludinājumi. Kādi mūsdienīgi risinājumi un iespējas var palīdzēt aizpildīt brīvās vakances, par to vairāk stāsta Tele2 Personāla vadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere.
Ierastie sludinājumi nestrādā
«2000. gadā, publicējot darba sludinājumu, mēs saņēmām ap 150 CV, bet šobrīd - aptuveni 5 līdz 10 CV. Atšķirība ir ļoti būtiska. Zināms, ka Rīgā ir viszemākais bezdarba līmenis - ap 4%. Iemesli tam ir labi zināmi. Pirmkārt, pēdējo
20 gadu laikā katru gadu piedzimuši ap 20 000 bērnu mazāk - līdz ar to vērojams ļoti būtisks jauniešu iztrūkums darba tirgū. Divdesmitgadnieku ir ļoti maz, salīdzinot ar 30, 40, 50 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem. Otrkārt, statistikas dati rāda, ka pēdējo gadu laikā no valsts devušies prom 170 000 Latvijas iedzīvotāju. Šie ir oficiālie skaitļi, taču faktiski cipars varētu būt lielāks - ap 300 000. Šie, mūsuprāt, arī ir divi galvenie iemesli, kāpēc aizpildīt brīvās vakances kļūst arvien grūtāk. Demogrāfijas problēmu ir sarežģītāk atrisināt, un tas ir ilgtermiņa valsts politikas jautājums, bet reemigrācijas veicināšana uz tā fona ir vieglāka un tajā aktīvi var iesaistītes uzņēmumi, ko arī mēs darām kustības Latvija strādā ietvaros,» secina A. Bite-Ozere.
Turklāt ierastais kanāls - sludinājuma publicēšana - arī vairs nedod vēlamo rezultātu, it īpaši tas nestrādā uz jauniešu auditoriju. «Latvijā populārākajā vakanču portālā ik dienu ir redzami ap 14 000 darba piedāvājumu. Starp uzņēmumiem valda sīva konkurence par darbaspēku, tāpēc uzskatu, ka ir jāmeklē mūsdienīgāki un interesantāki veidi, kā raisīt potenciālo kandidātu interesi,» ir pārliecināta A. Bite-Ozere.
Digitālās iespējas
Un viens no tiem var būt dažādi digitālie risinājumi. Piemēram, Tele2 kopš 2017. gada septembra personālatlases komandā pievienojies čatbots Ieva, kas potenciālos darbiniekus uzrunā Facebook. Ieva iepazīstina ar uzņēmumu, pastāsta par aktuālajām vakancēm. Ja uzrunātais izrāda interesi, saziņa turpinās: Ieva gan uzdod, gan atbild uz jautājumiem, rāda bildes un video par Tele2 ikdienu. Čatbots Ieva runā latviski, bet, lai pārbaudītu potenciālā darbinieka krievu valodas zināšanas, kas darbā arī ir vajadzīgas, atsevišķi jautājumi tiek uzdoti arī krievu valodā. Sarunas laikā potenciālajam darba ņēmējam tiek piedāvāta iespēja nosūtīt savu kontaktinformāciju (tikai vārdu, uzvārdu, tālruni), piesakot savu kandidatūru uz konkrētu vakanci. Ja piedāvātā pozīcija nešķiet saistoša, sarunu, protams, var pārtraukt. Čatbots Ieva padarījis darbā pieteikšanās procesu raitu, iztiekot bez motivācijas vēstulēm un CV sūtīšanas. Kandidāta galvenais uzdevums - spēt ieinteresēt sarunas laikā, kad viņam jau zvana Tele2 personālspeciālists. «Čatbots Ieva vairāk domāts jauniešu auditorijai - viņi aktīvi lieto Facebook, viņiem patīk komunicēt virtuāli. Čatbots ir ērts un labs rīks kandidātu piesaistē, lai gan, protams, tas viens nespēj atrast visus vajadzīgos darbiniekus,» norāda A. Bite-Ozere.
Jau gandrīz gadu Tele2 ir ieviesis vēl kādu tehnoloģisku jauninājumu personālatlasē - Gear virtuālās realitātes brilles. «Tās ir noderīgs palīgs darba pārrunās, lai potenciālos darba ņēmējus iepazīstinātu ar viņu gaidāmo darba ikdienu uzņēmumā. Izmantojot šīs brilles, cilvēkam ir iespēja nokļūt reālās darba situācijās un vērot, piemēram, klientu apkalpošanas centru darbību un konsultantu ikdienu. Ieskats ikdienā ļauj arī kandidātam pieņemt pārdomātāku izvēli, vai darbs un darba pienākumi būs viņam piemēroti vai tomēr nē,» skaidro Tele2 Personāla vadības departamenta direktore.
Viena gada laikā - vadītājs
Gados jaunu cilvēku mērķauditorijai radīts vēl viens potenciālo darbinieku atlases kanāls - praktikantu programma jeb Trainee program. Programma piedāvā ļoti strauju karjeras lēcienu viena gada ietvaros, tas ir, jaunais cilvēks tiek veidots par vadītāju/līderi konkrētā jomā. Piemēram, pirmās programmas iesaukuma mērķis bija apmācīt vadītāju finanšu jomā. «Prasmes un zināšanas tiek gūtas, strādājot kopā ar finanšu direktoru. Gada laikā jaunietis pats par tādu kļūst. Parasti šāda izaugsme prasītu aptuveni 10 gadus, bet mēs piedāvājam ļoti kompaktas un dinamiskas apmācības viena gada laikā.» Programma tiks turpināta arī nākamgad.
A. Bite-Ozere piekrīt, ka uzrunāt un piesaistīt jaunieti ir visizaicinošāk, jo viņi ir visprasīgākie attiecībā uz darba saturu, atalgojumu, attālinātā un elastīga darba iespējām, darba vidi, darba kultūru. «Darba devējiem ir jādomā, kā pielāgoties viņu prasībām,» teic Tele2 Personāla vadības departamenta direktore. Taču kā darbinieki uzņēmumam ir interesanti arī citu paaudžu cilvēki, arī cienījama vecuma darbinieki. «Viņu trumpji ir lojalitāte, pieredze, viedums.»
Darbs ar emigrantiem
Tele2 ir aizsākusi arī kādu cēlu misiju - atgriezt atpakaļ mājās kaut nelielu daļu Latvijas valsts piederīgo, kas devušies peļņā uz ārvalstīm. Uzņēmums radījis kustību Latvija strādā, kurā šobrīd jau iesaistījušies 74 darba devēji. Kustības mērķis ir uz mājām atsaukt 1000 aizbraucēju. «Priekšnoteikums šādai kustībai bija atziņa, ka mums ir ko piedāvāt aizbraucējiem. Aizbraucēji lielākoties dzīvo un strādā rietumvalstīs, kur ir labi darba apstākļi, viņiem tiek nodrošinātas sociālās garantijas un citi labumi. Redzam, ka gadu gaitā arī Latvijas darba devēji ir pilnveidojušies, uzlabojot darba kultūru, darba vidi, atmosfēru, sociālās garantijas, piedāvājot konkurētspējīgu atalgojumu,» ir pārliecināta A. Bite-Ozere. Šobrīd Latvijā darbu uzsākuši vairāk nekā 50 uzrunātie, bet aktīvas sarunas notiek ar vēl 270 personām.
«Manuprāt, procesi ir sākuši uzņemt apgriezienus. Jo vairāk pozitīvie atgriešanās stāsti būs dzirdami, jo vieglāk būs uzrunāt nākamos. Piemēram, Tele2 komandai ir trīs jaunpienācēji - divi tīkla inženieri un viena Tele2 klientu centra vadītāja. Nenoliedzami, joprojām aizbraucēju vidū valda gana daudz aizspriedumu par dzīvi un darbu Latvijā, kas balstās uz atmiņām par Latviju, kāda tā bija pirms aizbraukšanas. Taču daudz kas ir mainījies uz labo pusi, un par šīm labajām lietām ir jāstāsta.»
Jālauž aizspriedumi
Nesen kustības ietvaros notika tiešsaistes pasākums, kurā vairāki darba devēji pastāstīja par sevi un aktuālajām darba iespējām, piedāvāto atalgojumu un citiem labumiem. Šādu aktivitāti plānots rīkot arī 2019. gada janvārī. Kustības kūrētāji darba devējiem rīko arī seminārus, lai dotu padomus, kā pievērst emigrantu uzmanību, kā ieinteresēt.
«Pirmkārt, daudziem joprojām ir ilgas pēc Latvijas, viņi vēlas, lai arī viņu bērni nepazaudē šo saikni ar Latviju, tāpēc atgriešanās jautājums daļai kļūst aktuāls tad, kad bērnam jāuzsāk skolas gaitas. Cilvēkiem ir vajadzīgs galvenokārt pamudinājums - Latvijā jūs gaida, te ir darbs. Tāpat nereti atgriešanās iniciatori ir jau ārvalstīs izaugušie bērni, kas mudina vecākus krāmēt koferus. Emocionālie faktori spēlē ļoti lielu lomu - šeit ir ģimene, draugi, radi, te ir skaista daba utt. Otrkārt, protams, atalgojums nav mazsvarīgs. Taču redzam, ka darba samaksas prasības nav pārspīlētas un šādu atalgojumu mūsu darba devēji var nodrošināt. Vēlmes ir dažādas - pieredzējis speciālists var prasīt 2000 eiro, bet vienkārša darba darītājiem prasības ir piezemētākas. Jā, kāds var teikt, ka ārzemēs cilvēki var nopelnīt vēl vairāk, taču jāatceras, ka arī izdevumi tur ir krietni augstāki,» norāda A. Bite-Ozere, piebilstot, ka kustības dalībniekiem izveidojusies laba sadarbība ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālajiem koordinatoriem, kas palīdz interesentiem risināt praktiskus jautājumus - par mājokli, vietu bērnudārzā, skolā u.tml. Tāpat aizbraucējam tiek dots laiks, lai saliktu visus punktus uz i ārvalstīs, proti, vakance tiek rezervēta vairākus mēnešus.
A. Bite-Ozere uzskata, ka aizbraucēji ir ļoti labs resurss, ar kuru ir jāstrādā, un ir jācenšas atgriezt pēc iespējas vairāk citās valstīs dzīvojošo. «Jā, arī viesstrādnieki, piemēram, vasaras sezonā var būt risinājums, tāpat vēl vairāk nākotnē attīstīsies automatizācija un robotizācija jomās, kur investīciju apjoms ir adekvāts atdevei. Taču es gribu cerēt, ka vēl liels potenciāls ir aizbraucējos. Protams, arī valstiski par šo jautājumu ir jādomā, ne tikai kustības ietvaros. Piemēram, man patika Jēkabpilī dzirdētais ierosinājums, ka jaunās māmiņas, kas vēlas, piemēram, jau pēc trīs mēnešiem atsākt darba gaitas [kaut uz pusslodzi], nepazaudē pabalstu. Tas būtu labs risinājums, domājot par demogrāfijas veicināšanu.
