Mārtiņš Ķeņģis brīvajā laikā nodarbojas ar Ironman triatlonu – skrien, brauc ar riteni, peld. Treniņi sešas septiņas reizes nedēļā. Treniņos uzkrātais rūdījums tiek parādīts arī sacensībās. «Tā ir cīņa ar sevi, sevis pārvarēšana, apliecināšana, ka sākotnēji šķietami nepaveicamas lietas ir paveicamas.
Ieguldīts laiks, pareizā attieksme, gudra strādāšana ar sevi - un rezultāti būs,» ir pārliecināts Mārtiņš. Šī kombinācija ir vadmotīvs Mārtiņam arī karjeras ceļā. Un rezultāti patiešām ir: viņš jau trīs gadus ir Skonto Prefab izpilddirektors un valdes loceklis.
Pirmā profesija - matemātikas skolotājs
Mārtiņš pēc Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvēšanas iestājās Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Tā kā jau skolas laikā matemātika Mārtiņam bija tīkams mācību priekšmets, viņš nolēma apgūt vidusskolas matemātikas skolotāja profesiju, tā teikt, savas zināšanas un patiku pret matemātiku nodot jaunajiem. Studiju laikā pabijis arī praksē un nedaudz arī pastrādājis skolā. Taču liktenim bija citi plāni attiecībā uz Mārtiņa profesionālajām gaitām, jo studiju pēdējos kursos viņš nolēma pieņemt izaicinājumu - kļūt par būvniecības projektu vadītāju. Sākot strādāt, Mārtiņam bija skaidrs, ka maģistrantūrā viņa studiju virziens būs saistīts ar vadības jautājumiem. Tā arī notika: Mārtiņš LU Ekonomikas un vadības fakultātē ir ieguvis profesionālo maģistra grādu projektu vadīšanā.
Starts būvniecībā
Kraso profesijas maiņu Mārtiņš skaidro šādi: «Latvijā 2005., 2006. gadā bija ekonomikas uzrāviens. Būvniecības nozare strauji attīstījās, bija liels pieprasījums pēc darbiniekiem. Nolēmu pieteikties uz vakanto projekta vadītāja amatu. Tas bija saistīts ar ventilācijas, kondensēšanas un apkures sistēmu projektiem. Hobiju līmenī biju jau uzkrājis nelielu pieredzi projektu vadīšanā, kā arī, cik sevi atceros, man patika organizēt, vadīt komandu, būt komandas līderim. Konkursu izturēju un varēju sākt strādāt. Kopumā jāteic, ka tolaik būvniecības nozare bija ļoti atvērta jauniem darbiniekiem. Augstā vērtē bija spējas domāt, analizēt, redzēt kopsakarības. Eksaktās zinātnes, tostarp matemātika, ļoti labā līmeni attīsta šīs prasmes.»
Laba pieredzes skola Mārtiņam bija darbs SIA Citrus Solutions, kurš viņš strādāja par vecāko projektu vadītāju, kura pārraudzībā bija inženierkomunikāciju un drošības sistēmu izbūve ēkās. «Ieguvu izpratni par lielu projektu vadību. Tas deva lielu profesionālu izaugsmi,» secina Mārtiņš.
Trīs darba piedāvājumi
Zīmīgs pārmaiņu gads viņam bija 2014. gads - viņš gandrīz vienlaikus saņēma trīs darba piedāvājumus no dažādiem uzņēmumiem, kas piedāvāja Mārtiņam kļūt par projektu daļas vadītāju/projektu direktoru. «Paveiktais laikam liek par sevi runāt un izskan arī ārpus konkrētās darbavietas. Uzskatu, ka gan izglītība, gan prasmes ir svarīgas, tomēr otru pusi no rezultāta palīdz sasniegt degsme, pareizā attieksme pret darbu, atbildības sajūta,» uzskata Mārtiņš.
Izvēle galu galā bija par labu Skonto grupas uzņēmumam - saliekamo dzelzsbetona, metāla un krustām līmēto koka paneļu ražotājam un būvniekam Skonto Prefab (kad Mārtiņš uzņēmumam pievienojās, uzņēmuma fokuss tolaik bija krietni šaurāks - saliekamo dzelzsbetona konstrukciju ražošana). Kā skaidro Mārtiņš, galvenie motivatori pievienoties tieši šim uzņēmumam bija, pirmkārt, Skonto vārds, kas būvniecības nozarē bija guvis savu atpazīstamību, otrkārt, izaugsme amatā (viņam tika piedāvāts kļūt par Projektu daļas vadītāju, kas pārrauga visu projektu vadītāju darbu), treškārt, jaunais darbs piedāvāja iespēju izmēģināt spēkus ārvalstu tirgos. «Lai arī būvniecības joma ir tā pati, tomēr darbs eksporta jomā paver pavisam citus plašumus, pieredzi.»
Pareizs kurss
Pēc gada Mārtiņu gaidīja jauns karjeras posms - viņš kļuva par Skonto Prefab izpilddirektoru un valdes locekli. «Kad uzņēmumā sāku strādāt, darbu nesen bija uzsācis jauns izpilddirektors, finanšu vadītājs, un kopīgi veicām uzņēmuma fokusa maiņu: no ražotāja pārtopot arī par būvniecības pakalpojuma eksportētāju. Ja 2014. gadā uzņēmums gadu noslēdza ar 14 miljonu eiro lielu apgrozījumu, tad 2015. gada finišs bija ar 18 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Kurss bija uzņemts pareizais, iesaistītie saņēma paaugstinājumus, tostarp man tika piedāvāts pārņemt Skonto Prefab vadību savās rokās, kas nozīmē redzēt un pieskatīt uzņēmuma kopainu (budžets, finanses, darbinieki, rezultāti, uzņēmuma attīstība).» Mārtiņš plāno, ka 2018. gads būs noslēdzies jau ar 53 miljonu eiro apgrozījumu.
Kur ir jaunieši?
Aug ne tikai apgrozījums, bet arī komanda vēršas plašumā - 2014. gadā darbinieku skaits bija nepilni 200, šobrīd jau ap 400. Un vajag vēl, bet arī Skonto Prefab saskaras ar šā brīža tik izteikto praktiski visu darba devēju problēmu - specializēta darbaspēka trūkumu. Karstās vakances ir betonētāji, būvdarbu strādnieki. «Esam gatavi piedāvāt apmaksātu praksi, nodrošināt dzīvošanu dienesta viesnīcās, motivētākos pieņemt darbā, bet gana regulāri sastopamies ar situācijām, ka mācību iestādes nevar nokomplektēt grupas - šādas profesijas jauniešu vidū nav izvēle nr. 1.» Tiek meklēti arī būvinženieri, projektu vadītāji. Gadu no gada augstskolu un koledžu uzņemšanas statistika liecina - jaunieši bariem stājas juristos, ekonomistos u. tml un nedzird valsts signālus - mums ir sociālo un humanitāro jomu speciālistu pārprodukcija. Mārtiņš zina teikt, ka labs betonētājs nopelna vairāk par vidusmēra juristu. Taču atkal šeit ir runa par degsmi, attieksmi pret darbu, iesaisti, kas atspoguļosies arī darba samaksā, profesionālā izaugsmē.
Uzņēmums ražošanas sektorā pie sevis aicina arī sievietes, bet joprojām sabiedrībā valda pieņēmumi, ka sievietei būvniecībā nav ko meklēt. «Pie mums cehā strādā viena sieviete, un jāteic, ka sievietes mēdz būt izturīgākas, fiziski labākā formā nekā kandidāti - vīrieši,» secina Mārtiņš. Lai aizpildītu brīvās vakances, uzņēmums pats ir gatavs interesentus apmācīt, neskatoties, kāda ir personu iepriekšējā darba pieredze, izglītība. «Mācekļiem, kuriem nav pat ne mazākās pieredzes konkrētajā profesijā, maksājam Latvijas vidējo darba algu (bruto),» skaidro Skonto Prefab izpilddirektors un valdes loceklis, piebilstot, ka uzņēmuma pārstāvētajā nozarē dominē roku darbs, līdz ar to arī nākotnē pēc speciālistiem būs pieprasījums un tos nespēs aizstāt roboti.
