Skolotāja, Jauno fiziķu skolas un robotikas pulciņa vadītāja, lektore, zinātniskā asistente Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūtā – tik dažādās lomās ik dienu iejūtas Virgīnija Vītola. Un visām šīm viņas darbības šķautnēm atslēgvārds ir fizika. Šajā zinātnes nozarē Virgīnija jūtas kā zivs ūdenī un šajos ūdeņos peldēt māca arī jaunajai paaudzei, parādot, ka fizika kā mācību priekšmets var būt aizraujošs, ka fizika kā karjeras ceļš var būt daudzveidīgs.
Pretendente uz doktora grādu
Virgīnijai fizika ir tuva jau kopš skolas laikiem, un par to lielā mērā jāpateicas viņas fizikas skolotājam, kas prata ieinteresēt un padarīt fizikas stundas saistošas. Tāpēc Virgīnija ne mirkli nešaubījās, ka par studiju virzienu jāizvēlas fizika. Nu jau viņa ir pretendente uz doktora grādu. Promocijas darbs ir iesniegts izvērtēšanai, un palikusi tikai neliela astīte, lai viss studiju cikls no bakalaura līdz doktorantūrai būtu noslēdzies - vēl savs promocijas darbs ir jāaizstāv. Arī doktora darbs tāpat kā bakalaura un maģistra darbs bija saistīts ar luminiscējošu materiālu izpēti. Starp citu, maģistra darbs Luminiscences mehānisma pētījumi izpelnījās ekspertu atzinību, piešķirot viņai Vernera fon Sīmensa Izcilības balvu. To piešķir jauniem zinātniekiem, kas veikuši nozīmīgu pētījumu, kuru var praktiski izmantot, lai veicinātu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanos.
Skolotājas kurpēs
Taujāta, vai ir plāns izglītības ceļu turpināt, piemēram, izvēlēties studijas citā jomā, Virgīnija atbild: «Tā kā esmu skolotāja, man sevis pilnveides ceļš ir nepārtraukts. Uzskatu, ka labs pedagogs nekad nepārstāj mācīties. Nedrīkst ļaut sev iesīkstēt.» Virgīnija jau trešo gadu māca Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolā. «Šeit strādāt ir gandarījums, jo skolēni ir ar augstu motivāciju mācīties, viņi grib arvien jaunas un jaunas zināšanas. Un man tās jāspēj dot. Es redzu savam darbam jēgu, jo skolēni ar interesi gaida, ko viņiem šoreiz stāstīšu.»
Virgīnija godīgi atzīst, ka entuziasmu ir grūtāk saglabāt tad, ja auditorija neko no dzirdētā neņem un nevēlas ņemt pretī. Arī ar tādām skolēnu grupām dažreiz ir nācies strādāt, kad «viņi uz tevi skatās neinteresētām acīm». Un šādās acīs iedegt dzirksteli ir grūti. Taču ne neiespējami. Vienkārši tas prasa daudz vairāk laika un pacietības. «Skolotājam būtu ļoti ērti visiem visu mācīt vienā veidā. Taču šāda pieeja nestrādā. Es pati labi atceros to sajūtu, esot skolniecei, kā tas ir - nesaprast. Tagad man kā skolotājai ir visu laiku jāmeklē jauni un jauni veidi, kā mācīt citādi, kā mācīt interesantāk, lai skolēni saprastu mācību vielu. Tas nozīmē - nebeidzami meklējumi pēc stundām, brīvdienās - kā man labāk mācīt. Principā jāteic, ka mēs kopā mācāmies: es un skolēni. Un audzēkņiem tas patīk - šis kopdarbs, viņi saprot, ka neesmu viszinoša grāmata, ka atbildes mēs meklējam kopā.» Starp citu, pirms diviem gadiem par savu skolotāja darbu viņa ieguva Ekselences balvu.
Fizikas gads
Virgīnija uzskata, ka interesi par fiziku veicina arī dažādas ārpusstundu aktivitātes, projekti. Piemēram, gadskārtējais Latvenergo rīkotais konkurss FIZMIX Eksperiments. Tas šogad norisināsies 24. reizi, pulcējot 8. un 9. klašu skolēnus no visas Latvijas. Konkursā šogad pieteicies rekordliels komandu skaits - 262 komandas. Konkurss noslēgsies ar Latvijas fizikas svētkiem - Fizikas festivālu 11. maijā. Fiziku jaunā gaismā mēģina parādīt arī Jauno fiziķu skola, kuras bezmaksas nodarbības apmeklē aptuveni 200 skolēnu (pārsvarā vidusskolēni). «Nodarbības notiek reizi mēnesī, un tajās ir gan nedaudz teorētiska bāze, gan praktiski uzdevumi, eksperimenti, kas skolas solā nav veikti.»
Starp citu, Valsts izglītības satura centrs 2018./2019. mācību gadu pasludinājis par Fizikas gadu, tādējādi pievēršot īpašu uzmanību fizikas apguvei. Šogad Latvijā norisināsies Eiropas fizikas olimpiāde. Un Virgīnija palīdz vienai no Latvijas komandām tai sagatavoties. «Man šķiet, ka arvien vairāk jauniešos veidojas atziņa, ka mācīties fiziku ir stilīgi. Uzskatu, ka fiziku var saprast un apgūt ikviens. Arī man skolā fizika uzreiz nepadevās. Sākotnēji es pat neapjautu, ka to nesaprotu, jo šķita - formulas zinu, uzdevumu māku izrēķināt, viss kārtībā. Bet tās ir tikai tādas virspusējas zināšanas. Ir, tā teikt, jārok dziļāk. Kāpēc procesi notiek tā un ne citādi? Zinot tikai formulu, uz šo jautājumu nevar atbildēt. Skolēnam ir jāiemācās mācīties. Saprast - tas nozīmē spēt otram izstāstīt konkrēto mācību vielu. Bet pedagogam svarīgi ir atrast pareizākos veidus, kā palīdzēt audzēknim mācīties.» Un šajā ziņā, kā stāsta Virgīnija, labs palīgs ir FIZMIX Skolotāju portāls, kurā pedagogi var dalīties ar saviem mācību materiāliem un izmantot citu skolotāju augšupielādētos materiālus, tādējādi dažādojot mācību metodes, celt kopējo fizikas mācību materiālu un mācību stundu kvalitāti.
Grāmatai ir vieta skolā
«Dzīvojam laikā, kad informācijas ir pārpārēm, tāpēc ir apsveicami, ka vienuviet ir atrodami citu skolotāju labās prakses piemēri. Tāpat ļoti koncentrētā veidā pats būtiskākais ir atrodams mācību grāmatās. Manuprāt, grāmatai ir un būs vieta skolā. Tā gan mūsdienās nav vienīgais mācīšanās rīks. Bet savu nozīmi tā nezaudē. Lielam fokusam šobrīd jābūt uz praktisku darbošanos. Un savās stundās mēs ļoti daudz praktiski arī rosāmies, šāda pieeja palīdz labāk ieraudzīt, iepazīt fiziku.» Arī jaunajā mācību saturā, ko skolās sāks ieviest no nākamā gada, praktiskajām nodarbībām ir piešķirta īpaša nozīme. Un Virgīnija šīm pārmaiņām ir gatava - principā viņa jau tagad māca atbilstoši jaunajam kompetencēs balstītajam mācību saturam. Bet vai visi pedagogi šīm pārmaiņām būs gatavi un tās pieņems? Virgīnija šaubās. «Pedagogi ir ļoti dažādi. Vieniem jaunā mācīšanās pieeja nav nekāda novitāte, citiem, kas pieraduši mācīt sausu teoriju, nebūs vienkārši pielāgoties. Manuprāt, daļā pedagogu ir izveidojies maldīgs priekšstats, kā mēs mācīsim. Nav jau tā, ka pēkšņi skolēniem vairs nemācīs formulas. Mācīs. Bet pārmaiņas ir par to, lai nevis audzēknis prastu vienkārši uzdevumu izrēķināt, bet saredzētu konkrētās formulas izmantojumu dzīvē. Ideja ir nevis mācību saturu padarīt vienkāršāku, bet izmantojamāku.»
Jauns izaicinājums
Runājot par pārmaiņām, šogad Virgīnija tās ieviesa arī savā profesionālajā dzīvē, kļūst par lektori. «[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas] fakultāte allaž bijusi mīļa, tāpēc, saņemot piedāvājumu pirmkursniekiem pasniegt atsevišķus kursus, piekritu. Satiekoties ar studentiem pirmo reizi, piedzīvoju nelielu šoku - viņu sagatavotības līmenis ir ļoti dažāds: no studentiem, kam ir ļoti vājas zināšanas fizikā, līdz starptautisku olimpiāžu dalībniekiem. Un jāmāca ir visi. Bet arī šī darba šķautne - būt lektorei - man ir saistoša.»
Virgīnija norāda, ka joprojām sabiedrībā valda pieņēmums, ka fiziķis var strādāt tikai par skolotāju un zinātnieku. «Jā, šobrīd es patiešām strādāju šajās profesijās, bet nevis tāpēc, ka nav citu darba iespēju, bet tāpēc, ka man patīk savs darbs - gan skolā, gan universitātē, gan Cietvielu fizikas institūtā. Principā fiziķis var strādāt jebkurā datu apstrādes uzņēmumā, jebkurā darba vietā, kur vajadzīgas matemātikas zināšanas. Arī programmēt es protu. Un labs fiziķis par atalgojumu nevarēs sūdzēties, bet es uzsveru - labs fiziķis, jo visās profesijās ir pārstāvji, kas pelna daudz, un kas ne pārāk. Manuprāt, par darba iespējām būtu jārunā daudz aktīvāk - tas ir jauniešiem jāsadzird.»
Daudzpusīgās darba dienas un atpūta
Viņa piebilst, ka šobrīd ir ļoti priecīga, ka dzīve ir piespēlējusi iespējas strādāt vairākos virzienos. «Esmu pamēģinājusi vairāk strādāt skolā, vairāk strādāt institūtā, bet ilgstoši viena vide, viena vieta mani nogurdina. Tāpēc ir tik labi, ka ir variācijas iespējas. Lai arī darbs skolā mani iedvesmo, ir labi, ka no tā var ik pa brīdim atslēgties, proti, dienā ir stundas, vakarpusē - robotikas pulciņa vadīšana, un, atnākot mājās, jūtos sevi izsmēlusi, taču zinu - nākamajā dienā klusumā un mierā pavadīšu savu darba dienu institūtā. Pēc laika atkal sailgojos pēc skolas kņadas. Un tā pa apli.»
Virgīnijai sirdij tuvs ir arī aktīvs dzīvesveids - viņa agrāk skrēja pusmaratonus, bet tagad adrenalīnu ķer futbolā laukumā - spēlē sieviešu futbola komandā.
