Karjera

Dmitrijam Ņikitinam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze telekomunikāciju jomā. Pateicoties neatlaidībai, viņš ir spējis sasniegt ievērojamas profesionālās virsotnes – no tīkla administratora kļūstot par Baltcom valdes locekli. Telekomunikāciju nozari viņš sācis iepazīt jau prakses laikā, bet, gadiem ejot, bagātinājis ne vien profesionālo zināšanu krātuvi, bet arī spēris pārliecinošus soļus augšup pa karjeras kāpnēm.

"Būt pareizajā vietā pareizajā laikā" - To var attiecināt uz nejaušām un laimīgām dzīves situācijām, kas skar karjeras un profesionālās izaugsmes iespējas. Arī apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" (turpmāk - BTA) ilggadējo pieredzi tieši darbā ar potenciāliem jaunākās paaudzes apdrošināšanas jomas profesionāļiem “īstajā vietā un laikā" bijuši 13 no 19 praktikantiem, kas sevi pierādījuši un turpina darbu BTA. Kādēļ ir vērts kļūt par jauna cilvēka karjeras sākuma atspēriena punktu un kā viņam palīdzēt tiekties pēc kopīgu mērķu sasniegšanas, stāsta BTA Personāla vadības departamenta direktore Laura Zabarovska.

Šūšanas pulciņš Silvijai Jaunušānei vidusskolā bija gandrīz kā otrās mājas – ja vien bija iespēja, viņa tur uzturējās līdz pat vēlam vakaram. Modes pasaulē viņa jutās kā zivs ūdenī, tāpēc par tālākiem izglītības soļiem nebija galva jālauza – Silvija ir apguvusi konstruēšanas un modelēšanas specialitāti un šobrīd iepazīst tērpu stila specialitāti. Turklāt pavisam nesen savu meistarību viņa izcili apliecināja jauno profesionāļu meistarības konkursā SkillsLatvia, iegūstot zelta medaļu tērpu izgatavošanā.

Elastīgs darbs ir ne tikai iespēja sabalansēt darba un privātās dzīves vajadzības, bet arī radošuma un inovāciju katalizators. Lai akcentētu šo mijiedarbība starp elastīgu darbu, atvērtu pilsētvidi, tehnoloģijām un radošumu, šo piektdien notiks gadskārtējā Strādā jebkur! diena.

No 23. līdz 25. februārim izstāde Skola 2018 Ķīpsalā aicina vienkopus satikt ārzemju universitāšu pārstāvjus, konsultantus un uzzināt par izglītības iespējām vairāk nekā 15 pasaules valstīs.

Krievijā notikušās muzikālās prēmijas "Augstākā līga" ceremonijas skatītāji ieteikuši Olgai Buzovai noslēgt muzikālo karjeru, raksta "kp.ru".

Šovasar vairāk nekā 200 jauniešiem visā Latvijā bija iespēja vienu mēnesi strādāt kādā no VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un tā meitasuzņēmumu struktūrvienībām, tādējādi kādam, iespējams, nopelnot savu pirmo algu un vienlaikus iepazīstot dzelzceļa darbinieku ikdienu. Kas zina, kādam no viņiem tā kļūs par nākamo darba vietu.

Gandrīz katrs otrais jeb 48% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā darba atrašanas iespējas ir sliktas. Turklāt, runājot par izmaiņām nākotnē, arī tās vairākumam iedzīvotāju pagaidām šķiet grūti prognozējamas un «miglā tītas». Taču, izvērtējot, kas ir nepieciešams, lai šajā situācijā palielinātu savas iespējas atrast labu darbu, aptaujātie uzskata, ka neiztikt bez vērtīgiem kontaktiem un paziņu loka, liecina jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums.

Aija Strazda kopš pusaudzes gadiem ir iesaistījusies brīvprātīgo darbā – sākumā to pamēģināja, intereses vadīta, darot sīkus darbiņus, piemēram, šķirojot drēbes humānās palīdzības punktā, taču ātri vien viņu aizrāva brīvprātīgo kustības sūtība, turklāt, darot kaut ko citu labā, arī pats darītājs gūst vairākus plusiņus savas personības pilnveidē, ir pārliecināta Aija.

Gandrīz divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju darbspējas vecumā ģimene ir svarīgāka nekā darbs un karjera, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Trešdaļa no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri studē vai kādreiz ir studējuši, par mācībām maksā vai maksājuši paši, paralēli studijām strādājot – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptauja. Savukārt 24% izmanto vai ir izmantojuši studiju kredītu. Vien aptuveni desmitai daļai jeb 12% studējošo var vai ir varējuši palīdzēt vecāki vai citi tuvinieki.

Lai gan jaunais pedagogu algu modelis ir «izgājis pasaulē», skolu direktori (arī valsts ģimnāziju) par to izsakās piesardzīgi.

Pedagogi dabūja torti. Bez putukrējuma rozītēm. Vai tikai bez tām? Vai tās pietiks visiem, lai apmierinātu izsalkumu?

Izglītības reforma ir galvenā prioritāte. Tā pirmdien vienojušies valdošās koalīcijas pārstāvji, kas valdībā šodien sāks strādāt pie nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu izstrādes. Līdz ar to jaunajai veselības ministrei Andai Čakšai un citiem ministriem apmierināt nozares pārstāvju prasības kļūs grūtāk.

Jaunais pedagogu algu modelis, kas radīts, lai mazinātu nevienlīdzību darba samaksā un atbalstītu mazās skolas, nevienu no šiem mērķiem, visticamāk, ne tikai neīstenos, bet panāks mazo lauku pamatskolu likvidēšanu. Par to liek domāt arī nepārtraukti mainīgie skaitļi un koeficienti, uzskata nozarē strādājošie.

Ne visi izglītības jomā strādājošie jau no šā gada 1. septembra sagaidīs lielākas algas. Tās pienāksies vien vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem, bet pirmsskolā 680 eiro par likmi saņems no 2017. gada 1. septembra. Arī kultūrizglītības un sporta skolotājiem jāpaciešas līdz 2017. gada 1. janvārim. Augstskolu pedagogiem darba samaksa varētu pieaugt par 30% triju gadu laikā.

Pedagogu atalgojuma reformai nepieciešami apmēram 33 miljoni eiro. Valsts budžetā jau ir iezīmēti 27 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrija savās rezervēs atradusi 1,5 miljonus eiro. Taču pagaidām nav zināms, vai izdosies dabūt trūkstošos 4,5 miljonus eiro.

Vienīgais kavēklis jaunā pedagogu algu modeļa ceļā ir 6 miljoni eiro, kuru pietrūkst kultūrizglītības skolotāju darba samaksai. Par to, kur šo summu atrast, šodien spriedīs koalīcijas sadarbības padomes sēdē.

Kultūrizglītības pedagogiem algu reformas īstenošanai nepieciešami 13,5 miljoni eiro. Vai šī nauda, kas vajadzīga jau no 1. septembra, atradīsies valsts budžetā, gan nav zināms. Tāpat vēl nav skaidrs, kad valdībā tiks apstiprināti jaunie noteikumi.

Vakar iepretim Ministru kabineta ēkai protesta akciju rīkoja mākslas un mūzikas skolu pedagogi. Viņi ar skaļu muzicēšanu (arī skandējot sēru maršu) un dziedāšanu pauda neapmierinātību pret nevienlīdzību nozarē. Par to liecināja arī plakāti: Mākslai vajag izglītību, izglītībai – mākslu!, Latvijai profesionāļus nevajag!, Kad dziesmu svētki, tad ordeņi, kad kultūrizglītība, tad piga!