KARJERA. Modes pasaulē cer sasniegt virsotnes
Šūšanas pulciņš Silvijai Jaunušānei vidusskolā bija gandrīz kā otrās mājas – ja vien bija iespēja, viņa tur uzturējās līdz pat vēlam vakaram. Modes pasaulē viņa jutās kā zivs ūdenī, tāpēc par tālākiem izglītības soļiem nebija galva jālauza – Silvija ir apguvusi konstruēšanas un modelēšanas specialitāti un šobrīd iepazīst tērpu stila specialitāti. Turklāt pavisam nesen savu meistarību viņa izcili apliecināja jauno profesionāļu meistarības konkursā SkillsLatvia, iegūstot zelta medaļu tērpu izgatavošanā.
Lai arī šajā jomā Silvija, tā teikt, vēl tikai apsilda degunu, sarunājoties šķiet, ka intervija notiek ar pieredzes bagātu sava aroda pratēju - viņas zināšanas un secinājumi par modes virtuvi patiesi pārsteidz.
Viņu uzrunājuši tieši tērpi - to izveide: no idejas līdz taustāmam produktam.
Interese kopš vidusskolas
Silvija stāsta, ka viņa ģimenē ir vienīgā, kas savu nākotni vēlas saistīt ar radošo jomu - gan tētis, gan mamma un māsa pārstāv eksakto virzienu. Taču viņu uzrunājuši tieši tērpi - to izveide: no idejas līdz taustāmam produktam. Viņa vidusskolā aktīvi apmeklēja šūšanas pulciņu - tā bija viņas lielā aizraušanās ārpus mācību stundām. Kad vidusskolas atestāts bija kabatā, Silvijai bija jāizdara izvēle - stāties augstskolā vai profesiju izzināt profesionālā skolā. Otrais variants šķita saistošāks, jo, kā skaidro Silvija, viņa gribēja gūt 100% pārliecību, ka modes pasaule ir viņas īstā vieta. Tāpēc priekšroka dota 1,5 gadus ilgām mācībām, nevis krietni ilgākam laikam augstskolā. Atrast īsto skolu palīdzējusi saruna arī jomas speciālisti: vispirms Silvija izskolojās par konstruēšanas un modelēšanas speciālisti un šobrīd Rīgas Stila un modes tehnikumā mācās par tērpu stila pārzinātāju. Līdz izlaiduma svētku zvaniem vēl laiciņš - pieci mēneši. Pašlaik viņai sācies prakses laiks un darba netrūkst, ļaujot noslīpēt savas praktiskās iemaņas. Viņa Erasmus+ ietvaros mēnesi praktizējusies arī Milānā.
No personīgā arhīva
Turbo režīms četru dienu garumā
Savu praktisko rūdījumu viņa pilnveidoja un sekmīgi apliecināja arī konkursā SkillsLatvia. Piedalīties ierosināja skolotāja. Uzzinot, ka balvā būs 250 eiro profesionālas tehnikas iegādei, Silvija iedegās - viņa jau sen mājas mašīnu vēlējās nomainīt pret rūpniecisko mašīnu, kas krietni atvieglotu darbu. Un uzvara šo mērķi palīdzētu īstenot, tāpēc jauniete neslēpj - viņas mērķis nebija vien piedalīties, bet arī plūkt uzvaras laurus. Viegli nav bijis - nervu spriedze četru dienu garumā. «Strādāju turbo režīmā. Centos koncentrēties darbam, protams, ik pa laikam paraugoties, kā klājas kolēģēm. Sacensībās piedzīvoju arī lūzuma punktu, ieraugot, ka citas meitenes jau sāk izklāt audumu, bet es vēl strādāju ar papīriem. Bet sevi mierināju, ka jāturpina strādāt pēc vislabākās sirdsapziņas un uzkrātās pieredzes, turklāt palīdzēja skolā apgūtais kurss Darba organizācija, kas sākumā pat mulsināja, bet tagad arvien vairāk saprotu tā nozīmi - tas ietaupa daudz laika, ja ir galvā konkrēts plāns un izstrādāti soļi,» atceras Silvija.
Pēc četru dienu lielas stresa devas iegūtā uzvara - zelta medaļa bijusi ļoti salda dāvana, sirdi sildīja fakts, ka arī rūpnieciskā mašīna ir viņas.
Svarīga izvēle
Galvenā balva gan vēl ir ceļā, un Silvija nevar sagaidīt to brīdi, kad varēs to likt lietā. Uzvara Latvijas mēroga sacensībās paver iespēju startēt arī Eiropas līmenī - konkursā EuroSkills. Silvija labprāt šo iespēju izmantotu, taču gandrīz vienlaikus ar konkursu sākas mācības Silvijas noskatītājā augstskolā Anglijā. Viņa saprot, ka pilnvērtīgi sagatavoties sacensībām un studijām nepaspēs, tāpēc nāksies izvēlēties. Silvija secina, ka ilgtermiņā lielāks ieguvums tomēr būs studijas, tāpēc savu uzmanību fokusēs Anglijai. «Turklāt, ja šogad neiestājos, ir daudz neskaidrību, vai nākamgad Brexit dēļ man tas izdosies.» Tāpēc jārīkojas jau šogad. Sākotnēji Silvija bija noskatījusi augstskolu Dānijā, bet tur nenokomplektējās grupa. Bija jādomā variants B. Un kas gan nezina labo palīgu google. «Ierakstīju internetā - 100 labākās dizaina skolas Eiropā, un tā es atradu Anglijas augstskolu. Studiju maksa ir 10 000 britu mārciņu gadā, būs jāņem studiju kredīts, labi gan, ka kredīta nosacījumi ir gana izdevīgi, tāpat aptuveni 1000 mārciņas vajadzīgas mēnesī izdzīvošanai. Tam visam jāsāk gatavoties laikus, tāpat vēl jānokārto Kembridžas angļu valodas tests (CAE),» apņēmības pilna ir Silvija. Viņa grib studēt apģērbu tehnoloģiju.
Sapnis par Angliju
Bet vai ceļi atvedīs atpakaļ uz Latviju? «Uzskatu - ja cilvēks ir ieguldījis milzu pūles, arī naudas resursus, lai izglītotos ārvalstīs, viņam ir jāuzstāda augsti mērķi. Diemžēl Latvijā, visticamāk, piedāvātā alga neatbildīs ieguldītajam sevis pilnveidē. Turklāt daudz kur prasa pieredzi, kuras jauniešiem nav vai ir niecīga, kā arī pats tirgus ir samērā šaurs. Iespējams, Latvijā varētu strādāt, ja man izdotos izveidot pašai savu drēbju konstruēšanas un modelēšanas uzņēmumu. Tur būtu arī skola, kas apmācītu jaunos. Gribētos ieviest daudz inovāciju ierastajā modes pasaulē, izstrādāt interesantas tērpu konstrukcijas. Vecmeistari teiks, ka biksēm jāizskatās pēc biksēm, kreklam pēc krekla, bet, manuprāt, var taisīt pilnīgi jebko, ja vien tas izskatās interesanti un ir valkājams arī ikdienā, gribu izkāpt ārpus ierastajiem standartiem,» stāsta Silvija. Viņa teic, ka visvairāk jaunietes eksperimentiem ļaujas mamma, Silvija samērā nesen sākusi arī šūt drēbes sev pašai. «Tādējādi tu pats vari būt sev laba reklāma,» spriež Silvija, piebilstot, ka reti pērk apģērbu veikalos, jo cena neatbilst kvalitātei. «Drēbes ir neadekvāti dārgas,» secina jauniete, piebilstot, ka vairums cilvēku Latvijā tik un tā dod priekšroku veikalu apģērbam, nemaz neaizdomājoties, kur tas radies, no kurienes nācis - daudzu apģērbu izcelsmes pamatā ir vergu darbs par smieklīgu algu sliktos darba apstākļos. Silvija uzskata, ka preces veikalā ir vienveidīgas. «Pirms kāda laika biju Amsterdamā un nejauši nokļuvu veikalā COS.» Redzētais viņu fascinējis. Silvija atklāj, ka labprāt COS, kura birojs atrodas Londonā, izietu praksi vai pat strādātu. Mērķu daudz, atliek tikai tos pamazām realizēt. Lai izdodas!