Latvijas reģionos lielākoties pieejams tikai mazatalgots darbs, rāda aptauja

Gandrīz katrs otrais jeb 48% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā darba atrašanas iespējas ir sliktas. Turklāt, runājot par izmaiņām nākotnē, arī tās vairākumam iedzīvotāju pagaidām šķiet grūti prognozējamas un «miglā tītas». Taču, izvērtējot, kas ir nepieciešams, lai šajā situācijā palielinātu savas iespējas atrast labu darbu, aptaujātie uzskata, ka neiztikt bez vērtīgiem kontaktiem un paziņu loka, liecina jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums.

Gandrīz puse (47%) iedzīvotāju atzīst, ka viņu pilsētas, pagasta vai novada apkaimē lielākoties pieejams tikai mazatalgots darbs. Bet katrs ceturtais (24%) arī norāda, ka ir grūtības atrast jebkādu darbu. Vidēji atalgots darbs ir pieejams 18% aptaujāto, bet labi atalgots - 3%. Kā liecina aptauja, visgrūtāk atrast darbu ir tieši reģionos dzīvojošajiem, no kuriem 42% atzina, ka ir grūtības atrast jebkādu darbu, tikmēr rīdzinieki šādu viedokli pauž ievērojami retāk (6%).

Domājot par nākotni, gandrīz katrs piektais (22%) uzskata, ka situācijas uzlabošanās varētu būt gaidāma tikai pēc desmit gadiem. Taču vēl biežāk (33%) aptaujātie atzīst, ka viņiem grūti prognozēt, kādas izmaiņas gaidāmas tuvāko gadu laikā. Savukārt 16% iedzīvotāju ir arī pārliecināti, ka jaunu darba vietu palielinājums sagaidāms ātrāk, pozitīvas pārmaiņas prognozējot jau tuvāko piecu gadu laikā.

Jautājot, kādi, pēc iedzīvotāju domām, ir trīs galvenie faktori, lai kādu darbu uzskatītu par labu darba vietu, vairāk nekā četras piektdaļas (81%) atklāj, ka, viņuprāt, primārais faktors ir labs atalgojums. Teju uz pusi retāk (45%) atzīti arī labi darba apstākļi, piemēram, patīkamas darba telpas, nodrošināti darba rīki un samērīgas darba stundas. Savukārt par trešo būtiskāko faktoru iedzīvotāji uzskata to, vai darbs viņiem personīgi šķiet interesants (37%).

Vērtējot citas prioritātes, salīdzinoši bieži iedzīvotāji izvērtē arī, vai darbavietā ir labi kolēģi (27%), iespējas kāpt pa karjeras kāpnēm (22%), kā arī laba, kvalitatīva darba organizācija (22%). Tikmēr visretāk tiek pievērsta uzmanība darbavietas un uzņēmuma tēlam sabiedrībā (5%), kā arī tam, cik labs ir uzņēmuma galvenais vadītājs (4%).

Aivars Ķesteris, F64 Photo Agency

Salīdzinot datus ar 2015. gadu, pētījums liecina - iedzīvotāji tomēr retāk uzskata, ka atalgojums ir būtiskākais faktors, lai darba vietu uzskatītu par labu. 2015. gadā to par būtiskāko faktoru atzina 85%, bet 2017. gadā - jau par četriem procentiem retāk. Tāpat aptaujātie aizvien retāk pievērš uzmanību tam, vai uzņēmumā būs iespējas veidot karjeru (2015. gadā - 25%, 2017. gadā - 22%) un vai darbavieta nodrošina labu darba organizāciju (2015. gadā - 25%, 2017. gadā - 22%).

Taču gadījumā, ja rastos situācija, kurā būtu jāizvēlas starp vairākiem darba piedāvājumiem, aptaujātie norāda, ka tomēr primāri viņu izvēli noteiktu augstāks atalgojums (77%). Tam seko arī sociālās garantijas (43%), dažādu prēmiju, bonusu, piemēram, apdrošināšanas, esamība (30%), kā arī amata atbilstība viņu specialitātei un zināšanām (29%). Savukārt vismazāko uzmanību aptaujātie pievērstu tam, vai tiek piedāvāts augstāks amats (10%), ir iespējas iegūt jaunas zināšanas (6%) vai sniegta iespēja strādāt starptautiskā vidē (5%).

Vaicājot, kādas, pēc viņu domām, ir galvenās lietas, kas nepieciešamas, lai Latvijas tirgus situācijā atrastu labu darbu, vairāk nekā puse (58%) uzskata, ka nepieciešami kontakti un paziņu loks. Gandrīz tikpat bieži par svarīgu tiek atzīta arī uzkrātā darba pieredze un stāžs (55%), kā arī svešvalodu zināšanas (37%). Bet tikai ceturtajā vietā (35%) iedzīvotāji ierindo nepieciešamību pēc augstākās izglītības.