Dmitrijam Ņikitinam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze telekomunikāciju jomā. Pateicoties neatlaidībai, viņš ir spējis sasniegt ievērojamas profesionālās virsotnes – no tīkla administratora kļūstot par Baltcom valdes locekli. Telekomunikāciju nozari viņš sācis iepazīt jau prakses laikā, bet, gadiem ejot, bagātinājis ne vien profesionālo zināšanu krātuvi, bet arī spēris pārliecinošus soļus augšup pa karjeras kāpnēm.
Dmitrijs stāsta, ka interese par dažādām tehniskām lietām bijusi jau kopš bērnības. Iespējams, vecākiem šī Dmitrija izpausme - paskatīties, kas lācītim vēderā, izjaucot kādu sadzīvē noderīgu lietu - ne vienmēr raisīja sajūsmu. Taču viņam pašam šis process ļoti gāja pie sirds - izjaukt, tad mēģināt to atkal salikt kopā. Lai savu interesi attīstītu vēl vairāk, pamatskolā Dmitrijs sāka apmeklēt programmēšanas kursus. Kā stāsta Dmitrijs, apmācības nebija gluži laiska brīvā laika izklaide, jo kursi bijuši gana gruntīgi un jaunu zināšanu apjoms milzīgs, turklāt kursi ilguši līdz pat 9. klasei. Programmēšanas knifiņi tika izzināti arī pašmācības ceļā, mājās. Šī joma Dmitriju aizrāva, tāpēc viņš bija viens no laimīgajiem, kam nebija jālauza galva, ko studēt. Atbilde bija pilnīgi skaidra - programmēšana.
Viss sākās ar praksi
Tālāk nāca studiju laiks, kur neatņemama sastāvdaļa bija prakse. Meklējot savu prakses vietu, Dmitrijs prasīja padomu kādam no pasniedzējiem, kas arī ieteica nelielu telekomunikāciju operatoru Pārdaugavā. «Uzņēmums bija samērā mazs, klientu loks - ap 5000. Tobrīd internetu galvaspilsētā galvenokārt piedāvāja šādi mazi operatori. Un es sāku praksi, principā strādāju pusslodzes darbu vienā no tādiem,» atceras Dmitrijs. Pēc prakses viņam uzticēja tīkla administratora amatu. «Man jāsaka liels paldies uzņēmumam, kas man uzticējās, jo darba pieredzes šajā specialitātē man nebija. Jā, biju daudz trenējies mājās, bet algotu darbu nebiju strādājis. Jāteic, ka tīkla administrators šādos nelielos uzņēmumos ir gana atbildīgs amats, jo tieši man bija jāpieņem svarīgi lēmumi, kādi tehniskie risinājumi ir vajadzīgi, lai pieejamā infrastruktūra darbotos. Protams, neiztiku bez kļūdām, bet no tām mācījos. Divu gadu laikā tīkla administratora profesiju biju apguvis ļoti labā līmenī,» uzskata Dmitrijs.
Dinamisks un radošs darba posms
Savā pirmajā darba vietā Dmitrijs nostrādāja divus gadus. Pēc tam sekoja daudz lielāks profesionālais izaicinājums, jo mazo telekomunikācijas operatoru, kur strādāja Dmitrijs, līdz ar 14 citiem operatoriem nopirka lielais telekomunikāciju uzņēmums Baltcom. Jaunajā darbavietā Dmitrijam tika uzticēti vecākā tīkla administratora pienākumi. «Biju gandarīts par šo iespēju - turpināt iesākto darbu, domājot, kā attīstīt infrastruktūru tālāk Baltcom. Nebiju viens, man bija komanda. Tomēr kopējais darbs bija sarežģīts, jo katram mazajam operatoram bija sava pieredze, savs redzējums, un to visu apvienot vienā stabili strādājošā sistēmā bija samērā grūti. Strādājām ilgas darba stundas, nereti darbs beidzās vien pulksten 22, arī brīvdienās dažreiz nācās iet uz darbu. Tas bija ļoti dinamisks un radošs darba posms,» akcentē Dmitrijs.
Pēc dažiem gadiem, uzņēmumam augot, radās vajadzība pēc tīkla vadības centra, un šā centra izveidi Baltcom uzticēja tieši Dmitrijam. Šo piedāvājumu viņš akceptēja, jo tā atkal bija jauna iespēja paplašināt pieredzes apvāršņus. Viņa pienākumos ietilpa koordinēt tīkla administratoru un inženieru darbu, kā arī turēt roku uz pulsa, lai infrastruktūra darbotos nevainojami. «Tīkls ir liels, aktīvas ir ap 15 000 dažādas ierīces, un, kā zināms, tehnika mēdz niķoties, un centra uzdevums ir operatīvi šīs problēmas novērst. Nedēļā tiek konstatētas ap 200 dažādu sīku problēmu, ko ātri novēršam,» stāsta Dmitrijs.