Karjera

Vienotības virzītā izglītības sistēmas reforma nonākusi konfliktā ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ultimātu – nevienas pašvaldības pedagogiem reformas rezultātā nedrīkst samazināties algas. Neraugoties uz nesavietojamajām abu politisko spēku pozīcijām, ZZS reformas ieviešanā tomēr sola savu atbalstu.

Lai pārrunātu pedagogu algu reformas gaitu, tostarp – gan par kultūrizglītības, gan pirmsskolas pedagogu darba samaksu un situāciju ar Pierīgas pašvaldību skolām, vakar tikās premjers Māris Kučinskis (ZZS) un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība).

Jebkuru izglītības, arī pedagogu algu, reformu mērķim jābūt izglītības kvalitātes kāpumam. Caur pedagogu slodzes un skolu tīkla administrēšanu, pedagogu motivēšanu, macību organizāciju, infrastruktūras nodrošināšanu ieguvējam beigās jābūt skolēnam. Līdzšinējais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums par to liek šaubīties. Rēķinoties ar globālo konkurenci, citviet domā, kā uzlabot izglītības kvalitāti, veicināt izcilības, bet mēs ejam uz kvalitātes pasliktināšanu.

Jaunais algu modelis pasliktinās vismaz trešās daļas pedagogu dzīves un darba kvalitāti. Un tas draud ne tikai pilsētās, bet jo īpaši laukos, kur mazās skolas (mazāk par 70 bērniem) palēnām tiks noliktas «zem likvidācijas cirvja», satraucas skolu vadītāji. Galu galā tas novedīs pie tā, ka daudzi zaudēs darbu vai arī būs spiesti skraidīt pa vairākām izglītības iestādēm, lai salasītu likmi.

Kultūrizglītības skolu pedagogi draud piketēt un streikot, uzzinot, ka viņiem jaunais modelis algu kāpumu neparedz. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mudina trūkstošo naudu – 7 miljonus eiro – meklēt Kultūras ministrijas (KM) budžetā, jo šīs mācību iestādes nav IZM pakļautībā. Savukārt KM norāda, ka naudas šim mērķim tai nav un pedagogu algas jāfinansē no viena avota, proti, IZM.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) darbu pie jaunā pedagogu algu modeļa ir beigusi. Šomēnes skolotāji jau varēs izrēķināt, cik liela summa ieripos viņu maciņā nākamajā mācību gadā, sola ministrs Kārlis Šadurskis. Daļai pedagogu (pirmsskolas, augstskolas) gan būs jāsamierinās ar neziņu, jo šobrīd viņiem nauda valsts budžetā nav atrasta.

Par jauno pedagogu algu modeli, kam jābūt skaidram detaļās jau šomēnes, nozarē strādājošajiem joprojām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Pašreizējie aprēķini rāda, ka arī darba samaksas pieaugums daudzviet varētu būt pavisam niecīgs vai pat nebūt nemaz.

Latvijā pašlaik ir apmēram 12 000 skolēnu, kas apgūst speciālo vai iekļaujošo izglītību. Lai gan arvien vairāk bērnu ar īpašām vajadzībām apmeklē vispārizglītojošās skolas, nevis speciālās, tomēr bez nopietnām reformām šajā izglītības sektorā neiztikt. Diemžēl daudz kas šajā jomā vēl saglabājies no padomju gadiem, kad šādus bērnus norobežoja no sabiedrības īpašās iestādēs dziļos laukos.

Jaunais pedagogu algu modelis nenovērsīs nevienlīdzību darba samaksā. Būs skolotāji, kas neko neiegūs, un daļa pat zaudēs, proti, darbu, bažījas nozarē strādājošie, iepazīstoties ar jauno modeli, ko vakar prezentēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tā arī nenoliedz: skolu tīkls būs jāoptimizē, un līdz ar to neizbēgami saruks skolotāju skaits.

Pedagogu algu modelim jūnija beigās jābūt izstrādātam un iesniegtam valdībā. Šobrīd šim mērķim jāaprobežojas ar deviņiem miljoniem eiro, bet turpmāk mērķdotācijas palielinājumam varēs pieskaitīt to naudu, kas panākta no skolu tīkla optimizācijas. Tāpat jāpanāk pirmsskolas pedagogu algu paaugstinājums un slēgto skolu darbinieku sociālā spilvena nodrošinājums, pēc tikšanās ar nozares arodbiedrību žurnālistus informēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Nozares arodbiedrība un pedagogi mudina pasteidzināt procesu, kas nu jau kopš pērnā gada ir iestrēdzis, jo pašlaik «neviens neko nezina». Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadība sola skaidrību par jauno pedagogu algu modeli viest jau šā mācību gada beigās.

Šobrīd pedagogu arodbiedrība pilnveido alternatīvo algu modeli, kuru plāno jau tuvākajā laikā prezentēt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). To ieviešot, tiktu samaksāts par visiem skolotāju pienākumiem, ņemot vērā arī skolēnu skaitu.

Došanās uz ārzemēm, lai studētu un gūtu visdažādāko pieredzi, nebūt nav jauns ieradums. Daudzus gadus darbojās Eiropas Savienības programma mobilitātei un sadarbībai augstākajā izglītībā Erasmus, kas noslēdzās 2014. gada 30. septembrī. Tad to nomainīja Erasmus+.

Lai gan bija plānots, ka jau šogad tiks ieviests jaunais pedagogu algu modelis, tas tomēr nav noticis.

Atbildot uz pedagogu streiku un tajā izvirzītajām prasībām uzlabot jauno algu modeli, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākusi klajā ar ierosinājumiem, kas ļaušot pārsniegt valstī vidējo darba samaksu gandrīz visās pedagogu algu grupās.

Pedagogu algu reforma atkal nonākusi «šaurā bezizejā», jo nozares arodbiedrībai un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav izdevies panākt vienošanos attiecībā uz jauno darba samaksas aprēķināšanas kārtību.

Lēmums par pedagogu protesta aktivitātēm nav pieņemts, jo nākamnedēļ paredzēta vēl viena streika izlīgšanas komisijas sēde.

Pašvaldības un pedagogi algu reformu gaida ar bažām un pievienojas nozares arodbiedrības viedoklim, ka pašreizējā veidolā jaunais modelis nebūtu ieviešams. Arī skaitļi apliecina: vairāk būs zaudētāju nekā ieguvēju.

Jauno algu modeli ieviešot pašreizējā redakcijā, no 651 vispārējās izglītības skolām darba samaksas samazinājums skartu 370 skolu pedagogus, aprēķinājusi nozares arodbiedrība. Vien astoņu pašvaldību mācību iestādes būtu ieguvējas, jo tām visām alga pieaugtu, taču 46 vietvaru pedagogiem ienākumi tikai saruktu.

Jaunais pedagogu algu modelis ir jāvirza tālāk uz priekšu, gan ieviešot tajā vairākas izmaiņas, pēc visu pašvaldību uzklausīšanas lēmusi premjerministres Laimdotas Straujumas vadītā darba grupa. Tajā pašā laikā nav atbildes, vai atradīsies nauda reformu ieviešanai un vai nākamgad pedagogi sajutīs solītās pozitīvās izmaiņas.