Jaunais algu modelis pasliktinās vismaz trešās daļas pedagogu dzīves un darba kvalitāti. Un tas draud ne tikai pilsētās, bet jo īpaši laukos, kur mazās skolas (mazāk par 70 bērniem) palēnām tiks noliktas «zem likvidācijas cirvja», satraucas skolu vadītāji. Galu galā tas novedīs pie tā, ka daudzi zaudēs darbu vai arī būs spiesti skraidīt pa vairākām izglītības iestādēm, lai salasītu likmi.
«Neviens lielāku algu manis vadītajā skolā nesaņems,» uzsver Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile. Viņa lēš, ka liela daļa pedagogu pat zaudēs, vidēji 100- 200 eiro, bet ģimenei, kur vīrs un sieva ir pedagogi, mīnusi kopumā būs vēl lielāki - ap 500 eiro. Direktore gan īpaši necer, ka lielās skolas tiks uzklausītas, jo gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), gan ministrs Kārlis Šadurskis vairākkārt likuši saprast, ka lielajās skolās algas ir par lielu un tās jāsamazina.
Procentuāli neliels pluss, pēc šābrīža aprēķiniem, sagaidāms Rīgas 28. vidusskolā, taču ne katram pedagogam atsevišķi, teic šīs skolas direktors Guntars Jirgensons. Izskatoties, ka par vienu stundu skolotājs varēs nopelnīt mazāk nekā līdz šim. Turklāt ierobežojums: atļauja strādāt vienā darbavietā tikai 30 stundas nozīmēs, ka tiem, kas gribēs nopelnīt vairāk, būs jāmeklē vietas, kur piestrādāt. «Darbarūķi, kas daudz strādāja (jo īpaši lielajās skolās ar lielu klašu piepildījumu) un tāpēc nopelnīja pieklājīgu algu, zaudēs,» secina G. Jirgensons.
Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa, kurš izstrādāja alternatīvo modeli, par pašreizējo IZM piedāvājumu teic: vienīgais pozitīvais tajā esot «zinātniskā mārketinga pieejas izmantošana» - manipulēšana ar sabiedrību un skaitļiem, kuru ieviešana dzīvē ir apšaubāma. Visām darba grupām un pamatprincipu saskaņošanai, kā izskatās, bijusi tikai butaforiska nozīmē, jo sociālo partneru ieteikumi nav ņemti vērā. Skaidrs ir viens, lielākais kāpums, ko var sagaidīt, ir 15-20% tām skolām, kuru pedagogiem noteikta minimālā algas likme. Viņu satraucot arī mazo skolu liktenis, it īpaši pierobežā. Tām nevajadzētu samazināt mērķdotāciju apjomu un piespiest pašvaldības slēgt teju vienīgos kultūras centrus pagastos, kur lielākā daļa iedzīvotāju nerunā latviešu valodā.
Par lauku skolu nākotni ļoti noraizējusies arī Lūcijas Rancānes Makašānu amatu vidusskolas direktore Gundega Rancāne. Pēc IZM vērtējuma, lauku pamatskola, kurā mācās 70 bērnu, vairs netiekot uzskatīta par normālu skolu. Tāds murgs neesot pieredzēts pat drūmākajos padomju gados. Šobrīd Ministru kabineta noteikumos smalki esot iestrādāts lauku skolu likvidēšanas mehānisms. Tas atklājas, gan nosakot minimālo skolēnu skaitu, gan koeficientu sistēmā klašu grupām un dažādām izglītības programmām. G. Rancāni satrauc arī tas, ka jaunā darba samaksas kārtība spiež pašvaldības nodrošināties, lai mazo skolu direktori, saņemot par trešdaļu vai pusi mazāku algu nekā līdz šim, tomēr strādātu pilnu laiku. Tā Rēzeknes novadā skolu direktori jau parakstījuši darba līgumu grozījumus, kuros noteikts, ka viņu darba laiks ir 40 stundu nedēļā (neatkarīgi no tā, ka alga būs par vienu likmi, 0,6 vai 0,3 likmēm). Vietvaras mudina direktorus līdzīgus grozījumus veikt arī darba līgumos ar skolotājiem. «IZM dokumentu paketē precīzi iestrādāts mehānisms, kā spiest pašvaldības efektivizēt skolas, bet skolu direktorus, lai nodrošinātu mācību stundu norisi un kaut cik adekvātu samaksu, atbrīvoties no daudziem pedagogiem,» ar rūgtumu konstatē G. Rancāne, norādot, ka beidzot sāksies pēdējais smagākais un neatgriezeniskais trieciens Latvijas laukiem un lauku skolu masveida likvidācija tuvāko triju gadu laikā.
Algu pieaugums nevis IZM solītie 62%, bet 15 līdz 20% - tikai pedagogiem ar minimālo algu likmi
Pierīgā desmit pašvaldībās iespējams algu kritums par 2 līdz 5%
Kopējais likmju skaits 14 Pierīgas pašvaldībās krītas par 25,37%
Pirmsskolas pedagogiem nepamatoti paaugstināts kontaktstundu skaits - 34
Pamatskolā (70 audzēkņu) direktora amata likme - pusslodze, direktora vietnieka - nav