Jaunais pedagogu algu modelis nenovērsīs nevienlīdzību darba samaksā. Būs skolotāji, kas neko neiegūs, un daļa pat zaudēs, proti, darbu, bažījas nozarē strādājošie, iepazīstoties ar jauno modeli, ko vakar prezentēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tā arī nenoliedz: skolu tīkls būs jāoptimizē, un līdz ar to neizbēgami saruks skolotāju skaits.
IZM paredz, ka mazākā alga, ko saņems pedagogs, būs 680 eiro par likmi pašreizējo 420 eiro vietā. Tā kā vidēji Latvijā skolotājs strādā 1,3 likmes, tad viņa darba samaksa būs 884 eiro (šobrīd 798 eiro), bet ar trešo kvalifikācijas pakāpi un 40 darba stundām – 1057 eiro (859 eiro), valsts ģimnāzijas (tām saglabāta arī 10% piemaksa) pedagogam ar ceturto pakāpi – 1247 eiro (1029 eiro). Šajās summās iekļautas atbalsta un motivācijas fondu (13%) piemaksas. Šīs naudas sadale, kas ietver gan papildu pienākumu, gan izcilības novērtēšanu, būs skolu direktoru pienākums, skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, piebilstot, ka jaunajā modelī slodze paredz kopumā 30 stundu darba nedēļu: 21 kontaktstundu, plus 9 stundas – sagatavošanās darbam.
Bažas par motivācijas fonda «šaurību»
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle neslēpa bažas par motivācijas fonda «šaurību» – izskatoties, ka no tā nāksies finansēt visus tos darbus, kas jau tagad jāmaksā no mērķdotācijas: aizvietošana, ilgstoši slimojošo un reemigrējušo bērnu apmācība un citi papildu darbi. Ja vēl no tā būs jāparedz samaksa par klases audzināšanu, tad, visu to saliekot kopā, diez vai kas atliks pedagoga darba kvalitātes uzteikšanai.
Lai nodrošinātu jaunā modeļa ieviešanu, ik gadu mērķdotācijai būs vajadzīgi 304 miljoni eiro un vēl 27 miljoni eiro. Šogad minētajam mērķim valsts budžetā ir rezervēti deviņi miljoni, taču par nākamo gadu vienošanās vēl nav. Tomēr skaidrs, ka nevar sākt reformu no 1. septembra, ja 1. janvārī papildu līdzekļu vairs nebūs, atzina K. Šadurskis. Kā avotus trūkstošā finansējuma iegūšanai viņš minēja: papildu dotāciju, skolu tīkla sakārtošanu un koeficientu sistēmas ieviešanu (skolas, kas ievēros noteikto skolēnu minimumu 7.–9. klasēs un vidusskolās, saņems lielāku piemaksu). Ministrs arī skaidri lika saprast, ka tiks ieviesti tādi normatīvie akti, kas liegs pašvaldībām veidot apvienotās klases šajā vecuma posmā, ja tajā kopumā nebūs 21 skolēns.
Pašvaldībai jādomā par piemaksām
Par šādu uzstādījumu satraukumu Neatkarīgajai pauda Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams. Pašlaik novadā esot desmit skolas, un divas no deviņām izglītības iestādēm, kuras šogad likvidē, esot viņa vadītajā pašvaldībā. Turklāt vēl divās ir apvienotās klases tieši 7.–9. klašu posmā (tajās ir mazāk nekā 20 bērnu). Šobrīd reorganizāciju tajās nebūs iespējams veikt, jo par tādu soli jāpaziņo vismaz pusgadu līdz mācību gada beigām. Tātad tas nozīmē, ka šajā skolā neizbēgami saņems mazākas algas, jo netiks ievērots skolēnu minimuma koeficients. Būs vien jādomā pašvaldībai par piemaksām. Kopumā par reformu vēl esot grūti ko teikt, jo tikai pašlaik uzzināti skaitļi. Pozitīvi esot tas, ka ir ievērots iedzīvotāju blīvums – tur, kur ir mazāk nekā 0,5 skolēni uz kvadrātkilometru, skolēnu un skolotāju attiecība būs noteikta 9,5:1. Citviet tā būs robežās no 11,5 līdz 16,5 skolēniem uz vienu pedagogu, bet kopumā valstī šī attiecība būs 11,35 (tagad ir 9,26, kamēr Eiropas Savienībā vidēji – 16). Vecajos noteikumos reti apdzīvotajiem novadiem, kāds ir arī Ventspils novads, piemaksa gan bijusi 30%, bet jaunajos – 20%.
Nevienlīdzība saglabāsies
Tāpat satraukumu Ventspils novadā un arī citviet rada nodoms turpmāk pašvaldībām neļaut sadalīt mērķdotācijas pēc saviem ieskatiem. Līdz ar to daļa skolu (it īpaši mazākās, kuru uzturēšanu kompensēja no lielākajām paredzētās naudas) zaudēs, kas tieši atsauksies uz skolotāju darba samaksu. Tas nozīmējot tikai vienu – nevienlīdzība saglabāsies.
IZM gan uzsver, ka atšķirību starp algām apturēs, arī lielo algu grupā lejupslīdes nebūs, pieaugšot izglītības kvalitāte. Tāpat būs citi bonusi: palielināsies algas skolu direktoriem un vietniekiem, 1.–2. klasēs, ja vairāk par 28 skolēniem, būs iespēja strādāt diviem skolotājiem, sāks finansēt 5–6 gadus veco bērnu logopēdu un šā vecuma audzēkņu pedagogiem apmaksās vairāk darba stundu. «Mums jau no 1. septembra jāsāk maksāt lielākas algas, tāpēc līdz jūlijam modelim jābūt apstiprinātam valdībā,» rezumēja K. Šadurskis.