Vienotības virzītā izglītības sistēmas reforma nonākusi konfliktā ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ultimātu – nevienas pašvaldības pedagogiem reformas rezultātā nedrīkst samazināties algas. Neraugoties uz nesavietojamajām abu politisko spēku pozīcijām, ZZS reformas ieviešanā tomēr sola savu atbalstu.
Viens no izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska izlolotās reformas klupšanas akmeņiem ir tas, ka, cenšoties panākt lielāku atalgojumu reģionu skolās, ir iecerēts samazināt relatīvi lielās Pierīgas skolotāju algas.
Protams, šādai iecerei kategoriski iebilst pedagogi. Piemēram, Carnikavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Daiga Jurēvica neslēpj, ka, tiekoties ar Māri Kučinski laikā, kad viņš vēl nebija kļuvis par premjerministru, politiķis apsolījis, ka skolu reformu nerealizēs uz Pierīgas pašvaldību pedagogu rēķina.
Ņemot vērā šo solījumu, pašvaldības vadītāja grib aicināt pašas pārstāvēto Zaļo un zemnieku savienību bloķēt reformu, ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tomēr mēģinās samazināt algas pedagogiem Pierīgā.
D. Jurēvica arī uzskata, ka K. Šadurska reforma nav ilgtspējīga, jo ņemti vērā valstij pieejamie līdzekļi. «Neviena reforma nesasniegs mērķi, ja reformu pieskaņos pieejamajiem līdzekļiem,» pauda pašvaldības vadītāja.
«Reformu rezultātā skolnieku un skolotāju situācijai ir jāuzlabojas. Tas ir strikti, ka nedrīkst samazināt Pierīgas pedagogu algas. Tas nebūtu pareizi, jo tāda reforma nebūtu vajadzīga,» nelokāms publiskajā retorikā ir arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš arī piebilst, ka solidaritātes vārdā salīdzinoši labāk atalgotie Pierīgas pedagogi, kuri saņem piemaksas arī no savām pašvaldībām, ir ar mieru, ka tiek iesaldētas viņu algas.
To, ka zaļzemnieku prasības ir nereālas, netieši atzīst izglītības un zinātnes ministrs. «Nav iespējams, ka necietīs neviena pašvaldība,» saka K. Šadurskis un piebilst, ka tādā gadījumā reformu nemaz nebūtu iespējams realizēt. Tomēr viņš sola, ka ministrija darīs visu iespējamo, lai resursus izmantotu lietderīgi - lai lielāko daļu finansējuma netērētu atalgojumā, bet investētu izglītības kvalitātē.
Viens no veidiem, kā varētu rast vismaz daļu no reformai nepieciešamajiem līdzekļiem skolotāju algām, būtu IZM atteikšanās no internātskolu uzturēšanas, nododot tās pašvaldību gādībā.
Ministrs skaidroja, ka jau gadiem ilgi pastāv skolas ar dienesta viesnīcām jeb internātiem, kā arī pastāv internātskolas. Pirmajā gadījumā IZM finansē tikai pedagogu algas, bet otrajā gadījumā finansē visu, arī ēkas uzturēšanu. Papētot situāciju, atsevišķās pašvaldībās atklājies, ka kādā internātskolā no izglītībai paredzētajiem resursiem finansē mācītāju, pašvaldības policistu vai kasieri pagastā.
K. Šadurskis sacīja, ka vienā pašvaldībā pat konstatēts, ka no izglītībai paredzētajiem resursiem tiek finansēts zirgkopis, kura zirgs nomiris jau pirms vairākiem gadiem. Ministrs gan piebilda, ka speciālās internātskolas tiks finansētas pilnībā, kā tas darīts līdz šim. Tomēr arī šim modelim ZZS iebilst, jo daudzām pašvaldībām nepietiktu finanšu kapacitātes, bet citām būtu jāatsakās no svarīgiem ilgtermiņa projektiem.
Kaut arī ZZS un K. Šadurska redzējums par reformu būtiski atšķiras, A. Brigmanis ir apņēmības pilns, ka reforma šīs valdības laikā ir jārealizē. Tādēļ viņa vadītais politiskais spēks sola izglītības ministram visu iespējamo palīdzību un atbalstu.