Mākslas un mūzikas pedagogu sēru maršs
Vakar iepretim Ministru kabineta ēkai protesta akciju rīkoja mākslas un mūzikas skolu pedagogi. Viņi ar skaļu muzicēšanu (arī skandējot sēru maršu) un dziedāšanu pauda neapmierinātību pret nevienlīdzību nozarē. Par to liecināja arī plakāti: Mākslai vajag izglītību, izglītībai – mākslu!, Latvijai profesionāļus nevajag!, Kad dziesmu svētki, tad ordeņi, kad kultūrizglītība, tad piga!
Kultūrizglītības pedagogi jūtas apdalīti - gan par likmi saņem mazāk nekā vispārizglītojošās skolās, gan no jaunā modeļa tiek izstumti. Bieži nākas daudz ko darīt ārpus nodarbībām - noformēt izstādes vai muzicēt pasākumos. Labi, ja kādreiz par to atvēl nelielas naudiņas, bet visbiežāk tas ir vien par pliku paldies. «Varbūt valdība varētu nolemt, ka mēs vispār varam par velti strādāt?» retoriski vaicā Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas direktora vietniece Helga Jaksone. Viņa uzskata, ka tas, kas notiek, ir absolūta netaisnība. Esot tāda sajūta, ka Latvijas nākotnes cilvēkam tiek izsists ķeblītis zem kājām. «Mēs taču esam tik maz, un, ja mēs nerūpēsimies par savas tautas kultūru, tad mūsu tautai būs gals. Jo taču tas ir vienīgais, kas ir mūs saturējis cauri gadsimtiem!» savu sašutumu neslēpa H. Jaksone. Bēdīgākais, ka kārtējo reizi, beidzoties mācību gadam, nezinot, kas sagaidot 1. septembrī. Visa vasara atkal būšot spriedzes pilna, tāpat kā tajā gadā, kad vasarā pēkšņi nocirpta trešdaļa algas. Daudzas skolas tolaik arī likvidējušās, jo pašvaldības nespējušas tās vairs uzturēt. Vēl citur nācies samazināt programmas, kas patiesībā ir cirtiens kvalitātei. «Nu nebūtu profesionālās ievirzes izglītība novienādojama ar pulciņu nodarbībām. Sagraut sistēmu, kas Latvijā ir labi sakārtota un kuru apskauž citas valstis, var ātri vien, taču to atjaunot būs grūti. Tracina tas, ka katrs jauns ministrs atnāk ar kādām citām pārmaiņām, nav pēctecības, notiek tikai nozares turēšana neziņā,» teic Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas direktore. Ko darīt tālāk, ja valdība šīsdienas protestus nesadzird, viņai atbildes neesot.
Savukārt Siguldas Mūzikas skolas Baltais flīģelis pedagogs Arnolds Dimants, kuram uz krekliņa rakstīts: «Visi tēti kā tēti, tikai šis tāds - muzikants», bet rokās plakāts «Šadurski pieņemt darbā zoodārzā par strausu», šaubās, ka ministri sadzirdēs izmisušos kultūrizglītības skolotājus. Esot jau pierasts, ka paēdušais nepaēdušo nesaprot. Viņu visvairāk «priecējot» sākotnējais Izglītības un zinātnes ministrijas paziņojums par 62% algu pieaugumu, kas bija paredzēts no skolām tāli stāvošas publikas mulsināšanai. Tas esot tāds ekspremjera Einara Repšes cienīgs solis - pēc principa: «Kā var nesolīt.» Realitātē viss virzās uz to, ka likvidēs mūzikas un mākslas skolas, pēc tam ķersies klāt vidusskolām, tad - Mūzikas un Mākslas akadēmijām. Tas viss novedīs pie Dziesmu svētku izzušanas, jo nebūs, kas tajos piedalās.
Mārupes Mūzikas un mākslas skolas direktore Dace Štrodaha ir optimistiskāka - viņa domā, ka šī akcija pievērsīs valdības uzmanību un atturēs no nepārdomāta lēmuma pieņemšanas, kas atstās šīs jomas pedagogus bez algas palielinājuma līdz nākamā gada 1. janvārim. Katrā ziņā viņa esot par pārmaiņām, bet - pozitīvām, nediskriminējošām un tiesiskām.