Pedagogu algu reformu spiež laika grafiks
Pedagogu algu modelim jūnija beigās jābūt izstrādātam un iesniegtam valdībā. Šobrīd šim mērķim jāaprobežojas ar deviņiem miljoniem eiro, bet turpmāk mērķdotācijas palielinājumam varēs pieskaitīt to naudu, kas panākta no skolu tīkla optimizācijas. Tāpat jāpanāk pirmsskolas pedagogu algu paaugstinājums un slēgto skolu darbinieku sociālā spilvena nodrošinājums, pēc tikšanās ar nozares arodbiedrību žurnālistus informēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
«Attiecībā uz pedagogu algu reformu primārais jautājums ir grafiks. Lai skolotāji, ejot atvaļinājumā, zinātu, kāda alga viņiem būs nākamajā mācību gadā. Programmas minimums ir jūnija beigās valdībā iesniegti Ministru kabineta noteikumi. Maksimums – tajā pašā laikā jau pieņemti šie noteikumi,» skaidroja K. Šadurskis, piebilstot, ka vismaz minimālā programma noteikti jāizpilda. Viņš negribot runāt par detaļām, bet pirmais solis esot skaidrs – pabeigt maksimāli ātri modeļa uzmetumu, iepazīstināt ar to sociālos partnerus un tad pārējo Latvijas sabiedrību. Darba grupa tikšot pieaicināta tad, kad projekts būs ieskicēts, jo pretējā gadījumā neesot jēgas tērēt laiku «prāta vētrai». Ar alternatīvo, Ikšķiles vidusskolas direktora Česlava Batņas piedāvāto modeli ministrs vēl neesot iepazinies, taču drīzumā viņiem paredzēta tikšanās, kuras laikā to plānots darīt. Vaicāts, vai 1000 eiro pedagogu algu viņš saredz kā atskaites punktu, ministrs atbildēja, ka šāda summa ir reāla lielās skolās, bet mazajās gan ne.
Šobrīd algu reformai ir pieejams Saeimas piešķirtais budžeta palielinājums mērķdotācijai – 9 miljoni eiro, un tas līdz gada beigām ir jāapgūst. Šajā gadā vairāk finanšu iespēju nav.
Bet, sākot ar 2017. gadu, ir jābūt grafikam, kā tiks palielinātas algas. Viena daļa finansējuma nāktu no mērķdotācijas palielinājuma (gadā 27 miljoni eiro), otra – no skolu tīkla sakārtošanas. Cik izglītības iestādes sadarbībā ar pašvaldībām būtu reorganizējamas vai slēdzamas, viņš konkrētu skaitu nevarot nosaukt, bet skaidrs, ka tas notiks un visi šie ieekonomētie līdzekļi paliks sistēmā. Ministrs noteikti atbalstot sākumskolu saglabāšanu, bet esot skaidrs, ka pat visbagātākā valsts nevar uzturēt proģimnāzijas un vidusskolas posmu ar dažiem bērniem katrā klasē.
Zinot, ka daļa skolu tiks likvidētas, jāgatavo arī sociālais spilvens pirmspensijas vecuma pedagogiem, kas šā iemesla dēļ paliks bez darba. Pašlaik valsts budžetā tādu līdzekļu nav, bet summa, par kādu varot runāt, ir 2,5 miljoni eiro gadā. Pēc sarunām, kas ministram bijušas ar premjeru Māri Kučinski un finanšu ministri Danu ReiznieciOzolu, atraidījums šajā jautājumā neesot saņemts. Viņš domājot, ka tā ir absolūti reālistiska prasība un nepieciešamība.
Vēl viena no ļoti akūtām problēmām ir pirmsskola. Mērķdotācija paredzot algas pielikumu pirmsskolas pedagogiem, kas māca 5–6 gadus vecos bērnus, bet pārējiem šāds palielinājums nav plānots. Skaidrs, ka 2016. gada budžeta ietvaros šīs lietas nevar atrisināt, bet 2017. gadā jautājumam jābūt atrisinātam. Ministrs arī uzsvēra, ka pedagogu algas nav mērķis, bet instruments, jo galvenais jau esot izglītības kvalitāte. Skaidrs, ka, nerisinot ienākumu jautājumu, jauni pedagogi skolu par savu darbavietu neizvēlēsies. Jāpanāk, lai alga kļūtu augstāka nekā vidējā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.
Milzu problēmjautājums ir augstākā izglītība. Ja skolās algas pacels, bet augstskolās ne, tā būs milzīga disproporcija. Skaidrs, ka normatīvo finansējumu (2% no IKP) augstākajā izglītībā vienā gadā nevarēs iegūt, bet tuvākajos gados jāizstrādā vidēja termiņa projekts, kas paredz trijos četros gados šo līmeni sasniegt.