Karjera

Sarunas ar dažādu profesiju pārstāvjiem, prakse vai vasaras darbs, pēc jauniešu domām, ir labākie veidi, kā iepazīt nākotnes nodarbošanos, tomēr realitātē jauniešiem joprojām trūkst praktisku iespēju vai pašiniciatīvas šīs iespējas izmantot, secināts Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) veiktajā aptaujā.

Šobrīd vēl nav zināms, vai nākamā gada valsts budžetā atradīsies finansējums jaunajam pedagogu algu modelim un vai tas tiks iekļauts prioritāšu sarakstā. Toties ir arī pozitīva vēsts – jaunajā mācību gadā valsts līdzfinansējums sporta skolu treneru darba samaksai nodrošināts pilnībā.

Rūpes par bērniem ir Ventspils pašvaldības ilgtermiņa prioritāte, un tā neaprobežojas tikai ar sakārtotām vispārējās un interešu izglītības iestādēm, pasākumiem, veselības aprūpes pieejamību un citiem procesiem.

Pedagogu arodbiedrība rosina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) jaunajam skolotāju algu modelim šogad rezervētos 3 miljonus eiro novirzīt mazo skolu atbalstam. Arī izglītības nozarē strādājošie uzskata, ka tā beidzot būtu reāla darbība, nevis tikai solījumi tiem pedagogiem, kuru algas ir vismazākās.

Jaunajam pedagogu darba samaksas modelim būtu jānodrošina godīgs un konkurētspējīgs atalgojums visiem nozarē strādājošiem. Tomēr ar vislielākajām bažām uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidoto dokumentu raugās pirmsskolas pedagogi, jo nesaredz tajā uzlabojumus savai materiālajai situācijai.

Jaunais pedagogu algu modelis drīzumā ieraudzīs dienasgaismu: tuvākajās nedēļās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie noteikumi nonāks valdības sēdē. Visticamāk, tie stāsies spēkā 2016. gada 1. septembrī, taču – vai un kāda summa to ieviešanai tiks paredzēta, joprojām nav zināms.

Mani ļoti samulsināja tas, ka izglītības un zinātnes ministre par savām prioritātēm nozarē (izglītības kvalitāte, izglītības pieejamība) un skolotāju atalgojumu lielā mērā raksta «nezinu» līmenī (sk. M. Seile, apollo.lv). Proti – viņa apcer situāciju nevis kā ilgstoša, mērķtiecīga procesa pārmantotāja un noteicēja (!) savā jomā, bet kā cilvēks, kurš, pārstāvēdams sistēmu konkrētā nozarē, nespēj par sistēmu atbildēt pat tādā, manuprāt, visai elementārā lietā kā skolotāju atalgojums.

«Jau kādu laiku, audzinot mazus bērnus, biju izkritusi no darba tirgus un prāts bija pārgājis mājas dzīves režīmā. No mājās sēdēšanas uzreiz darba tirgū ielēkt atpakaļ nevarēju, tāpēc meklēju iespēju atjaunot un gūt jaunas zināšanas,» norāda Ilze Veidemane, kas ir viena no jaunietēm, kuru uzrunājis profesionālo skolu piedāvājums 1 vai 1,5 gadu laikā bez maksas apgūt interesējošu profesiju. Mācību iestādēs uzņemšana jau sākusies.

Arvien straujāka tehnoloģiju attīstība un informācijas gūzma ir viens no lielākajiem cilvēces izaicinājumiem. Jaunās tehnoloģijas rada jaunas iespējas un diemžēl arī līdz šim nebijušas problēmas, jo mūsdienās viens cilvēks dienas laikā iegūst vairāk informācijas nekā vairākas mūsu senču paaudzes daudzu gadsimtu laikā. Bieži vien cilvēki ar informācijas pārbagātību pat nespēj tikt galā. Tas rada stresu, kļūdainus lēmumus, diskomfortu utt. Kvalitatīvi kvantitatīvais lēciens jaunu datu apstrādes procesu, iekārtu un nesēju ieviešanā, kas sācies pagājušajā gadsimtā, vairāk nekā jebkad agrāk ir ietekmējis zināšanu apguvi un sadzīvi.

Lai arī darba tirgus izjūt akūtu nepieciešamību pēc jaunas kvalificētu inženieru maiņas, tomēr augstskolu uzņemšanas statistika rāda – jaunieši lielāku interesi izrāda par sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Uzņēmēji uzskata, ka jau sen ir laiks pārmaiņām vispārējā izglītībā, lai eksaktie priekšmeti netiktu pasniegti un uztverti kā bieds. Arī paši darba devēji arvien aktīvāk iesaistās jauniešu informēšanā par to, cik aizraujošs ir inženieru darbs un cik daudzsološus karjeras līkločus tas paver.

Lai gan pedagogu jauno algu modeli šogad neieviesīs, tomēr nozarē strādājošie bīstas, ka arī pēc gada to ievērojami neuzlabos un tas nozīmēs tikai vienu – skolu tīkla optimizēšanu

Profesionālajās skolās un tehnikumos plānots dabaszinību vai fiziku un ķīmiju iekļaut stundu sarakstā kā obligātus, nevis izvēles, mācību priekšmetus.

Eiropas Savienības (ES) izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ un tā priekšgājējas – Erasmus – mobilitātes iespējas (izglītoties, doties praksē vai stažēties ārvalstīs) izmantojuši jau daudzi tūkstoši Latvijas studentu un mācībspēku. Līdz šim programmas dalībnieki savu redzesloku varēja papildināt, dodoties uz kādu no ES valstīm, ES kandidātvalstīm un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, bet kopš 1. jūnija robežas ir paplašinātas – studentiem un mācībspēkiem tiek piedāvāts doties, piemēram, uz Brazīliju, Ķīnu, Indiju, Dienvidkoreju, Palestīnu.

No 1. jūlija augstskolas un studiju virzienus akreditēs Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Izmaksas mācību iestādēm par šiem pakalpojumiem gan būs krietni lielākas, un, lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž, ka cenas būs mazākas nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr ir viena būtiska atšķirība – tur šīs summas sedz valsts, tāpēc augstskolas rosina arī Latvijā šādi rīkoties.

Jelgavas Valsts ģimnāzija jau 93 gadus sniedz savu artavu izglītotas, zinātkāras sabiedrības veidošanā, mācību metodikā un saturā iekļaujot jaunākās vēsmas.

Lauksaimniecība, būdama viena no valsts ekonomikas stūrakmeņiem, darba tirgū nodrošina stabilu pieprasījumu pēc speciālistiem, kas augstskolā tiek meklēti vēl pirms studiju beigšanas. Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) piedāvā unikālas studiju programmas jauniešiem, kuri ir gatavi apgūt zināšanas specifiskās nozarēs, ar ko veiksmīgi konkurēt Latvijas un ES darba tirgū.

Baltijas Starptautiskā akadēmija (BSA) dibināta 1992. gadā, un jau 2000. gadā atvērta tās Jelgavas filiāle. Tātad pavisam drīz BSA svinēs savu 25 gadu jubileju un BSA Jelgavas filiāle svin savu 15. dzimšanas dienu jau šogad. Mainoties sociālajai un ekonomiskajai situācijai valstī, BSA stabili saglabā savu lomu Latvijas izglītības sistēmā arī Zemgales reģionā.

Aiz Bauskas atrodamā Saulaines Profesionālā vidusskola piekritusi ziedot savu patstāvību apmaiņā pret solījumu skolu saglabāt zem Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikuma teritoriālās struktūrvienības izkārtnes.

Valdības dienaskārtībā vakar bija četru arodskolu slēgšana. Apstākļi un iemesli katrā gadījumā specifiski, taču vienojošais cēlonis – pietrūkst bērnu. Vienu skolu likvidējot, cita tiek paglābta, vismaz uz dažiem gadiem. Skrundas, Alsviķu un Jaungulbenes arodskolu vēsture strauji tuvojas finālam.

Kristu Indrišonoku un Aleksandru Geržatoviču kopš 1. klases vieno draudzība un skolas sols, tagad arī augstskola un kopīgs bizness. Viņu izvēlētā niša ir ekskluzīva dizaina zeķu ražošana. Uzņēmēja gars abiem puišiem jau modies, vēl pašiem esot skolēniem – tad abi rosījušies Skolēnu mācību uzņēmumos.