Pēc algu reformas pusei skolu maciņi kļūtu plānāki
Jauno algu modeli ieviešot pašreizējā redakcijā, no 651 vispārējās izglītības skolām darba samaksas samazinājums skartu 370 skolu pedagogus, aprēķinājusi nozares arodbiedrība. Vien astoņu pašvaldību mācību iestādes būtu ieguvējas, jo tām visām alga pieaugtu, taču 46 vietvaru pedagogiem ienākumi tikai saruktu.
Rūpīgi aprēķinot, kādi būs vispārizglītojošo skolu (izņemot vakara maiņu un speciālo izglītības iestāžu, kā arī skolu vadību un atbalsta personālu) pedagogu finansiālie ieguvumi, salīdzinot ar pašreizējo modeli Nauda seko skolēnam, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) secinājusi, ka ieguvēju būtu daudz mazāk, nekā sākotnēji domāts. Tabula rāda, ka 46 pašvaldībās visās skolās būs darba samaksas samazinājums, 26 – pārsvarā nebūs palielinājuma, 39 – koeficients ir neitrāls, jo ieguvēji un zaudētāji būs līdzsvarā vai vairākums skolu tomēr piedzīvos algas pielikumu. Patiesībā tikai astoņas pašvaldības (Alsungas, Durbes, Jelgavas, Jēkabpils, Lubānas, Pāvilostas, Rucavas, Rundāles) iekļūtu absolūto ieguvēju listē. Skaitliski arī Rīgas skolas būtu ieguvējas: no 99 izglītības iestādēm plusos būtu 64.
Summas, par kādām varētu sarukt algas, ir no pavisam nelielām – 80 centiem – līdz pat 354 eiro. Vislielākās naudas zaudētu Cēsu novads (17 līdz 354 eiro), Dagdas (8 līdz 311 eiro) un Amatas novads (21 līdz 330 eiro), bet arī daudzos citos mīnusi būtu ievērojami. Savukārt tās, kas iegūtu, varētu rēķināties, sākot ar eiro līdz 374 eiro lielu pienesumu savā maciņā. Taču daudzviet pieauguma apjoms būtu niecīgāks, bet zaudējuma – krietni lielāks. Piemēram, Viļakas novadā no sešām skolām vinnētu četras, bet divas – tieši otrādi. Ja zaudētāju kontā cipari būtu no 8 līdz 220 eiro, tad ieguvēju: trīs līdz četri eiro.
Vakar Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un LIZDA, tiekoties izlīgšanas komisijā (tā izveidota, ņemot vērā arodbiedrības lēmumu uzsākt streika procedūru), pārrunāja gan šo statistiku, gan citas ar jauno algu modeli saistītās problēmas. Izskatīts jautājums arī par pedagogu noslogotību. Arodbiedrība saredzot, ka pedagogiem nāksies vairāk strādāt, bet ministrija domājot pretēji. Vienojušies uz nākamo sēdi izanalizēt konkrētu piemēru, lai redzētu atšķirības, norādīja LIZDA pārstāve Dita Kalniņa.
Arodbiedrība no IZM sagaida arī paskaidrojumu, kāpēc nav iespējams nodrošināt darba samaksu pirmsskolas iestāžu pedagogiem, to pielīdzinot citu pedagogu algām. Tāpat LIZDA aprēķini nesaskanot jautājumā par pedagogu noslodzi.
Attiecībā uz arodbiedrības apkopotajiem skaitļiem ministre Mārīte Seile bijusi izbrīnīta, norādot: IZM dati liecinot, ka tikai aptuveni 35 pašvaldībās būs kritums salīdzinājumā ar esošo finansējumu. Viņa uzskata, ka būtu jāsalīdzina skaitļi, cik tad par slodzi saņem skolotāji. IZM precizēšot informāciju par lielākajām algu likmēm. M. Seile gan vērsusi uzmanību uz to, ka visas prasības nevarēs apmierināt, jo tam būtu nepieciešami papildu līdzekļi. Pieprasītās summas vēl gan apkopo, taču skaidrs, ka visi saņemt 1700 eiro lielas algas nevarēs.
Jāpiebilst, ka jauno algu modeli plānots izstrādāt un apstiprināt līdz nākamā gada budžeta otrajam lasījumam Saeimā. Pēdējā iespēja to skatīt un pieņemt valdībā ir 3. novembris.