No 2027. gada 20. maija pasaules oficiālā laika sistēmā stāsies spēkā būtiskas izmaiņas. Koordinēto pasaules laiku (UTC), ko izmanto pulksteņu sinhronizēšanai visā pasaulē, vairs nekoriģēs, ik pa laikam pievienojot papildu sekundi.
Šādu lēmumu pieņēma Ģenerālajā mēru un svaru konferencē Versaļā. Izmaiņu mērķis ir atvieglot to sistēmu darbību, kurām nepieciešama precīza laika sinhronizācija, tostarp sakaru tīklos, enerģētikas infrastruktūrā un digitālajos pakalpojumos, vēsta Rumānijas medijs “Adevarul’.
Ikdienā lielākā daļa cilvēku šīs pārmaiņas pat nepamanīs
Pašlaik laika noteikšanai izmanto divus galvenos atskaites punktus. Koordinētais pasaules laiks (UTC) balstās uz atomu pulksteņiem, kas ir ļoti precīzi, savukārt astronomisko laiku nosaka Zemes rotācija. Tā kā mūsu planēta negriežas ap savu asi pilnīgi nemainīgā ātrumā, starp abām laika sistēmām var rasties nelielas atšķirības.
Lai šīs atšķirības saglabātu pēc iespējas mazākas, kopš 1972. gada UTC ir pievienotas 27 papildu sekundes. Pēdējā šāda korekcija tika veikta 2016. gada nogalē. Šādos gadījumos viena minūte izņēmuma kārtā varēja ilgt 61 sekundi.
Cilvēki šīs atšķirības ikdienā nepamana, toties datoriem un digitālajai infrastruktūrai šādas izmaiņas var radīt sarežģījumus. Papildu sekundes ieviešanai nepieciešami tehniski pielāgojumi, un iepriekš jau ir ziņots par kļūmēm atsevišķās datorsistēmās un tiešsaistes pakalpojumos.
Sakaru tīkli, satelītnavigācija, energosistēmas un daudzas digitālās platformas ir atkarīgas no precīzas pulksteņu sinhronizācijas, un atteikšanās no periodiskām laika korekcijām palīdzēs mazināt kļūdu risku un vienkāršos šo sistēmu pārvaldību.
Zemes rotācija sarežģī laika aprēķinus
Vēl viens iemesls sistēmas pārskatīšanai ir Zemes rotācijas ātruma mainīgums. Lai gan ilgākā laika posmā paisuma un bēguma spēki Zemes rotāciju pakāpeniski palēnina, pēdējos gados ir bijuši periodi, kad planēta griezusies nedaudz ātrāk.
Tas radīja jautājumu par iespējamu negatīvās papildu sekundes ieviešanu, un šādā gadījumā sekunde būtu nevis jāpievieno, bet gan jāizlaiž. Šāda korekcija līdz šim nekad nav izmantota, tāpēc tās sekas tehniskajām sistēmām būtu grūti prognozēt.
Tāpēc starptautiskā sabiedrība nolēmusi atteikties no pašreizējā mehānisma, kas paredz periodiski koriģēt UTC. Turpmāk atšķirība starp oficiālo laiku un astronomisko laiku pakāpeniski varētu pieaugt līdz aptuveni 3600 sekundēm jeb vienai stundai.
Tomēr tuvākajā nākotnē tik liela atšķirība nav gaidāma - lēmums galvenokārt ir preventīvs, un tā mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt stabilāku laika uzskaites sistēmu.
Ģenerālā mēru un svaru konference ir starptautiska institūcija, kurā dalībvalstu pārstāvji apspriež un pieņem lēmumus par mērījumu standartiem. Konferences sanāksmes parasti notiek reizi četros gados.
Saskaņā ar Starptautiskā Svaru un mēru biroja datiem organizācijā ir 69 dalībvalstis un 34 asociētās valstis un ekonomikas. To vidū ir daudzas Eiropas valstis, piemēram, Vācija, Francija, Itālija, Spānija un Apvienotā Karaliste, kā arī ASV, Kanāda, Brazīlija, Ķīna, Japāna, Indija, Austrālija un Jaunzēlande.
Šīs organizācijas darbs palīdz izstrādāt vienotus standartus, kas ir būtiski zinātniskajiem pētījumiem, rūpniecībai, tirdzniecībai un moderno tehnoloģiju darbībai.
Ikdienā atteikšanās no papildu sekundes nemainīs to, kā mēs skatāmies pulkstenī vai telefonā. Šīs pārmaiņas nav saistītas ar pāreju uz vasaras vai ziemas laiku, un sezonālās laika maiņas noteikumi paliks nemainīgi.
Izmaiņas būs nozīmīgākas jomās, kur nepieciešama īpaši precīza laika sinhronizācija, piemēram, astronomijā, ģeodēzijā un atsevišķās satelīttehnoloģijās, un šajās nozarēs Zemes rotācija joprojām tiks rūpīgi novērota, pat ja oficiālais laiks vairs netiks periodiski koriģēts, lai to pieskaņotu planētas kustībai.
Speciālistiem arī turpmāk būs jāseko līdzi atšķirībai starp UTC un astronomisko laiku, un mērķis ir izveidot stabilāku un ērtāk pārvaldāmu starptautisko laika sistēmu, jo īpaši digitālajai infrastruktūrai, kurai neregulāras korekcijas var radīt tehniskas problēmas.
