Nozares arodbiedrība un pedagogi mudina pasteidzināt procesu, kas nu jau kopš pērnā gada ir iestrēdzis, jo pašlaik «neviens neko nezina». Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadība sola skaidrību par jauno pedagogu algu modeli viest jau šā mācību gada beigās.
Modeļa turpmākā virzība ir atkarīga no politiskās izšķiršanās, un tā jāpieņem IZM vadībai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, uzsvēra komisijas vadītāja Ilze Viņķele.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka reformai nekādā ziņā nevajadzētu pasliktināt situāciju nozarē strādājošajiem, kā arī mudināja pirmsskolas pedagogu algas vismaz daļēji finansēt no valsts budžeta. Pašlaik šie speciālisti, kuriem ir augstākā izglītība, par 30 stundu slodzi nedēļā vidēji saņem 405–420 eiro mēnesī. Jārisina arī atbalsta personāla jautājums. Tas gan nozīmētu, ka būs nepieciešams papildu finansējums. Viņa arī vērsa uzmanību uz nepieciešamību izstrādāt skolotāju darba samaksas paaugstināšanas grafiku, ko apstiprinātu Ministru kabinets.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Ilze Kalniņa un vietniece Aija Melle pauda satraukumu, ka ir jau februāra beigas, bet joprojām neviens nozarē neko nezinot, kas notiek ar jauno modeli. «Klusums ir ieildzis, nezinām pat, vai tā pati darba grupa turpinās strādāt pie šā jautājuma vai veidos citu,» sacīja A. Melle.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure atgādināja, ka pirmsskolas pedagogiem savulaik vēl Valda Dombrovska vadītā valdība deklarācijā bija ierakstījusi punktu, kurā solīts pakāpeniski pāriet uz algu samaksu no valsts budžeta. Tagad tas viss ir aizmirsts un uzkrauts uz pašvaldību pleciem, bet ne visām rocība ļauj finansiāli atbalstīt bērnudārzā strādājošos. Viņa aicināja visām ieinteresētajām pusēm tuvākajā laikā sanākt kopā un izskatīt visas versijas, izvirzot to, kura būtu pieņemama visiem.
IZM valsts sekretāres vietniece Evija Papule kā vienu no iemesliem, kāpēc viss ir apstājies, minēja neskaidrību par pirmsskolas pedagogu algas avotu un formu. Kamēr tas nav atrisināts, nekāda virzība uz priekšu nav gaidāma. Viņa piekrita, ka līdz šā mācību gada beigām modeļa izstrādei jāpieliek punkts. Varianti tam līdz šim bijuši dažādi, arī alternatīvais, ko piedāvā Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa. Tāpat jātiek skaidrībā, ko darīs ar deviņiem miljoniem eiro, kas atvēlēti algu reformas īstenošanai. Viņa arī pauda atbalstu darba samaksas palielināšanas grafika izstrādāšanai.
Bija plānots, ka vēl šonedēļ LIZDA satiksies ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un pārrunās tālāko modeļa virzību, taču viņa slimības dēļ šo tikšanos nācās atcelt.
Tāpat akcentēta augstākās izglītības un zinātnes finansējuma nepietiekamība, atgādinot, ka jau gadiem nepilda likumu, kurš nosaka attiecīgi 2% un 1% no IKP novirzīt abām šīm jomām. Līdz ar to augstākās izglītības joma nesaņem 60 miljonus eiro, bet zinātne – 30 miljonus eiro. Tas sāpīgi atsaucas uz algām gan pasniedzējiem, gan zinātniekiem (piemēram, vecākie asistenti saņem 215 eiro, bet zinātniskie asistenti – vien 130 eiro). LIZDA arī vērsa uzmanību uz pasniedzēju slodžu nevienmērīgumu, aicinot veidot darba grupu, lai tās harmonizētu.