Pedagogu algām jauns piegājiens
Šobrīd pedagogu arodbiedrība pilnveido alternatīvo algu modeli, kuru plāno jau tuvākajā laikā prezentēt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). To ieviešot, tiktu samaksāts par visiem skolotāju pienākumiem, ņemot vērā arī skolēnu skaitu.
Alternatīvais modelis, kura autors ir Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa, par pamatu ņemtu nevis 36 stundu, kā to iesaka IZM, bet 40 stundu darba nedēļu. Pedagogi, kuri strādā klasēs ar 25 līdz 30 bērniem, tad varētu rēķināties ar 1200 eiro lielu algu, bet klasēs, kur ir no pieciem līdz deviņiem skolēniem – ap 690 eiro. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadībā izveidotā darba grupa, kas tikko ķērusies klāt jaunā modeļa pilnveidei un kurā iekļauti pārstāvji no vairākām nozares organizācijām, balstoties uz slodzes aprēķiniem, mazajās skolās pat pieļāvusi iespēju saņemt vēl lielāku summu, tas ir, 810 eiro. Šajā modeļa versijā paredzēta arī 10% piemaksa pedagogiem, ko nosaka izglītības iestādes vadītājs pēc noteiktiem kritērijiem. Līdz ar to tiktu mazināta nevienlīdzība starp dažādās izglītības iestādēs un pakāpēs strādājošajiem, piemēram, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem salīdzinājumā ar vispārizglītojošo iestāžu pedagogiem, alternatīvā modeļa priekšrocības skaidroja LIZDA pārstāve Dita Kalniņa. Viņa norādīja, ka kopumā šā modeļa versija vērtējama arī kā caurskatāmāka un saprotamāka, pedagogiem būs daudz vieglāk orientēties, kā veidojas viņu individuālā darba slodze un attiecīgi – darba alga. Ja ieviestu IZM piedāvāto sistēmu, zaudētājas būtu daudzas skolas, bet šajā variantā «gandrīz visas būtu ieguvējas». Arodbiedrības pārstāve gan pieļāva, ka, iespējams, ļoti lielo slodžu strādātāji lielajās skolās arī varētu izjust nelielu darba samaksas kritumu.
Provizoriskie aprēķini rādot, ka ar šogad valsts budžetā rezervētajiem deviņiem miljoniem eiro vajadzētu pietikt, lai īstenotu jauno modeli. Vienīgi atklāts paliek jautājums par pirmsskolas pedagogiem – lai viņiem paceltu algas, gan būtu nepieciešams papildu finansējums no valsts kabatas, jo pašvaldībām tas viss nebūtu pa plecam. Nākamajā darba grupas sēdē 19. februārī esot paredzēts strādāt pie aprēķiniem, kā arī domāt par to, kā šajā modelī integrēt pirmsskolas pedagogus, piebilda D. Kalniņa. Arodorganizācija pēc modeļa izstrādes no izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska sagaidot konstruktīvu darbu, kā arī cer uz IZM atbalstu gala aprēķinu veikšanā un formulu izstrādē.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle gan bija lakoniska: kamēr vēl nav visu aprēķinu, grūti spriest par to, kā tas viss izskatīsies. Savukārt nule amatā ieceltais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sola, ka ņems vērā nevalstisko organizāciju un sociālo partneru viedokli šajā jautājumā. Viņš plānojis tuvākajā laikā aicināt tos kopā, lai izrunātu visas aktualitātes attiecībā uz algu reformu, jo skaidrs, ka tuvāko trīs mēnešu laikā modelim ir jābūt gatavam.