Visdiskriminētākie pedagogi – bērnudārzos un augstskolās

Ne visi izglītības jomā strādājošie jau no šā gada 1. septembra sagaidīs lielākas algas. Tās pienāksies vien vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem, bet pirmsskolā 680 eiro par likmi saņems no 2017. gada 1. septembra. Arī kultūrizglītības un sporta skolotājiem jāpaciešas līdz 2017. gada 1. janvārim. Augstskolu pedagogiem darba samaksa varētu pieaugt par 30% triju gadu laikā.

Ieviešot jauno darba samaksas modeli, tikai 12% pašvaldību saņems mazāk naudas nekā iepriekš, un, kā rāda Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķini - tā lielākoties ir Pierīga. Citās vietvarās gan mērķdotācijas apjoms pieaugs - pat par 20%, kā tas būs Priekuļu, Sējas un Durbes novados. Krietni liels kāpums gaidāms arī Viesītes, Skrīveru, Ropažu, Skrundas, Dundagas, Lielvārdes un Ozolnieku pašvaldībā. Tomēr bažīties, ka mazās skolas būs zaudētājas, nevajadzētu. Lielāku algu, proti, 680 eiro par likmi, saņems pedagogi tajās sākumskolās, kurās būs vismaz 50 skolēnu, pamatskolās - ar 100 un vidusskolās - ar 150 audzēkņiem, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomi, uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viņš norādīja, ka vislielākās diskusijas līdz šim bijušas par teritoriālajiem koeficientiem un gandrīz visas pašvaldības pret tiem iebildušas. Ministru kabineta noteikumos piedāvāta šāda skolēnu un skolotāja proporcija: vismazākā 10:1 (līdz šim 8,12:1) būtu 11 novados, kur iedzīvotāju blīvums uz kvadrātkilometru ir 0,5 cilvēki, bet vislielākā - astoņās reģionālās nozīmes pilsētās 15,5:1 un Rīgā - 16,5:1 (līdz šim 10,35).

Diemžēl, ja vispārējā izglītībā ir spēts nodrošināt darba samaksas kāpumu jau ar šā gada 1. septembri, tad pirmsskolā 680 eiro par likmi pedagogi saņems pēc gada, un šogad tie būs tikai 620 eiro, turklāt nosakot nevis 30 stundu, bet gan 40 stundu likmi, skaidroja ministrs, saņemot ne vienu vien kritisku iebildumu par šādu lēmumu krasi palielināt slodzi. Viņš uzsvēra, ka neesot «laimīgs par šādu disproporciju», kā arī par to, ka augstskolu pasniedzējiem vajadzēs paciesties vēl līdz nākamajam gadam, kad viņu algas kāps par 10%, un tā tas notiks līdz 2019. gadam, sasniedzot 30% samaksas palielinājumu. Augstskolu pārstāvji gan aizrādīja, ka pacietībai ir arī mērs, jo iznāks, ka vienubrīd bērnudārza audzinātājs saņems vairāk par lektoru.

Taču visskarbākā vārdu apmaiņa izcēlās par internātskolām (vispārizglītojošajām), kuras, K. Šadurska vārdiem runājot, ir «visnejēdzīgākais veidojums, kas saglabājies no iepriekšējās izglītības sistēmas». Nākamgad gan tās vēl saņemšot finansējumu no valsts, taču arī tādu, kāds ir vispārizglītojošās skolās, nevis tādu, kādu gribēs. Ministrs arī aizrādīja arodbiedrībai, ka tā visus šos gadus nav pievērsusi uzmanību tādiem klaji nesaimnieciskiem tēriņiem, pieļaujot, ka par vienu audzēkni tiek samaksāts pat trīskārt.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, rezumējot tikšanās ieguvumus, ar nožēlu atzina, ka nav izdevies panākt, lai IZM ieklausās arodbiedrības un citu sociālo partneru ierosinājumos. K. Šadurskis gan norādīja, ka, strīdoties par putukrējuma rozēm uz tortes, var zaudēt pašu torti, tāpēc nevajadzētu kavēt modeļa virzību, jo skaidrs, ka visiem laba risinājuma nav.