Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas karjeras konsultante Diāna Šķēle ir viena no pirmajām šīs studiju programmas beidzējām 2009./2010. gadā. Tas iekrita ekonomiskās krīzes laikā, kad izrādījās, ka šādi pakalpojumi valstij vairs nav vajadzīgi.
Taču viņa nemeta plinti krūmos un apgūtās zinības lika lietā, gan strādājot skolā, gan vēlāk nodarbinātības dienestā. Nu beidzot viņa strādā par karjeras konsultanti uz pilnu slodzi, tomēr nemierīgu dara jautājums - cik ilgi? Diemžēl jaunajā mācību saturā par karjeras izglītību neesot ne vārda.
Bija paredzēts, ka aptuveni 20 reģionos tiks veidoti šādi centri, kur būs gan karjeras konsultanta, gan psihologa pakalpojumi
Gan D. Šķēle, gan viņas kursabiedri tika gatavoti kā reģionālo centru vadītāji. Bija paredzēts, ka aptuveni 20 reģionos tiks veidoti šādi centri, kur būs gan karjeras konsultanta, gan psihologa pakalpojumi. Jau tad tika prognozēts, ka daudziem pieaugušajiem pēc 40 gadu vecuma vajadzēs pārkvalificēties. Diemžēl finansējums tam visam tika nogriezts, līdz ar to tie, kas strādāja skolā un Nodarbinātības valsts dienestā, tur arī palika. Vēl daļa dabūja meklēt darbu citā jomā. Viņa bijusi to pulkā, kas savu jauniegūto izglītību likusi lietā ar skolēniem. Patiesībā jautājums par karjeras konsultantu ilgus gadus ticis svaidīts kā karsts kartupelis. Arī skolā, kur viņa strādāja, vadība sapratusi, ka tāds ir vajadzīgs, bet nezinājusi, kur viņu «nolikt» - it kā piederētu pie atbalsta personāla, taču finansējuma nebija. Sākotnēji tika izmantoti interešu izglītībai paredzētie līdzekļi, bet tad tika noteikts, ka karjeras izglītībai jābūt integrētai mācību procesā. Un tad nu radās problēma, ko ar šiem speciālistiem darīt un kā viņu darbu apmaksāt. Vienu gadu nokārtojusi pašnodarbinātā statusu, bet sapratusi, ka, individuāli strādājot, Latvijā šo pakalpojumu nav iespējams sniegt, jo vecāki nebija gatavi par to maksāt. Tad arī nākusi pie secinājuma, ka tam visam ir jābūt izglītības sistēmā, nevis ārpus tās.
VIAA atbalsts
Liels pluss bijis tas, ka gan viņa, gan vēl pulciņš citu kursabiedru «tukšajā laikā» turpinājuši turēties pie Valsts Izglītības attīstības aģentūras (VIAA), kas nodrošinājusi kopā sanākšanu un tālāku izglītošanos. Tas ļāvis skolās attīstīt karjeras izglītības lietas. Mans bērns izvēlas karjeru bija viens no pirmajiem rakstiskajiem materiāliem, kur bija apkopoti praktiski padomi, kā to darīt. To varēja likt lietā klašu audzinātāji. Jau sākot studijas un domājot par diplomdarbu, izvēlējusies tematu Klases audzinātāja un ģimenes sadarbība pusaudžu karjeras plānošanā. Viņas audzināmās klases vecāki atsaucīgi iesaistījušies šajā pētījumā un pēc tam atzinuši: viņu bērniem ļoti paveicies, ka bijušas gan sarunas, gan citi pasākumi, kas ļāvuši tikt skaidrībā, ko darīt nākotnē un kā palīdzēt to visu īstenot. Kad viņas audzināmie bijuši 12. klasē, paveicies, ka VIAA piedāvājusi rakstīt projektu Ceļā no izglītības uz darbu. Tā kā vidusskolas beidzēji bija mērķa grupa un arī viņas izstrādātais projekts tika novērtēts kā labs, aģentūra piešķīrusi finansējumu tā realizācijai - tie tolaik bija teju 3000 latu. Projektu izdevies veiksmīgi īstenot dzīvē - tajā bijušas gan individuālās konsultācijas katram, gan augstskolu apmeklējumi, gan sadarbība ar absolventiem, gan braucieni uz uzņēmumiem un profesionālās tikšanās.
Labs piedāvājums
Tā kā neskaidrā situācija ar karjeru konsultantiem ieilgusi, pirms četriem gadiem sapratusi, ka vairs nespēj savienot mācību priekšmeta skolotājas, klases audzinātājas, pulciņa un zinātniski pētniecisko darbu vadītājas un vēl karjeras konsultanta pienākumus. Tas viss jau robežojies ar profesionālo izdegšanu. Tā beidzies skolas laiks, un D. Šķēle aizgājusi strādāt uz Nodarbinātības valsts dienesta Ogres filiāli, kur projekta ietvaros nācās strādāt ar jauniešiem līdz 29 gadu vecumam, kas dažādu iemeslu dēļ bija nonākuši bezdarbnieka statusā. Viņi visi teikuši - šādām sarunām un atbalstam jābūt skolā! Pēc pusotra gada sapratusi, ka grib to darīt skolā, un bijusi gatava atsaukties piedāvājumam, ja tāds izskanēs. Tāds tiešām atnācis no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktora mutes. Vispirms sākusi uz pusslodzi, bet pēc pusgada - jau uz pilnu slodzi. Patlaban noteikumi paredz, ka karjeras konsultants ir uz 700 izglītojamajiem. Diemžēl vairākumā skolu šāda skaita nav, tāpēc viņas kolēģiem nākas savienot dažādus amatus, līdz ar to pilnībā pieslēgties šiem pienākumiem nav iespējams. Par laimi, nu jau ir trešais gads, kad Latvijā startē Eiropas Savienības fondu projekts Karjeras atbalsts profesionālo un vispārizglītojošo skolu skolēniem. Visās pašvaldībās, kas tajā piedalās, bija jāapmāca to pedagogi - karjeras konsultanti. Rīgā tādu ir vairāk nekā 40 skolu un vēl ir 20 tā saucamās neiesaistītās, kas gribētu šos ES fondu līdzekļus, bet kurām neizdevās tos piesaistīt. Līdz ar to tās pašas meklē finansējumu, kā apmaksāt šo speciālistu darbu.
Nākotne neskaidra
Patlaban augstākajā izglītībā notiek pārstrukturizācija un karjeras konsultantus gatavo kopā ar jaunatnes lietu speciālistiem. Diemžēl joprojām nav skaidrs, kas notiks pēc 2020. gada, jo, lasot dokumentu Skola 2030, tādi jēdzieni kā karjeras konsultants un karjera nav atrodami. It kā tas būšot kā caurviju kompetencēs. Karjeras atbalsta asociācija, kuras biedre ir arī D. Šķēle, pērn rakstījusi nopietnu vēstuli vairākām atbildīgajām instancēm, lai vērstu uzmanību uz to, ka jaunajā reformā noteikti jārod vieta karjerai. Jo šī joma ir ļoti plaša un karjeras konsultantam pienākumu ir ļoti daudz - gan menedžera, gan sadarbības projektu vadītāja, gan lietvežu un grāmatvežu, gan pedagoga un psihologa. Patlaban viņa nelauzot galvu, kas notiks pēc pāris gadiem, bet strādājot tā, lai pašvaldībai un skolu administrācijai pierādītu, ka šis darbs ir patiešām vajadzīgs. «Ja man tomēr vaicātu, kas notiks pēc 2020. gada, es atbildētu, ka viss būs ļoti atkarīgs no skolu vadības, jo viņiem būs jāizlemj par nepieciešamā atbalsta personāla piesaisti. Ja skolas vadība reāli redzēs karjeras konsultanta pienesumu, diez vai tā atteiksies no šāda speciālista,» spriež D. Šķēle.
Divu grupu jaunieši
Patlaban viņa darbojas arī plašākā mērogā - kopā ar žurnālistu Ansi Bogustovu rīko pasākumus, piesaistot dažāda līmeņa profesionāļus. Viens no pēdējiem bijis kopā ar modes mākslinieku Gintu Budi, profesionālo fotogrāfu Ilmāru Znotiņu un divām jaunietēm no profesionālās izglītības sistēmas, kuras Euroskills sacensībās par saviem dizainētajiem tērpiem ieguvušas augstākās godalgas. Jauniešus ļoti interesējot šādas tikšanās, kur var noskaidrot, ko un kāpēc vajag konkrētajā jomā. Kā liecina viņas pieredze, jaunieši nosacīti iedalāmi divās grupās - vieni, kas jau skolas laikā zina, kas viņi grib būt, un ļoti mērķtiecīgi iet uz to, otri, kas nekādi nespēj noorientēties, ko viņi grib profesionāli darīt. Dažs nekādi nevarot pateikt, kas viņam īsti patīk. Teju nekas. Un karjeras konsultante tad sāk no pretējā stūra - ko tieši nekad negribētu darīt? Interesantākais ir tas, ka tieši tas var dzīvē «izlēkt priekšā». Bieži vien vainojami stereotipi, kas liedz ieraudzīt, ka tieši tur slēpjas potenciāls. Katrā ziņā nevajag arī pārāk sasteidzināt lēmumu, sak, vecāki par visām varītēm liek iestāties augstskolā jau pēc skolas beigšanas. Taču ir svarīgi laiku līdz lēmuma pieņemšanai pavadīt jēgpilni, nevis sēdēt un gaidīt, ka nāks apskaidrība. D. Šķēlei patīk vadīt arī draugu sarunas, proti, kad uz karjeras konsultāciju atnāk draugi un tad, viens otru papildinot, nokļūst pie tā, kas tad būtu tālākais dzīves ceļš.
