Intervija

Viena no Latvijas ekonomikas nozarēm, kas piedzīvojusi ļoti straujas pārmaiņas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir kokrūpniecība. Par to, kā nozare attīstās laikā, kad noieta tirgi strauji sarūk un pa apkārtceļiem notiek centieni iepludināt Eiropā Krievijas un Baltkrievijas koksni, stāsta Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Par Izraēlas kara operācijām Gazas joslā, par specifisko Tuvo Austrumu domāšanu, par radikālo islāmu, Rietumu dīvaino liberālmarksismu un citām aktualitātēm “Neatkarīgās” intervija ar rabīnu, Jūrmalas ebreju kopienas vadītāju, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes locekli Šimonu Kutnovski-Ļaku.

Eiropas ekonomiskā stagnācija, kas pamazām pāriet lejupslīdē, un šobrīd pasaulē augošie ģeopolitiskie saspīlējumi nemet līkumu arī Latvijai, sevišķi ietekmējot mūsu valsts ražošanas sektoru. Izņēmums nav arī vietējā mašīnbūve un metālapstrāde. Par to, kā nozarei klājās pašreizējos pārmaiņu laikos, kā arī attīstības perspektīvām, tajā skaitā par spēju rast ieguvumus no strauji augošā pieprasījuma pēc militārā aprīkojuma, ar “Neatkarīgo” pārdomās dalās Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesoru Leonu Taivānu atceros vēl no “krievu” laikiem, kad biju aizrāvies ar jaunam cilvēkam neraksturīgu hobiju – politiku. Tolaik katru gadu tika izdota gadagrāmata “Planētas pulss”, kurā dažādi Latvijas politiskie komentētāji aprakstīja notiekošo pasaulē. Ieraugot grāmatnīcā šo izdevumu, kritērijs pirkt to vai nepirkt bija viens – satura rādītājā paskatīties, starp rakstu autoriem ir Taivāns vai nav. Ja bija, tad jāpērk. Būs to vērts.

Raivis Zeltīts uzskata, ka ir samazinājies to nezinīšu skaits, kuri svēti domā, ka 11. novembris ir Lāčplēša dzimšanas diena – nevis visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena, kas sākta svinēt tad, kad 1919. gadā no Rīgas tika padzīts Bermonta karaspēks. Kāds nezinīšiem tomēr ir izstāstījis vēstures pareizo pusi. Nu Raivis, būdams zemessargs, vēlas, lai arī viņa astoņgadīgais dēls to zinātu.

Jaunsargi un pēc tam zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku kareivji, virsnieki nerodas paši no sevis. Visa pamatā ir audzināšana ģimenēs, vecāku spēja un apņēmība izskaidrot un iemācīt jaunajai paaudzei, ko nozīmē brīvība, dzimtā zeme, tās vērtība un fiziskās aktivitātes. “Neatkarīgās” saruna ar jaunsargu instruktori, valsts aizsardzības mācības pasniedzēju Rīgas Valsts tehnikumā, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivi, pedagoģijas studenti, trīsgadnieka mammu – 29 gadus veco Ievu Šteinalti. Viņai ikdienā nākas pildīt daudzas lomas. Viņai paveicies – darbs ir arī viņas hobijs.

Ja valdošo attieksme pret latviešu dziesmu un deju svētkiem turpinās būt tāda, kāda tā ir patlaban, baidos, ka pēc 150 gadiem (un pat tuvākā laika periodā) šo svētku vairs nebūs, – tā uzskata Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs, dziesmu svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns. Cilvēks, kurš uzrunāja kultūras ministri Agnesi Loginu, uzdodot tiešus jautājumus par koru un deju kopu vadītāju algu iekļaušanu budžeta prioritātēs. “Gaismas pils” nodziedāšana pēc ministres izvairīgās atbildes bija kā svaiga gaisa malks tveicīgas tukšvārdības tuksnesī.

“Mums jāceļ tautas vispārējais intelekta līmenis. Intelekts tika noplicināts jau padomju laikā, izkaujot un izsūtot izglītotāko tautas daļu, to aizvietojot ar okupantiem, kuri pirms tam nodarbojās ar izšaušanu, bet pēc tam ieņēma ne tikai izsūtīto un izkauto dzīvesvietas, bet arī augstus amatus. Ko okupanti mums deva? No intelektuālā – neko. Vienīgi – iemācīja dzert no “graņonkām”,” uzskata viens no Latvijas ietekmīgākajiem advokātiem – Saulvedis Vārpiņš, ar kuru sarunājamies par norisēm sabiedrībā.

Par to, kāpēc Rīgā ir bedrainas ielas un kāpēc tās netiek remontētas, un kāpēc pēc Nila Ušakova gāšanas ir ieklemmējies galvaspilsētas “restarts”, “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas domes deputātu no opozīcijas “Progresīvo” partijas frakcijas Viesturu Kleinbergu.

Oktobra vidū Latviju pāršalca ziņas, ka daži pedagogi algā saņēmuši par vairākiem desmitiem vai pat simtiem eiro mazāk nekā cerēts. Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunām puses nav nonākušas līdz kopīgam redzējumam par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algu pieaugumam. LIZDA pieprasījusi skaidrojumu par budžeta līdzekļu piešķīrumu mērķdotācijai un tās aprēķināšanas kārtību. Tāpat joprojām Latvijas skolās liela problēma ir vardarbība. Šīs tēmas sarunā ar "Neatkarīgo" aktualizēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Par to, kāpēc vairs ne par ko nav jāuztraucas, par smieklīgākajiem politikas notikumiem un saliedētības pētīšanu, kas maksā 1,2 miljonus eiro, par “rus.lv” un “Amerikas balsi”, par kuivižniekiem, kuri līdzīgi Latvijas valdībai, par vietējiem pārmijniekiem, kuri gūst labu peļņu, eksportējot uz Krieviju burbuļūdeņus, kas ražoti Itālijā. Tas viss – sarunā ar Dzintri Kolātu, sabiedriski politiski nepieklājīga satīriska telefonradio raidījuma “Jautājumi no provinces” veidotāju.

Drošības un ārpolitikas Rīgas konferences kuluāros ar Ukrainas aizsardzības ministra ilggadējo vietnieci Hannu Maļaru sarunājas Jurģis Liepnieks.

Īpaša, industriālā betona ražošanas uzņēmuma “Primekss” īpašnieks un vadītājs Jānis Ošlejs ir pazīstams ne tikai kā ārkārtīgi sekmīgs uzņēmējs, bet arī kā ekonomisko procesu komentētājs. Kā jau politiski aktīvam cilvēkam, viņam vienmēr uz apkārt notiekošo ir savs redzējums. Kaut arī ne vienmēr tas sakrīt ar pamatplūsmas redzējumu, tas allaž ir izsvērts, korekts un labi argumentēts.

Par to, kā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir iejutusies pēc ilgiem laikiem atkal atpakaļ valdībā; par to, kādi citi risinājumi būs, lai aizstātu samazināto PVN Latvijas augļiem, dārzeņiem un ogām; par to, kāpēc vispār vajadzīga Ekonomikas ministrija, “Neatkarīgās” intervija ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).

Ar komponistu Zigmaru Liepiņu tiekamies dažas dienas pēc krāšņas un vērienīgas rokoperas “Lāčplēsis” izrādes “Arēnā Rīga”.

Lielākajai daļai Latvijas pašvaldību draud ieslīgšana vēl lielākā nabadzībā, turpināsies cilvēku aizplūšana uz bagātākajām pašvaldībās vai ārzemēm, Latvija paliks aizvien neapdzīvotāka, ienaidniekam vieglāk iekarojama. Tajā pašā laikā valstij naudas ir pietiekami – atliek vien panākt politisku vienošanos un līdzekļus saprātīgi pārdalīt trūcīgajām un vidēji pārtikušajām pašvaldībām. Par to, kas būtu darāms, lai nosargātu no iznīcības Latvijas lauku reģionus, saruna ar bijušo Valkas mēru, šobrīd biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība" direktoru Ventu Armandu Kraukli.

Aizvadīta Krievijas izraisītā kara Ukrainā 600. diena. Par kara gaitu, prezidenta Volodimira Zelenska lēmumiem, Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumu, par to ukraiņu, kuri izvairās no mobilizācijas, aizturēšanu Latvijā, palīdzību bēgļiem, korupciju Ukrainā un Baltijas graudu koridoru “Rus.nra.lv” saruna ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu.

Uldis Pīlēns uz Latvijas politiskās skatuves ir jau sen. Taču līdz pat pēdējam laikam viņš turējies ēnā, skatuves dibenplānā, pat aizkulisēs, lai gan runas par viņa prezidenta ambīcijām laiku pa laikam uzvirmo gaisā. Pērn viņš beidzot iznāca rampas gaismā un uz 14. Saeimas vēlēšanām izveidoja jaunu politisko spēku “Apvienotais saraksts”. Pavasarī viņš kandidēja arī uz Valsts prezidenta amatu, taču nesekmīgi. Ar domu noskaidrot: “Kas jūs esat, Uldi Pīlēn?” devos uz Ķīpsalu, kur viņš izveidojis savu miniatūru “republiku” – “Olu”.

Par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu un krievu valodas lomu šajā medijā, par tiesāšanos pret “Tvnet”, informatīvo telpu un cīņu pret Kremļa propagandu “Neatkarīgās” intervija ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.

Ilggadējais Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars ir politiskajā šķirā labi ieredzēts no visām pusēm. Korekts, izturēts, bez liekas augstprātības, lai gan tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem.