Intervija

Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukums Ukrainā radīja jaunus izaicinājumus Latvijas enerģētiskajam sektoram, prasot iespaidīgu pārorientāciju un spēju manevrēt augošajās tirgus negācijās. Par to, ar kādiem izaicinājumiem ir nācies saskarties pasaules gāzes tirgū, un to, kādi varētu būt tālākie risinājumi Latvijas enerģētiskajai neatkarībai, stāsta AS "Latvenergo” komercdirektors Dmitrijs Juskovecs un uzņēmuma enerģijas vairumtirdzniecības darījumu vadītājs Jānis Kalējs.

Jaunā desmitgade pasaulē ienesusi ļoti daudz un trauksmainu notikumu, kuru ietekme nav metusi līkumu arī Latvijas ekonomiskajai attīstībai. Vienlaikus liela nozīme ir arī lokālajiem faktoriem un pašu izdarībai. Par ekonomikas attīstības perspektīvām, problēmām ar nodokļu politiku un finansējuma piesaisti uzņēmumiem, kā arī to, kāpēc rodas atpalicība no abām pārējām Baltijas valstīm, ar “Neatkarīgo” pārdomās dalās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Cik droši varam justies no Krievijas teritoriālajiem tīkojumiem, kādi ir priekšnoteikumi, lai mēs justos droši, un kādi darbi šajā virzienā vēl veicami – rakstnieka, publicista Jurģa Liepnieka saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu TV raidījumā "Nra.lv sarunas".

Kā saglabāt ticību labajam un gaišajam, kad dabā un pasaulē valda tumsa – Kristīnes Krūzes-Hermanes saruna ar baptistu bīskapu emeritus Pēteri Sproģi.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir Krišjāņa Kariņa otrās valdības radīts mantojums, ko pieņēmusi Evikas Siliņas valdība un ministru deleģējusī Zaļo un Zemnieku savienība par spīti tam, cik skaļi tā iepriekš iebilda pret birokrātijas vairošanu šīs ministrijas izskatā. Ko labu nepilnu gadu pastāvējušajā ministrijā atradis un ko tagad dara ministrs Kaspars Melnis?

Viens no augsto procentu likmju un tām sekojošas ekonomiskās lejupslīdes elementiem ir arī pieprasījuma kritums pēc būvdarbiem. Par to, kā mūsu uzņēmēji šādos apstākļos turas vietējā tirgū, “Rail Baltica” projekta nozīmīgumu un mūsu uzņēmumu iespējām rosīties ārvalstīs stāsta Latvijas būvuzņēmēju apvienības (LBA) vadītājs Gints Miķelsons.

Stājoties amatā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis uzņēmās rūpes par dienestā nodarbinātajiem. Sarunā ar "Neatkarīgo" pulkvedis sola ugunsdzēsējiem palielināt algas, skaidro, kāpēc tiks iztērēti vairāk nekā 1,5 miljoni eiro par 30 elegantu automašīnu iegādi, kādēļ tādas ugunsdzēsējiem tik ļoti nepieciešamas, un stāsta, kas dienestā tiek un tiks mainīts.

2024. gada budžeta likumu pavadošajā paketē valdība un Saeima iekļāva arī Dabas resursa nodokļa likmju celšanu un nodokļa attiecināšanu uz vairākām līdz šim ar nodokli neapliktām preču grupām. Turpmāk tirgotāji maksās nodokli par tekstilizstrādājumu realizāciju un ievešanu Latvijā (apģērbu, kā arī mājas tekstilu un apaviem), jo tādā veidā varot samazināt dabas piesārņošanu ar novalkāto apģērbu atliekām un pārdomātāk izmantot resursus.

Par diktatora Putina draudiem Latvijai, kuros viņš sola aizstāvēt “krievvalodīgos”, “Neatkarīgās” intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Par daudziem nezināmo kurlmēmo pasauli, Jaunā Rīgas teātra izrādi “Kurlmēmo zeme”, par sabiedrības nevēlēšanos dzirdēt un redzēt tai netīkamo, par vardarbību, par attiecībām starp aktieriem un to, kāpēc kritiķi nemīl Alvi Hermani, intervijā “Neatkarīgajai” Jaunā Rīgas teātra aktrise un režisore Kristīne Krūze - Hermane.

Maldi un patiesības par Stambulas konvenciju un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) konservatīvismu, sabiedrības attieksme pret vardarbību, ostu reformas rītdiena, ko dara vai nedara satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kas sagaidāms labklājības jomā – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” saruna ar labklājības ministru Uldi Auguli ( ZZS).

Pēc pagājušajā nedēļā notikušās Eiropas Savienības (ES) valstu kultūras ministru padomes sanāksmes attiecīgās nozares ministre Latvijā Agnese Logina nāca klajā ar viedokli par nepieciešamību attīstīt digitālo spēļu potenciālu arī mūsu valstī. Intervijā “Neatkarīgajai” viņa skaidro, ko ar šo paziņojumu domājusi.

Latvijā biznesa pastāvēšanas vēsture – tā ir cīņa par izdzīvošanu. Galvenās uzņēmēju pūles tiek veltītas nevis konkurencei, bet gan problēmu risināšanai ar varas iestādēm. Augsti nodokļi, nebeidzamas pārbaudes, nemitīga kontrole un pārmērīgi lieli naudas sodi praktiski izslēdz dialoga un sadarbības iespēju.

Andrejs Panteļejevs ir viens no atjaunotās Latvijas pirmās politiskās paaudzes spilgtākajiem pārstāvjiem. Spožs intelektuālis, ar pragmatisku, racionālu un, galvenais, skaidru skatījumu uz lietām. Par tādiem mēdz teikt – ar gudriem cilvēkiem vienmēr patīkami parunāt. Izmantoju profesionālo iespēju un aicināju viņu uz sarunu.

Kas traucē Eiropai atrisināt bēgļu problēmu? Par ko neraksta Latvijas oficiālajos ziņojumos? Cik ilgi ukraiņi varēs uzturēties ES valstīs?

Medicīna Latvijā ar “Jaunās vienotības” un tās satelītu rokām ir būvēta kā piramīda, kas stāv apgāzta otrādi, kur Pavļuta zelta gultas un vakcīnu iepirkumi vēl ilgi kā smags slogs gulsies uz sistēmu, intervijā “Neatkarīgajai”, runājot arī par daudzām citām aplamībām mūsu valstī, stāsta ārsts, politisko procesu vērotājs un pazīstamā TV seja Pēteris Apinis.

Nākamā gada budžetam galvu reibinošs pieaugums; valsts parādu nasta ir samērīga un nav bīstama; komercbanku nekaunībai nav robežu; tiek meklētas iespējas finanšu institūciju “Altum” pārveidot par valsts banku kreditēšanas veicināšanai – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (“Jaunā vienotība”).

Pēc intervijas “Neatkarīgajā” ar profesoru Leonu Taivānu vairāki lasītāji norādīja uz dažiem strīdīgiem profesora izteikumiem attiecībā uz ASV vietu mūsdienu politikā, Rietumu “izslavēto varenību, kas izrādījās mīts”, un citiem. Ņemot vērā, ka šie un citi ārpolitiskie jautājumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā kļuvuši īpaši aktuāli, aicināju uz sarunu Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.

“Ir ļoti labi, ka mēs joprojām to varam darīt. Ļoti slikti, ka tas vēl joprojām ir nepieciešams,” kādā tīmekļa ierakstā pauž Reinis Pozņaks, projekta “Tviterkonvojs” izveidotājs, cilvēks, kurš apvienojis tos Latvijas iedzīvotājus, kuri palīdz Ukrainai gan ar brīvprātīgo darbu, gan ziedojot savas automašīnas un līdzekļus auto iegādei. Katru nedēļu automašīnas tiek nogādātas Ukrainā. 17. novembrī, ceļā devās kārtējais tviterkonvojs.

Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure tagad var sacīt visu, kā ir bijis un kā ir iestādē, kurā viņa strādā no 1975. gada un kuru vada no 1998. gada. No visu pasaules valstu statistikas iestāžu vadītājiem viņa šobrīd ir amatā visilgāk.