Rolands Pētersons / Autori

Par ekonomikas jomu atbildīgās ministrijas – gan Ekonomikas, gan Finanšu – izvairās atbildēt par sankciju likuma pārkāpumu, “Latvijas gāzes” akcionāriem izmaksājot dividendes “ITERA Latvija”. Ministrijas veļ atbildību uz Ārlietu ministriju, pilnībā ignorējot ikvienam Latvijas pilsonim obligāto pienākumu ziņot par iespējamu noziedzīgu nodarījumu tiesībsargājošajām institūcijām.

Lai gan Latvijas un starptautiskā likumdošana nosaka, ka ikviena iesaistītā puse ir atbildīga par Krievijai noteikto starptautisko sankciju pārkāpšanu, no Latvijas banku nozares lobija jeb, citiem vārdiem, Latvijas Finanšu nozares asociācijas “Neatkarīgajai” paustā izriet, ka asociācija akceptē a/s “Latvijas gāze” dividenžu izmaksu, kas paredz tās izmaksāt arī sankciju lokā ietilpstošajai “Itera Latvija”.

Eirozonas ekonomika stājas, kam piepalīdz arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) izaugsmi apzināti bremzējošā monetārā politika, bet ASV ekonomika, neskatoties uz līdzīgu kredītu procentu likmju celšanu, uzrāda ievērojamu noturību. Rezultātā globālie finanšu investori, pamatā ieguldījumu fondi, aizvien vairāk sāk likt likmes uz ASV tirgu.

Gan Finanšu ministrijas dibinātās t.s. Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas locekļu, gan mediju pārstāvju vidū ir aizsākusies kurnēšana par pusslepenajām darba grupas sēdēm un to dokumentiem. Un, lai gan Finanšu ministrija (FM) trešdien paziņoja, ka tai esot gatavi dažādi potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji, nekādu sīkāku informāciju tā nepauda.

Valdošās koalīcijas politiķi beidzot tuvojas konceptuālam lēmumam par papildus maksājuma komercbankām piemērošanu. Finanšu ministrija ir izvirzījusi divus iespējamos variantus - ārkārtas “solidaritātes maksājuma” ieviešanu uz laiku, līdzīgi kā Lietuvā, vai arī paaugstinātas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes piemērošanu tieši banku sektoram.

Rīt, 27. jūlijā, ir sasaukta a/s “Latvijas gāze” (LG) ārkārtas akcionāru sapulce ar diviem darba kārtības jautājumiem – par LG pamatkapitāla samazināšanu un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali, kas gūta laikā pēc 2018. gada 1. janvāra kopumā 57,855 miljonu eiro apmērā. Kā “Neatkarīgajai” atzina Ārlietu ministrija, kas Latvijā ir vadošā iestāde sankciju likumdošanas skaidrošanas jautājumā, dividenžu izmaksa “ITERA Latvija” varētu būt ne tikai sankciju likuma, bet arī Krimināllikuma pārkāpums.

Sakarā ar Eiropas Savienības (ES) apņemšanos no 2035. gada aizliegt automašīnu ar iekšdedzes dzinējiem pārdošanu pavērušos tirgus iespēju plāno izmantot Ķīnas autobūves kompānijas, kuras elektroauto ražošanā ir tikušas krietni tālāk par saviem Eiropas konkurentiem.

Vissliktākais scenārijs ir NATO karš ar Krieviju, otrs sliktākais ir nekontrolēta Krievijas sabrukšana. Tādā gadījumā uz Latviju plūstu bēgļi, sāktos jukas uz robežas. Vēsture māca: brūkot impērijai, nekas labs nav gaidāms, atzīst bijušais Nacionālo Bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Raimonds Graube

“Mūsu valsts teritorijā atradīsies tik lieli NATO spēki, cik nepieciešami, lai ar tām krievu vienībām, kas pastāvīgi dislocētas otrā pusē robežai, piemēram, Pleskavas gaisa desanta divīzija, arī Pēterburgas vienības, nepietiktu sekmīgam uzbrukumam un nāktos pārsviest spēkus no citām Krievijas vietām. Mūsdienās šādas kustības ir pilnībā redzamas. Un, kamēr tas notiek, arī NATO var pievilkt spēkus klāt,” atklāj bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.

Līdz ar daudzviet karsto vasaru Eiropas līderu vidū atsākusies diskusija par to, vai Eiropas Savienība (ES) maz spēj sasniegt pašas izvirzītos ambiciozākos klimata mērķus pasaulē. Rudenī savu redzējumu par starpposmam jeb 2040. gadam izvirzāmajiem mērķiem un progresa izvērtējumu par iepriekš sasniegto dos Eiropas Komisija, bet ar trauksmes pilniem ziņojumiem klajā jau nākusi Eiropas Revīzijas palāta, kā arī dažādi “klimata konsultanti”.

Lai gan Eiropas Savienības (ES) lielvalstu līderi runā par vērienīgu ieroču un munīcijas ražošanas paplašināšanu, tā aizvietojot piegādes no ASV, reālajā dzīvē ES militārās industrijas paplašināšanās buksē. Ieroču ražošanas kompānijas tajā vaino Briseles un ES dalībvalstu valdību nespēju tikt pāri birokrātiskiem šķēršļiem un negribīgu aizsardzības budžetu palielināšanu, kas ļautu sniegt konkrētas garantijas, ka ieroču iepirkumi tiešām notiks.

Lai gan sabiedriskie mediji ir pasteigušies jaunāko Latvijas Bankas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozi pasludināt par nezin kādu sasniegumu, realitāte ir gluži cita. Ekonomika šogad buksēs, eksporta apjomi kritīsies, un pat apbrīnojami augstajam patēriņa līmenim agri vai vēlu ir jākrītas, jo Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu resursi patiesībā ir krietni ierobežoti.

Nebeidzamajā stāstā par Krišjāņa Kariņa valdības iespējamo paplašināšanu vai nomaiņu ar Arvila Ašeradena valdību ir iezīmējusies kāda raksturīga noteicošā tendence. Nu jau pāris mēnešu garumā premjers dažādos formātos kā vista nebeidz kladzināt, ka koalīciju nepieciešams paplašināt, lai risinātu piecas ļoti svarīgas problēmas, bez kurām “mēs nevaram virzīties uz priekšu”.

Bijušā NATO ģenerālsekretāra, tagadējā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieka Andersa Foga Rasmusena pārspriedumus par potenciālu Polijas un Baltijas valstu karaspēka izvietošanu Ukrainā aizsardzības jomas eksperti sauc par nepamatotiem un, mazākais, dīvainiem. Nedz Latvijas Aizsardzības, nedz Ārlietu ministrija uz “Neatkarīgās” jautājumiem par to, kas ir pamatā tik dīvainiem A. Rasmusena izteikumiem, būtībā neatbildēja.

Eiropas Centrālās bankas vakardienas lēmums tirgus analītiķiem nebija pārsteigums – t.s. galvenās bāzes procentu likmes palielināšana par 0,25 procentu punktiem līdz 4% bija tikai kārtējais pakāpiens nu jau gadu ilgušajā procentu likmes audzēšanā. No Latvijas viedokļa šādos apstākļos gan ir ļoti grūti, ja ne pat neiespējami panākt daudzu politiķu un arī Latvijas Bankas piesaukto nepieciešamību pēc kreditēšanas palielināšanas.

Tā kā politiķu vidū acīmredzami no jauna ir aktualizējies jautājums par iespējamo ārkārtas virspeļņas nodokļa ieviešanu komercbankām, banku lobijs ir sarosījies. Vakar ar īpašu paziņojumu šajā sakarā klajā nāca Finanšu nozares asociācija, klāstot, ka šāds nodoklis mazināšot kreditēšanu un valsts budžeta ieņēmumus.

Pēc dažu gadu pauzes Beļģijas politiskajā dzīvē atkal ir aktualizējies jautājums par īpaša statusa piešķiršanu angļu valodai valsts galvaspilsētā Briselē, kurā trešā daļa iedzīvotāju ir ārzemju izcelsmes.

Lai gan Ukrainas enerģētikas infrastruktūras atjaunošana pēc kara izmaksās miljardiem eiro, šīs investīcijas palīdzēs Eiropai pilnībā atteikties no Krievijas piegādēm, kā arī īstenot savu ieceri par pilnīgu pāreju uz zaļo jeb bezizmešu enerģiju.

Premjera Krišjāņa Kariņa un finanšu ministra Arvila Ašeradena (abi – “Jaunā vienotība”) piesauktā jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) stratēģija, kuras kontekstā tikšot skatīta arī pašreizējās VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes palikšana amatā līdz pilnvaru termiņa beigām nākamā gada februārī, pamatā ir izrādījusies ūdeņains, lozungiem pilns dokuments, kurā, piemēram, korupcijas problēmas risināšanai VID ir veltīti pāris teikumi.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir būtiski mainījis Francijas valsts vadītājiem ierasti aizbildniecisko retoriku attiecībā pret bijušajā komunistiskajā blokā ietilpušajām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, atzīstot, ka “mēs neesam jūsos pietiekami ieklausījušies”.

Par to, kāpēc netiek atlaista Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, par iespējamo ārkārtas nodokli bankām un energouzņēmumiem, vājo komercbanku kreditēšanu, gauso Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanas gaitu un citiem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (“Jaunā vienotība”).

Atbildīgās amatpersonas un enerģētikas nozares uzņēmumi atzīst, ka, pirmkārt, no Latvijā saražotās elektroenerģijas 70% jau ir atjaunīgā, otrkārt, ka jau pieteiktās saules un vēja ražošanas jaudas pārsniedz Latvijas vajadzību līmeni un, treškārt, ka elektrības iekšējais patēriņš līdz 2030. gadam pieaugs par nieka 5–10%, proti, nebūs nekādas visas zemes elektrifikācijas, jo mums trūkst rūpniecības, kur to izmantot.