Francijas prezidents Emanuels Makrons ir būtiski mainījis Francijas valsts vadītājiem ierasti aizbildniecisko retoriku attiecībā pret bijušajā komunistiskajā blokā ietilpušajām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, atzīstot, ka “mēs neesam jūsos pietiekami ieklausījušies”.
Francijas prezidents arī pilnībā nomainījis savu attieksmi pret iespējamo risinājumu karam Ukrainā - E. Makrons nu ir gatavs ukraiņus atbalstīt ilgtermiņā, sniedzot tiem visu iespējamo militāro palīdzību un atzīstot, ka sarunas par kaut kādu pagaidu pamieru ar agresoru Krieviju ir veltas, raksta “politico.eu”.
“Mēs neesam jūsos pietiekami ieklausījušies, tostarp jūsu izpratnē par vēsturi un sāpīgajām atmiņām, ko tā nes,” E. Makrons izteicās, uzrunājot GLOBSEC drošības foruma dalībniekus Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā. “Daži saka, ka dažkārt jūs neizmantojat iespēju paklusēt; es teiktu, ka mēs dažkārt esam palaiduši garām iespēju jūs uzklausīt. Tas laiks ir pagājis.”
“Es nedomāju, ka pastāv Rietumeiropa un Austrumeiropa, “vecā” Eiropa un “jaunā”, ir tikai viena Eiropa... ar vēlmi būvēt vienotību,” sacīja Francijas prezidents.
Kā norāda “politico.eu”, E. Makrons skaidri atsaucās uz kādreizējā Francijas prezidenta Žaka Širaka 2003. gadā izteikto slaveno frāzi par austrumeiropiešiem, kuri neizmantojot iespēju paklusēt, kad notiek sarunas ar Krieviju.
E. Makrons arī atzina, ka Francija ir pamatoti kritizēta par to, ka tā ir “uzpūtīga”, “atsvešināta” un “neieinteresēta” reģionā notiekošajā, viņš esot mēģinājis “darīt vairāk”. Viņa runa acīmredzami aizkustināja foruma dalībniekus, kuri to pavadīja ar vētrainiem aplausiem, raksta “politico.eu”.
Francijas prezidenta runa Bratislavā ir būtisks pavērsiens tonī, kādā Francijas pārstāvji mēdz runāt ar, viņuprāt, bezatbildīgajām, apnicīgajām, nepamatoti kareivīgajām Austrumeiropas valstīm, kuras turklāt darot visu to, ko tām saka militāristiskāk un imperiālistiskāk noskaņotie pārstāvji ASV politiskajā elitē. Pats E. Makrons iepriekš ir norādījis uz pārlieku kareivīgi noskaņotām NATO dalībvalstīm austrumos, kuras riskē eskalēt konfliktu Ukrainā līdz NATO karam ar Krieviju. Savukārt Austrumeiropas politiķiem, kuriem ne mirkli nav bijušas ilūzijas par Krievijas prezidenta Vladimira Putina patiesajiem nodomiem, dīvainas un pat nodevīgas ir šķitušas E. Makrona garās telefonsarunas ar viņu.
Kas patiesi signalizē par Francijas prezidenta nostājas maiņu, gan drīzāk ir viņa teiktais par Ukrainai nepieciešamo “ilgtermiņa militāru atbalstu” nekā visa pārējā it kā nožēlas pilnā retorika. “Mums ir jāpalīdz Ukrainai, lai tā spēj novadīt sekmīgu pretuzbrukumu. Uz spēles ir likts ilgstošs miers. Mums ir skaidri jāapzinās: ar pamieru nepietiks, tā mēs tikai radīsim vēl vienu iesaldētu konfliktu, kas rītdien pārtaps jaunā karā,” sacīja E. Makrons.
Kā “politico.eu” atzina kāds Centrāleiropas valstu diplomāts, Francijas nostājas maiņai apakšā ir visai loģiski stratēģiskie apsvērumi. “Man tas šķiet loģiski, ka, ņemot vērā šobrīd spēcīgās ASV un Vācijas attiecības, Krieviju, kas ir ārpus spēles, Francijai ir jāmeklē, kā uzlabot attiecības ar aizvien ietekmīgākajām Centrālās un Austrumeiropas valstīm,” viņš sacīja.
