Rīt, 27. jūlijā, ir sasaukta a/s “Latvijas gāze” (LG) ārkārtas akcionāru sapulce ar diviem darba kārtības jautājumiem – par LG pamatkapitāla samazināšanu un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali, kas gūta laikā pēc 2018. gada 1. janvāra kopumā 57,855 miljonu eiro apmērā. Kā “Neatkarīgajai” atzina Ārlietu ministrija, kas Latvijā ir vadošā iestāde sankciju likumdošanas skaidrošanas jautājumā, dividenžu izmaksa “ITERA Latvija” varētu būt ne tikai sankciju likuma, bet arī Krimināllikuma pārkāpums.
Būtiski, ka viens LG akcionāru lēmums par dividenžu izmaksu tika pieņemts jau šī gada 19. jūnijā. Tad tika lemts par 2022. gada peļņas sadali, nolemjot no 40,823 miljonu lielās peļņas 20,349 miljonus izmaksāt dividendēs. Nedz 19. jūnija LG akcionāru lēmumā, nedz 27. jūlija lēmuma projektā nekas nav teikts par to, ka kādam akcionāram dividendes netiks izmaksātas, jo to neļauj likums. LG neko tādu nemin arī savā 29. jūnija paziņojumā Rīgas Fondu biržai par reālo dividenžu izmaksu 6. jūlijā atbilstoši 19. jūnija lēmumam.
Ja šajos jautājumos ir kādas nelikumības, tad atbildīgi par tām ir visi LG īpašnieki. Un tie ir: “Gazprom” (kas nesaprotamu iemeslu dēļ nav nekādos sankciju sarakstos) ar 34% daļu, pamatā japāņiem piederošais investīciju fonds “Marguerite Gas II, kam pieder 28,97% akciju, vācu “Uniper Ruhrgas International” ar 18, 26%, SIA “ITERA Latvija ar 16% un mazie akcionāri ar 2,77% akciju.
“Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 2. pantu visām personām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās sankcijas. Tas nozīmē, ka ikviens uzņēmums, tai skaitā AS “Latvijas gāze”, ir atbildīgs par starptautisko sankciju ievērošanu. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju SIA “ITERA Latvija” ir [Krievijas naftas kompānijas “Rosņeft” galvenā izpilddirektora, red.] Igora Sečina faktiskā kontrolē, tādēļ uz SIA “ITERA Latvija” tiek attiecinātas pret I. Sečinu noteiktās Eiropas Savienības sankcijas, kas cita starpā liedz darīt pieejamus līdzekļus sankcijām pakļautām personām. Par starptautisko sankciju pārkāpšanu ir paredzēta atbildība Krimināllikuma 84. pantā,” “Neatkarīgajai” atzina Ārlietu ministrijas preses dienests.
Ārlietu ministrija gan tā arī neatbildēja uz “Neatkarīgās” jautājumu, kurai institūcijai saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem jāuzrauga, lai LG kā publiska akciju sabiedrība šajā gadījumā ievērotu sankciju likumu un neizmaksātu dividendes “ITERA Latvija”, kā arī kurai institūcijai šajā gadījumā ir tiesības piespiedu kārtā apturēt gaidāmo, iespējams, nelikumīgo dividenžu izmaksu. Kā “Neatkarīgajai” neoficiāli komentēja kāds jurists, pilnīgi iespējams, ka šādas institūcijas nemaz īsti nav, jo Latvijas likumdošanā sankciju jautājumā valda pilnīgs haoss. Vistuvāk tam varētu būt Latvijas Banka, kas kopš šī gada sākuma ir pārņēmusi bijušās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkcijas, vai arī Rīgas Fondu birža, kurā tiek kotētas LG akcijas. Vispārējo uzraudzību pār likumu ievērošanu veic Ģenerālprokuratūra, kura vakar solījās drīzumā atbildēt uz “Neatkarīgās” jautājumu par savu rīcību LG akcionāru sapulces lēmumu sakarā.
Kā “Neatkarīgajai” uzsvēra tās aptaujātie juristi, nav saprotama valsts amatpersonu bezdarbība LG dividenžu jautājumā, jo informācija par situāciju ar “ITERA Latvija” sankciju kontekstā nav nekāds jaunums. Pēc visas loģikas, “ITERA Latvija” akcijām jau sen vajadzētu būt iesaldētām.
Juristu ieskatā ir skaidrs, ka “ITERA Latvija” ir ES sankcijām pakļauta komercsabiedrība. “Itera” ir pakļauta sankcijām, jo sankcijām ir pakļauta to kontrolējošā Krievijas kompānija “Rosņeft”. “Rosņeft” ir iekļauta sankcijām pakļauto personu sarakstā ar ES “Padomes Regulu (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā”. Regulas 5.aa pants paredz, ka ar “Rosņeft” “ir aizliegts tieši vai netieši iesaistīties jebkādos darījumos”, “Neatkarīgajai” skaidroja kāds jurists.
Savukārt Latvijas Augstākā tiesa ir izskaidrojusi, ka Latvijā akcionāru/dalībnieku lēmumi par dividenžu izmaksu ir darījumi:
“Dalībnieku lēmums par peļņas sadali un dividenžu izmaksu nodibina sabiedrības saistību pret tās dalībniekiem izmaksāt tiem dividendes lēmumā noteiktajā apmērā [..]. No šīm divām premisām ar loģisku nepieciešamību izriet, ka dalībnieku lēmums ir darījums Civillikuma izpratnē, jo tas nodibina saistību.” (Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 3. oktobra spriedums civillietā Nr. C30594016, SKC-185/2019.)
Tas nozīmē, ka LG akcionāri, pieņemot lēmumu par dividenžu izmaksu, tajā skaitā “Rosņeft” kontrolētajai “Itera”, ar “Rosņeft” iesaistās darījumos, ko iepriekš minētā ES regula aizliedz.
Jāatgādina, ka vēl 2022. gada 28. maijā LTV “Panorāma” ziņoja, ka Uzņēmumu reģistrs (UR) esot veicis dziļākas analīzes un secinājis, ka 16% LG akciju īpašnieces “ITERA Latvija” valdes priekšsēdētājs Juris Savickis nebūt nav uzņēmuma patiesais labuma guvējs, kā uzņēmums norādījis UR. Pēc dziļākas analīzes UR pārliecinājies, ka “ITERA Latvija” lielākais īpašnieks ar 66% kapitāla daļu “Davonte Holding Ltd” pastarpināti pieder Krievijas kompānijai “Rosņeft”.
LG uz pārmetumiem toreiz atbildēja, ka padziļinātā pārbaudē esot secināts, ka uzņēmums “ITERA Latvija” tomēr arī turpmāk drīkst izmaksāt dividendes.
Tas gan ir pretrunā arī ar toreizējās FKTK pārstāvja Kristapa Markovska teikto, ka ar sankcijām pakļautām personām saistītiem uzņēmumiem, kāds ir “ITERA Latvija”, sankcijas faktiski nozīmē saimnieciskās darbības pārtraukšanu. “Būtībā sekas ir tādas pašas kā sankcijām pakļautām personām. Tas nozīmē, ka līdzekļi tiek iesaldēti un viņiem netiek darīti pieejami arī saimnieciskie resursi (..) Respektīvi, viņi netiktu nodoti sankcijām pakļautajam uzņēmumam, vai nu jau neizsniedzot dividenžu maksas, vai attiecīgi nodrošinot līdzekļu iesaldēšanu banku kontos,” “Panorāmai” toreiz skaidroja K. Markovskis.
Nekādas citas publiski pieejamas informācijas par dividenžu izmaksas likteni LG pēc tam vairs nav bijis. Tā arī palika, ka FKTK saka, ka dividendes izmaksāt nedrīkst, bet pati LG saka, ka drīkstot gan. Nevienu Latvijas valsts institūciju vai atbildīgo amatpersonu, šķiet, šī situācija vairs nav interesējusi, iekams vakar jautājumus sāka uzdot “Neatkarīgā”.
Juristi arī uzsver, ka tad, ja šajā laika posmā būtu iesaldētas “Itera” piederošās LG akcijas (uz ko LK akcionāru sapulces lēmumos teorētiski varētu nenorādīt), tad šādai informācijai būtu jāparādās biržā, jo LG ir biržā kotēts uzņēmums un visi svarīgākie notikumi ir publiski jāizziņo. Nekādas informācijas par akciju iesaldēšanu biržā nav. No tā var secināt, ka akcijas nav tikušas iesaldētas. Visticamāk, nav tikušas iesaldētas arī “Itera” dividendes.
