Pēc dažu gadu pauzes Beļģijas politiskajā dzīvē atkal ir aktualizējies jautājums par īpaša statusa piešķiršanu angļu valodai valsts galvaspilsētā Briselē, kurā trešā daļa iedzīvotāju ir ārzemju izcelsmes.
Ar priekšlikumu pagājušajā nedēļā nāca klajā flāmu centriski labējā partija “Open VLD”, kas to ir iekļāvusi savā 2024. gada Beļģijas federālo vēlēšanu programmā. Runa šajā gadījumā nav par pilnvērtīga trešās oficiālās valodas statusa Briseles reģionā piešķiršanu angļu valodai līdzās franču un nīderlandiešu valodai, bet gan angļu valodā runājošo Briseles iedzīvotāju tiesībām pieprasīt vismaz mutisku komunikāciju šajā valodā no galvaspilsētas ierēdņiem. Dokumentu aprite un oficiālā rakstiskā komunikācija paliktu franču vai nīderlandiešu valodas prerogatīva, raksta “politico.eu”.
“Mutiski kontakti ar iedzīvotājiem ir jāatļauj arī angļu valodā. Mums ir jābūt pieklājīgiem un pretimnākošiem pret cilvēkiem, kuri nerunā nīderlandiešu vai franču valodā,” saka Briseles reģiona multilingvālisma lietu ministrs Svens Gacs (Sven Gatz), kurš iesniedza priekšlikumu kopīgi ar reģiona budžeta lietu ministri Aleksiju Bertrānu (Alexia Bertrand).
“Iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām izmantot angļu valodu viņu elementārajā saskarsmē ar publiskajiem pakalpojumu sniedzējiem,” uzsver A. Bertrānas preses pārstāve Nele Matisa (Nele Matthys), “taču oficiālie dokumenti netiks tulkoti angliski.” Cik var spriest, ar “elementāro saskarsmi” tiek saprasta arī, piemēram, e-pastu sarakste ar franču vai holandiešu valodas nepratējiem.
Idejai gan ir paredzams ērkšķiem kaisīts tālākais ceļš, jo, lai tā stātos spēkā, ir nepieciešami Beļģijas federālā likuma grozījumi, respektīvi, tā ir jāatbalsta ne tikai Briseles reģiona, bet arī pārējo federālo reģionu parlamentiem, kā arī Beļģijas federālajam parlamentam. Pret flāmu liberāļu ierosinājumu jau iestājusies ietekmīgākā flāmu partija - nacionāli konservatīvā Jaunā flāmu alianse (N-VA).
“Angļu valoda Briselē var būt valoda, kurā sākotnēji tiek sveikti emigranti,” “politico.eu” sacīja N-VA politiskās grupas Briseles reģiona parlamentā priekšsēdētāja Celtje van Ahtera (Cieltje van Achter). “Bet ir svarīgi, lai cilvēki, kuri ir izlēmuši šeit pavadīt savu dzīvi, iemācās arī franču un nīderlandiešu valodu.”
Šobrīd visā Beļģijas teritorijā ir spēkā 1966. gadā pieņemtais Valodas likums, kas uzliek par pienākumu valsts, reģionālā un pašvaldību līmeņa darbiniekiem runāt vai nu franču, vai holandiešu valodā. Tieši tāda pati prasība attiecas uz visiem oficiālajiem dokumentiem. Kas ir būtiski - likuma redakcija ir gana stingra, lai formāli gandrīz neļautu Beļģijas iestāžu darbiniekiem komunicēt ar klientiem angliski, lai gan, protams, praksē tas notiek regulāri, raksta “housingwhere.com”.
Te ir jāpiemin tāda īpatnība, ka vēsturiski nīderlandiešu (flāmu) un franču (valoņu) kopienu attiecības Beļģijā nebūt nav no tām labākajām un angļu valoda bieži tiek izmantota kā trešā neitrālā savstarpējā saskarsmē. Piemēram, ja flāmu apdzīvotā reģionā jums kā valonim jākārto kādi administratīvie vai biznesa jautājumi, stipri iespējams, ka komunikācija notiks angliski. Lai jucekli pavairotu, sadzīvē runājamie dažādie flāmu dialekti un valoņu dialekts nav gluži literārā nīderlandiešu vai franču valoda - pastāv atšķirības gan fonētikā, gan leksikā, gan gramatikā.
Brisele jeb Briseles reģions (kas administratīvi sakrīt ar pilsētas robežām) savukārt ir vēl sarežģītāks gadījums. Bez tā, ka lielākā daļa Briseles vietējās izcelsmes iedzīvotāju ir franču, bet pietiekami daudz arī nīderlandiešu valodā runājoši (lai gan flāmu izloksnes atšķiras pat dažādos pilsētas rajonos!), aptuveni trešā daļa iedzīvotāju ir emigranti. Un starp tiem ir divas būtiski atšķirīgas kategorijas - pirmkārt, tie ir kādreizējo Beļģijas vai Francijas koloniju iedzīvotāji, kas pārsvarā ir franciski runājoši, otrkārt - visvisādas izcelsmes Eiropas Savienības, NATO un citu organizāciju ierēdņi un pagaidu darbinieki, kas, ierodoties Beļģijā, vairumā gadījumā labi runā angliski, dažkārt franciski, bet gandrīz nekad nīderlandiešu valodā.
Visa iepriekšminētā rezultāts ir tāds, ka Beļģijas, bet jo īpaši Briseles iedzīvotāji ir bijuši spiesti iemācīties angļu valodu - Beļģija ir sestajā vietā pasaulē angļu valodas prasmju ziņā starp valstīm, kurā tā nav oficiāla valoda, raksta “housinganywhere”. Ap 55% Beļģijas iedzīvotāju spēj runāt angliski vismaz sarunvalodas līmenī, lai gan tas ne vienmēr nozīmē vēlēšanos to darīt.
