Māris Krautmanis / Autori

Igaunijā pārtraukta jaukā iespēja braukt pa ledu no Hījumā uz Sāmsalu. Bet ne tāpēc Sāmsalas pašvaldībā izcēlies skandāls un pajuka koalīcija. Lietuvā katastrofāla iedzīvotāju iekrišana telefonkrāpnieku lamatās. Par to lasiet “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskatu.

Covid-19 pandēmija būtiski skāra tūrisma un viesmīlības nozari visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā (ceļošanas ierobežojumi, sociālā distancēšanās, C-19 pases utt.). Pateicoties “Baltijas burbulim”, Latvijai salīdzinoši veiksmīga izdevās pandēmijas pirmā vasaras sezona. Taču vēlāk Latvijas atgūšanās ir notikusi vissmagāk starp visām ES valstīm.

Lai gan Raimonds Pauls ir kategoriski un atkārtoti iebildis pret Raimonda Paula dziesmu svētku rīkošanu, “Biļešu paradīzē” joprojām pieejamas biļetes uz 11. jūlijā paredzēto koncertu “Dziesmu svētki “Manai dzimtenei””. Pilnībā izpārdotas ir tikai par 15 eiro un 45 eiro, bet par 35, 50, 60, 75, 100 un 150 eiro vēl var dabūt.

Par to, kādas kaislības Igaunijā ap “Rail Baltica” projektu, par “ģenerāļu priekšlikumu” izveidot militāru tiesu, par Lietuvas konservatīvās politiķes ierosinājumu līdz 16 gadu vecumam neatļaut sociālos medijus un citām kaimiņu aktualitātēm “nra.lv” Baltijas preses apskats.

4. februārī aviokompānija “airBaltic” veica lidojumu no Dubaijas uz Rīgu. Parastā astoņu stundu lidojuma vietā ceļā tika pavadīta gandrīz diennakts. Pasažieri bija stresā un neziņā par to, kas notiek – viņus par norisēm vāji informēja; lidmašīna nolaidās Bukarestē, kur visiem bija jāpāriet uz citu lidmašīnu. Daudzi nokavēja darbu un citas lietas. Bet ir arī labā ziņa – tie pasažieri, kas pieteiksies un pareizi noformēs dokumentu, var cerēt uz diezgan pat labu kompensāciju – 600 eiro.

24. februārī apritēs četri gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) turpina izmantot Krievijā izstrādātu programmatūru “1C”, ko lieto uzņēmuma vadības un grāmatvedības vajadzībām.

Ziemas skarbums Baltijas valstīs ir mazliet atslābis – dīzeļi atkal lec. Taču Igaunijas un Lietuvas iekšpolitikā kaisme ne mirkli neatslābst. Par to “nra.lv” kaimiņzemju preses apskatā.

Mēģinājums diskreditēt godprātīgus valdības lēmumus par baļķu cenām, kas Krievijas izraisītā kara gados glāba Latvijas kokrūpniecību no monopolista “Latvijas valsts meži” uzspiestajiem līgumiem – šādi un līdzīgi lietpratēji komentē nule kā publiskoto tā dēvētās zāģbaļķu komisijas ziņojumu. Tajā vērtēts pirms vairāk nekā diviem gadiem valdībā apstiprinātais lēmums uzlikt par pienākumu “Latvijas valsts mežiem” tirgot zāģbaļķus par tirgus, nevis par mākslīgi sakāpinātu cenu.

Ziema šoreiz ir padevusies bargāka nekā daudzos iepriekšējos gados, tāpēc pastiprinās bažas, vai pietiks kurināmā un cik tas maksās. Līdzīgs satraukums valda arī par elektroenerģiju.

Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) joprojām izmanto Krievijā izstrādātu programmatūru “1C”. RS pārāk nesteidzas atbrīvoties no Krievijas produkta, aizbildinoties, ka atteikšanās no tā izmaksātu ļoti dārgi, un ir izsludinājis iepirkumu, kas paredz izstrādāt izmaiņas tajā pašā programmatūrā, kāda ir.

Baltijas valstīs saltas ziemas sen nav bijušas, tāpēc gaisa temperatūra zem mīnus 20 grādiem pēc Celsija ir radījusi teju vai paniku. Izrādās, ka noliktavās nav pietiekamu kurināmā krājumu. Lietuviešiem, latviešiem un igauņiem salst muguras, pēdas un dibeni, lielveikalos brikešu, malkas un granulu deficīts. Elektrības cena ir biržā rekordaugsta, jo vējš nepūš, saule nespīd un ūdens netek...

Daudzi no tiem, kuri iegādājušies biļetes uz sākotnēji izsludinātajiem Raimonda Paula dziesmu svētkiem, tagad ir neziņā, jo īpaši, ja organizatori gatavi nodot organizēšanas stafeti jau citiem. Mūsu redakcijā atskan telefona zvani, saņemam vēstules ar jautājumiem par to, kas īsti notiek un vai ir cerība atgūt iztērēto naudu, atgriežot biļetes. Vērsāmies pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), arī pie biļešu tirgotājiem.

Pagājušā gada nogalē saskaņošanai tika nodots Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums "Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu", kura galvenā ideja ir, ka nebanku kreditēšanas sektora uzraudzības funkcija jāatņem Patērētāju aizsardzības centram (PTAC) un jānodod Latvijas Bankai (LB). Tad latvju zemē iestāsies pilnīga laime un pareiza sakārtotība nebanku sektorā, iedzīvotāju intereses būs aizstāvētas.

Nedēļa Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Grenlandē ir bijusi diezgan auksta – kā tajos senajos laikos, kad ziemas bija kā ziemas. Lietuvā radušās bažas par iespējamiem plūdiem, ja aizsalušajā Neres upē tuvāk pavasarim radīsies ledus krāvumi. Igaunijā mīnus 20 grādos sāka bojāties nule kā iepirktie, Latvijā šaurās aprindās dievinātie, jaunie “Škoda” vilcieni. Igaunijas pasažieru pārvadātājam nācās daļu reisu aizstāt ar autobusiem – ar šim un citām tēmām “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas notikumu apskats.

11,4 tūkstošu eiro sods par trolejbusa avāriju tā vadītājai Larisai ir nesamērīgi liels, uzskata “nra.lv” aptaujātie Rīgas domes deputāti, savukārt trolejbusa īpašnieks “Rīgas satiksme” pauž gatavību vienoties ar trolejbusa vadītāju arī par citu naudas apmēru.

Arodbiedrības sarunā ar “nra.lv” sola aizstāvēt trolejbusa vadītāju Larisu, kuras vadītais trolejbuss pagājušajā vasarā iekļuva ceļu satiksmes negadījumā – uz Vanšu tilta iestūrēja stāvošā citā pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” transportlīdzeklī – avārijas dienesta spēkratā.

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā un Igaunijā, tāpat kā pie mums, daudz sniga un kļuva auksti kā ziemā... Arī kaimiņvalstīs ļaudis redzēja spožo “krītošo zvaigzni” – bolīdu. Bet neaprima politiskā dzīve un dažādi tiesu darbi. Par šīm aktualitātēm lasiet šo “nra.lv” Baltijas preses apskatu.

Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā vienotība") sociālajos medijos ir paudusi viedokli, ka Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas. Koalīcija atkal šķeļas.

Viena teātra direktoram lielāka alga, citām mazāka, viens teātra direktors atlaiž aktierus un darbiniekus, cits nē – vai aktieri un darbinieki atlaisti ne tikai Dailes, bet arī citos Latvijas teātros, skaidro “nra.lv”.

Maestro Raimonda Paula vārds juridiski jāsakabina kopā ar Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, tad, balstoties uz Dziesmu un deju svētku likumu, koncerta organizēšanā jāiesaista un jāizmanto valsts un pašvaldību resursi, visbeidzot jāiekasē nauda no pārdotajām biļetēm Mežaparka lielajā estrādē uz biedrību, kas ir “plika un nabaga”, un jāizveido SIA, kurā satecēs miljoni gan par preču zīmes ar Raimonda Paula vārda izmantošanu, gan it kā faktisko organizēšanu – šāds biznesa modelis šobrīd tiek īstenots zem izkārtnes “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai Dzimtenei” Guntara un Jāņa Ķirša paspārnē.

Jānis Danoss 1924. gadā piedzima leģendārā ģimenē.

Igaunijā taupa uz veloceliņiem, bet tērējas uz vilcienu satiksmi ar Latviju. Lietuvas prezidentam krīt reitings, bet Kapčamiestis iedzīvotāji satraukti, ka drīz dzīvos blakus jaunam armijas poligonam. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas preses apskatā.