Kamēr Latvijā šonedēļ turpinājās neprāta kaislības ap Stambulas konvenciju, Igaunijā šī nedēļa pagāja mierīgā garā, palēnām veidojot jaunas koalīcijas pašvaldībās pēc 19. oktobra vēlēšanām. Valstī turpinājās konstruktīvas diskusijas par minimālās algas apmēru un par to, vai vajag pieprasīt atkārtotu eksāmenu kārtošanu pamatskolās. Igaunijā atzīts, ka tās derīgais izraktenis degslāneklis būs derīgs arī nākotnē.
Aptaujas liecināja, ka Gērta Vildersa Brīvības partija vēlēšanās iegūs redzami vairāk balsu nekā citas, taču realitātē tā nav noticis. Nīderlandē trešdien notikušajās vēlēšanās centristu partijas "Demokrāti 66" (D66) rezultāts ir gandrīz vienāds ar Vildersa labēji populistisko Brīvības partiju (PVV), liecina mediju aplēses pēc 95% balsu saskaitīšanas. Arī vēlāk pēc 98% balsu saskaitīšanas aina ir tāda pati.
Kamēr Karību jūrā plosās viesuļvētra “Melisa”, Tramps apceļo Āziju un tiksies ar Sji. Varbūt tad nu beidzot būs tā, ka Krievija sankciju dēļ sāks mazāk pārdot naftu un varēs mazāk saražot ieročus, ar kuriem slepkavo ukraiņus. Polijā baigs skandāls – bijušais tieslietu ministrs esot veicis 26 noziegumus!
Baltkrievijas kontrabanda spiež slēgt robežu; Igaunijas pašvaldībās top jaunas koalīcijas, bet Somijā milzu skandāls par niekiem – vēsta notikumu apkopojums tuvajās kaimiņvalstīs.
Gluži vai jāievaidas par bijušo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī. Bija varens valsts vadītājs, bet tagad jāsēž deviņus kvadrātmetrus mazā cietuma kamerā. Labi vismaz, ka viņam ļautas gana biežas tikšanās ar sievu un radiem.
Izskatās, ka šogad valsts budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholam stipri atpaliks no budžetā plānotajiem un nesasniegs arī pagājušā gada rādītāju – iekasētos 214 miljonus eiro. Deviņos mēnešos akcīzes nodoklis bija pildījies 160 miljonu eiro apmērā.
Latvijā šonedēļ “Stambulas” dēļ cita uz citu rūca, bet beigās nomierinājās koalīcijas partijas. Līdzīgi procesi, bet par citu tematiku notiek arī tepat kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.
“Nākamā gada budžeta apstiprināšana būs pirmais pārbaudījums potenciālajam jaunajam Lietuvas kabinetam,” paziņoja prezidents Gitans Nausēda pēc tam, kad Seims premjerministres amatam izvirzīja Ingu Rugiņieni.
Igaunija nākamā gada budžeta pieņemšanas procesā ir aizsteigusies priekšā Latvijai, un valdībā budžets jau ir pieņemts. Tāpat kā pie mums, Igaunijā paredzēts liels aizsardzības izdevumu pieaugums. Vēl būtiski, ka Igaunija ir atteikusies no plāna paaugstināt iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļu likmi līdz 24% un atstāj to tādu, kāds ir bijis līdz šim – 22%.
Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) valdība pastāv nu jau vairāk nekā divus gadus. To veido triju partiju koalīcija. Kā šo partiju pārstāvjiem sekmējies šajā laikā, ko viņi iecerējuši vēl paveikt – par to viņi portālam “nra.lv” stāsta paši.
Lielāko pasaules mediju uzmanības lokā šajās dienās nenoliedzami ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas ikgadējais samits, tajā skaitā ASV prezidenta Donalda Trampa paustais. Ietekmīgais medijs “Politico” Trampa teikto nosauca par “ trakāko runu”, savukārt BBC secina, ka par Trampu “tagad vairs neviens nesmejas”.
Juristu biedrība "Tiesiskums.lv" mēģinās atgūt tās ieskatā prettiesiski iekasētās obligātās iepirkumu komponentes jeb OIK maksājumus, kuri 18 gadu garumā bija iekļauti visos elektrības rēķinos. Te ir runa par kopsummā 2,9 miljardiem eiro, no kuriem 1,9 miljardus ir samaksājuši elektroenerģijas galalietotāji. Ja, pieņemsim, biedrība tiesā vinnēs un valstij būs pienākums izmaksāt par OIK savulaik iekasēto naudu, nav saprotams, kur valdība ņems tik milzīgu naudu, lai to varētu izmaksāt.
Vienošanās valdībā par nākamā gada budžetu pagaidām vēl ir iestrēgusi, jo izlīduši daži īleni no maisa – starp koalīcijas partijām nav vienprātības par koku ciršanas vecuma samazinājumu, ko vēlas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), bet pret ko asi iebilst “Progresīvie”.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītā Zemkopības ministrija (ZM) ir rosinājusi grozījumus Meža likumā, bet cita valdošās koalīcijas partija “Progresīvie” sola šos grozījumus nepieļaut.
Publiski pieejamie statistikas dati liecina, ka Sabiedrības integrācijas fondā (SIF) pēdējos gados spēji pieaudzis gan nodarbināto personu skaits, gan arī viņu amata slodžu skaits. 2023. gada decembrī SIF nodarbinātie bija 58, bet 2025. gada jūnijā jau 81, kuri pildīja 88 amata slodzes.
Rīgas pilsētas tiesā šonedēļ sāka skatīt krimināllietu, kurā par mēģinājumu 2021. gadā izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērto zāļu ražotājas AS “Olainfarm” akciju kontrolpaketi apsūdzēti “Olainfarm” kādreizējie padomes locekļi, “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Haralds Velmers, SIA “Olmafarm” (tolaik “Olainfarm” vairākuma daļu turētāja) bijusī valdes locekle Milana Beļēviča, kā arī Čehijas kompānijas “Black Duck Invest” pārstāvji Tibors Bokors un Vojteks Kačena.
Tiem, kuri rūpējas par dabas resursu ilgtspēju, piemēram, Meža attīstības fondam, Medību saimniecības attīstības fondam un Zivju fondam, plānots budžeta taupīšanas vārdā atņemt 50% finansējuma, taču saimnieciskās darbības aizliedzējiem un kampaņu taisītājiem Latvijas Vides aizsardzības fondam (LVAF) tikai 15%, liecina skatīšanai valdībā sagatavotie priekšlikumi.
Deputāti no Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" (Latvijas zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija) jau vasarā pamanījuši, ka ārlietu ministre Baiba Braže savā “Facebook” kontā par savu dzīves gājumu stāsta faktus, kas atšķiras no tā CV, ko viņa iesniedza Saeimā pirms uzticības balsojuma viņas kandidatūrai par ārlietu ministri.
Vairāki uzņēmēji dažādos Latvijas novados (Tukumā, Preiļos, Smiltenē u.c.), kas strādā koģenerācijas staciju biznesā, ir iekūlušies ķēpīgās juridiskās nepatikšanās un pret viņiem vērstās prokuratūras apsūdzībās pēc skarbākajiem Krimināllikuma pantiem. Viņiem inkriminē “OIK izkrāpšanu”. Apsūdzētie sparīgi turas pretī un norāda, ka, sekojot valdības izdoto noteikumu un likumu haotiskajai mainībai, nav varējuši rīkoties citādi nekā rīkojušies un tāpēc ir “bez vainas vainīgie”.
Valdošā koalīcija jau pirmdien vienojās tiesībsarga amatam virzīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesori, Sociālo zinātņu fakultātes dekāni, Sociālo zinātņu centra vadošo pētnieci, zvērinātu advokāti ar specializāciju medicīnas tiesībās Karinu Palkovu. Taču, kā “nra.lv” pārliecinājās, aptaujājot vairākus politiķus, tostarp arī juristus, viņu personīgi pazīst tikai retais. Lielākā daļa nepazīst. Šis trūkums tika novērsts vakar, kad Saeimas frakciju deputāti savās sēdēs tikās ar viņu un izjautāja.