Māris Krautmanis / Autori

“Neatkarīgā” ved šogad jau otro pikapu uz Ukrainu, pa ceļam redzot, kā šobrīd izskatās Bučā, Izjumā un citās kara postītajās vietās. Ziņas par iepriekš nogalinātajiem humānās palīdzības vedējiem ir likušas baltiešu humānās palīdzības misijām rīkoties vēl uzmanīgāk nekā līdz šim – ievērot piesardzību, disciplīnu un konspirāciju, īpaši jau tuvojoties frontes līnijai.

Naktī uz sestdienu Izraēlas gaisa spēki veica triecienu pa militāriem objektiem Irānā. Pasaules sabiedrības uzmanības centrā jautājums – karš Tuvajos Austrumos vērsīsies plašumā vai tomēr to izdosies ierobežot un apslāpēt.

Kādēļ ir pamats runāt par to, ka Saeimas izmeklēšanas komisijas starpziņojumā sajūtama ģimeniskā saikne starp “Rail Baltica” projekta ieviesēja “RB Rail” valdes locekli Kitiju Gruškevicu, viņas vīru, komisijas priekšsēdētāja Andra Kulberga padomu devēju, partijas biedra deputāta Edvarda Smiltēna palīgu Mareku Gruškevicu un komisijas starpziņojuma secinājumiem?

Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” nenoliedz, ka maršrutā starp Rīgu un Dubaiju lidmašīna met nelielu līkumu, lai nosēstos Burgasā un uzpildītu degvielu. Tas tiekot darīts, lai “saglabātu visaugstākos drošuma standartus pasažieriem un apkalpei”.

“airBaltic” avioreisa BT792 Dubaija–Rīga 14.10.2024. pasažieris Kārlis (vārds mainīts) “nra.lv” stāsta, ka šī lidmašīna sasniegusi galamērķi ar vairāk nekā divu stundu nokavēšanos. Pa ceļam uz Dubaiju lidmašīna pēkšņi nolaidusies Burgasas (Bulgārija) lidostā, lai uzpildītu degvielu. “Paskatījos iluminatorā un redzēju, ka degviela tiek pildīta no autocisternas ar uzrakstu “Lukoil”.”

Oktobra sākumā vienā no optikas veikaliem notikusi Veselības inspekcijas pārbaude, kurā celti augšā papīri, apskatītas telpas un nonākts līdz tam, ka konkrētais veikals saskaņā ar valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nemaz nedrīkst veikt redzes pārbaudes klientiem, kuri vēlas noskaidrot, cik stipras brilles viņiem nepieciešamas. Veselības ministrs Hosams Abu Meri sola “nra.lv” tikt skaidrībā ar notiekošajām nejēdzībām un tās novērst.

Ieinteresētības un degsmes trūkums politiķos steidzamā kārtā meklēt efektīvus risinājumus, kā slēgt mūsu valsts austrumu robežu nelikumīgajiem šķērsot tīkotājiem, vedina domāt, ka arī vismaz tuvākajā laikā asa sižeta filmu cienīgās tā dēvēto migrantu tvarstīšanas tā arī turpināsies. Šo nejēdzību izbeigt var tikai vienā veidā – cieši noslēgt austrumu robežu.

Pasaules uzmanība joprojām piesaistīta Izraēlas un Irānas militārajiem soļiem. Vai piepildīsies nelāgās prognozes un šis konflikts izvērsīsies plašākā karā, kas ietekmēs pārējos procesus pasaulē, tostarp Ukrainas spējas aizstāvēt savu valsti no iebrucējiem? Daudz jautājumu. Maz atbilžu.

VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) ir izsludinājusi apjomīgu iepirkumu ceļu apgaismojuma uzturēšanai un modernizācijai. Vieni no pretendentiem esot Valsts kontroles izgaismoto dārgo auto elektrouzlādes staciju būvētāji – SIA “Reck”.

Inovāciju, radošuma un sadarbības pasākums “Baltic AI Hack, Gen AI Hackathon” Rīgas Tehniskajā universitātē notika no 4. līdz 6. oktobrim un pulcēja studentus no visām Baltijas valstīm. Studentu uzdevums bija risināt reālās dzīves problēmas, izmantojot mākslīgā intelekta spēku. Viņi izstrādāja novatoriskus risinājumus tādās jomās kā dizains, mārketings un uzņēmējdarbība.

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Baltkrievijas ārējās tirdzniecības galvenās ostas agrāk bija Klaipēda Lietuvā un Ventspils Latvijā. Pēc sankciju ieviešanas pret Aleksandra Lukašenko režīmu šis virziens praktiski ir apstājies. Minska izmisīgi meklē jaunas iespējas Krievijas ostās. Tikmēr Latvijas ostu speciālisti rūpīgi seko līdzi notiekošajiem procesiem.

Sabiedriskā transporta padome piektdien sprieda par sabiedriskā transporta maršrutu tīkla samazināšanu un biļešu cenu paaugstināšanu. Konkrētus maršrutus un skaitļus amatpersonas vēl nenosauca, bet izskatās, ka jūtami mazāk būs reisu uz Pierīgu.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, uz gadu iesaldējot partijām piešķiramo valsts finansējumu.

No vairākiem šobrīd savstarpēji nesaistītiem avotiem, bijušajiem SIA “Mediju nams” izdevumu laikraksta “Neatkarīgā” un portāla "www.nra.lv" darbiniekiem, saņēmām signālus, ka viņus detalizēti iztaujā sabiedriskā labuma statusā esošās bezpeļņas organizācijas "Re:Baltica" līdzstrādniece.

Dzinēju trūkuma dēļ lidmašīnas paliek uz zemes, tāpēc tiek atcelti reisi, un nacionālā aviokompānija “airBaltic” cieš zaudējumus – tādu cēloņsakarību ķēdi atklājis “airBaltic” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Bet jau pirms diviem gadiem tapa zināms, ka aviokompānija pasūtījusi lidmašīnas ar garu mūžu nestrādājošiem dzinējiem. Bija iespējams prognozēt, ka tie visi ātri vien izies no ierindas.

Libānā uzsprāgst tūkstoši peidžeru un arī citas jauno tehnoloģiju ierīces – tās sākumā vibrē, tad dūmo, pēc tam aizdegas un uzsprāgst. Pasaule ir dziļā neizpratnē, kas īsti notiek, cilvēki ar aizdomām skatās uz saviem mobilajiem tālruņiem, datoriem, planšetēm.

Termins “dedolarizācija” attiecas uz valstīm, kuras samazina paļaušanos uz ASV dolāru kā rezerves valūtu, maiņas līdzekli vai norēķinu vienību. Laika gaitā ne viena vien valsts dažādos pasaules reģionos ir centusies atsvabināties no dolāra ietekmes savā ekonomikā. Tas ir noticis ar mainīgām sekmēm, taču beigu galā tik un tā ASV dolārs ir saglabājis savu pasaules rezerves valūtas statusu.

Latvijā peripetijas ap iestrēgušo ātrvilciena “Rail Baltica” projektu ir izvērtušās milzīgā skandālā, jo ir tapis skaidrs, ka Eiropas Komisija finansēs tikai pamattrasi, taču grandiozajiem plāniem savienot Rīgas dzelzceļa staciju ar lidostu “Rīga” Eiropas nauda nav paredzēta.

Milzīgi zaudējumi, politiķu nemākulīgi lēmumi, valsts naudas iepumpēšana, lai glābtu aviokompāniju, izmisīga investoru meklēšana un visbeidzot bankrots – tāda ir Itālijas nacionālās aviokompānijas “Alitalia” dramatisko peripetiju vēsture. Daudzās lietās vērojamas pārsteidzošas sakritības ar Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” ērkšķaino ceļu. Atšķirības ir tikai izmēros – “Alitalia” bija dibināta pēc Otrā pasaules kara, tērēja miljardus, vizināja pasažierus pāri okeānam ar milzīgajām “Airbus” lidmašīnām. Var teikt, ka mūsu “airBaltic” ir kā mazs itāļu “Alitalia” modelis – daudzas ķibeles stipri līdzīgas.

Vai cilvēkam Latvijā vispār ir reālas tiesības uz pašaizsardzību? Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu nostāju demonstrē to reakcija uz 2022. gada aprīļa notikumiem Rīgā, Biķernieku mežā: kaut gan sociālajos tīklos publiskotais videoieraksts un elementārs veselais saprāts liek domāt, ka četru iereibušu cilvēku mežā ielenkts pusmūža vīrietis ir aizstāvējies, kā nu uzskatījis par pareizu, policija un prokuratūra stingri pastāv uz savu versiju – šis pusmūža vīrietis vienkārši esot izjutis tik milzīgu nepatiku pret publiskā vietā nejauši satiktiem cilvēkiem, kas tur vienkārši pastaigājušies, ka nolēmis vienu nošaut, bet vēl vienu ievainot.

Valdošajā koalīcijā septembrī panākta vienošanās par komercbanku virspeļņas nodokļa ieviešanu. Vienlaikus tiks paredzēts kompensējošais mehānisms, kas ļaus mazināt nodokļa apmēru tām finanšu iestādēm, kuras aktīvāk finansē tautsaimniecību. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) lēš, ka tuvāko trīs gadu laikā no finanšu iestādēm virspeļņas nodoklī un ar solidaritātes iemaksām varētu iekasēt vismaz 300 miljonus eiro.