Māris Krautmanis / Autori

Ekonomikas debatēs Saeimā 8. maijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā vienotība”) pauda, ka ekonomisko izaicinājumu laikā jāsašaurina valsts pārvalde. Nākamajos gados publiskajam sektoram jāietaupa vismaz 450 miljoni eiro. Ašeradens norādīja, ka varētu būt jāatsakās no atsevišķām funkcijām, jāapvieno kādas iestādes, kā arī, iespējams, jāapvieno atsevišķas ministrijas.

Valsts kases publicētajos datos par atlīdzības izdevumiem Ministru kabineta darbības nodrošināšanai redzama milzīgi strauja “negatīvā samazināšanās” naudai, kas izmaksāta ministriem un augstākajiem ierēdņiem.

Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā piedzimuši tikai 2756 bērni. 2024. gadā piedzima 12 571 bērns. Piedzimušo skaits mēnesī ir kļuvis par stabilu trīsciparu skaitli. Tikmēr mirušo skaits ceturto gadu pēc kārtas divas reizes pārsniedza dzimušo skaitu. 2024. gadā mirušo skaits bija par 13 770 lielāks nekā dzimušo skaits. Demogrāfs Ilmārs Mežs savulaik izteica drūmu pareģojumu, ka, ja katru gadu iedzīvotāju skaits samazināsies par 1%, latviešu pietiks tikai 100 pavasariem. Bet viņš to teica 2017. gadā, kad vēl tik slikti nebija, un togad bija piedzimuši 20 828 bērniņi. Samazināšanās ir vēl straujāka.

Lasot pasaules preses ziņas par jēlnaftas cenu samazināšanos biržās, autobraucējam Latvijā gribas iesaukties – kāpēc benzīns un dīzelis degvielas uzpildes stacijā tāpat nekļūst ievērojami lētāks? Un vispār, kas notiek pasaules, Eiropas, Baltijas un Latvijas degvielas tirgū – par ko maksājam, vai nepārmaksājam, un vai var droši liet savā bākā jebkuras kompānijas degvielu?

Papildus finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) Saeimā 8. maijā nolasītajam Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2025. gada progresa ziņojumam ekonomikas ministrs Viktors Valainis nāca klajā ar ziņojumu par Latvijas ekonomisko attīstību. Abus ministrus un valdību kritizēja opozīcija, tomēr – ko tad īsti savā vairāk kā stundu ilgajā ziņojumā V. Valainis teica?  

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) statistikas vākšanas struktūrvienības “Eurostat” datiem, indekss, kas raksturo cenu tendences pārtikas preču ķēdē, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir tikpat kā vienāds. Tātad nebūs taisnība, ka Latvijā šogad pārtikas cenas augušas daudz straujāk nekā kaimiņos – informācija, kas par šo tēmu izplatās sociālajos tīklos, nav patiesa.

Atklātībā parādījusies ziņa, ka jaunbūves stadijā esošā Stradiņa slimnīcas korpusa pagrabā ieperinājies pelējums. Pelējuma sēnītes sporas var izplatīties gaisā, radot cilvēkiem alerģiskas reakcijas. Tas ir bīstami ne tikai slimnīcas darbiniekiem, bet arī pacientiem, kuriem jau tāpat imunitāte nav īpaši noturīga un elpošanas traucējumi vai nieze var būtiski saasināt pamatslimības.

Ko Latvija var gaidīt no satricinājumiem pakļautās globālās ekonomikas un savas pašas attīstības? Vai nebūs atkal iekšzemes kopprodukta (IKP) “negatīvā izaugsme” kā 2024. gadā, kas tika noslēgts ar mīnus 0,4%? Un cik naudas pietrūks budžetā, lai gada beigās “savilktu galus uz nullēm” – to šobrīd mēģina prognozēt eksperti.

Pasaules Banka (PB), Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un starptautiskās reitingu aģentūras samazinājuši globālās izaugsmes prognozes. Arī Latvija ir to valstu skaitā, kurai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šajā gadā nesolās būt spožs. Patiesībā pašlaik ir tāds brīdis, ka varam paļauties tikai uz Toma Briča laika ziņām nākamajām trim dienām, bet par ekonomiku neko nevar paredzēt – to ietekmē pārāk daudz faktoru.

Nupat ir apritējuši 35 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome (AP) pieņēma “Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu”. Kādām ērkšķainām takām cauri ir lauzusies Latvijas tautsaimniecība, kas ir sasniegts, un ko gaidām no nākotnes?

Partiju priekšvēlēšanu programmas reti kurš lasa, paļaujoties uz emocijām un uzticību vai noliegumu pret konkrētiem personāžiem sarakstos. Un pat ne visi kandidāti ir rūpīgi izlasījuši, ko viņi paši īsti sola...

Ukraina atzinusi, ka tai nav izdevies panākt vienošanos ar 2,6 miljardu dolāru liela parāda turētājiem, tādējādi zūd cerības panākt parāda pārstrukturēšanu pirms nākamā mēneša maksājuma termiņa.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns šogad kārtējo reizi sācis sīvu uzbrukumu miljardierim filantropam Džordžam Sorosam, apsūdzot viņu globālas “impērijas” vadīšanā ar mērķi graut nacionālo suverenitāti visā Eiropā. Orbāns apgalvo, ka Soross un viņa tīkls aktīvi strādā, lai uzspiestu vienotu liberālu darba kārtību, apdraudot Eiropas valstu, tostarp Ungārijas, kultūras un demogrāfisko integritāti.

Namīpašums Rīgā, Skolas ielā 30, atrodas izcilā vietā, dzīvokļi tajā teorētiski varētu būt ļoti vērtīgi. Bēda tikai, ka šī septiņu stāvu ēka ir grausta stāvoklī un vajadzīgs pamatīgs remonts. Dzīvokļu īpašnieki savulaik ir aktīvi rīkojušies, meklējuši iespējas ēku izremontēt un padarīt to energoefektīvu – siltināt, lai nav jāmaksā milzīgi rēķini.

Šis ir Latvijā vēl nebijis gadījums, kad pēc trauksmes cēlēja ziņojuma tiek uzsākta pārbaude, kuras rezultāti atbilstoši Prokuratūras likumam iedarbina ģenerālprokurora atlaišanas procedūru.

Eiropas prokuratūra (European Public Prosecutor’s Office (EPPO)) sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) turpina rūpēties par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izlietošanu likumīgā veidā, tvarstot tos, kuri tiesībsargu ieskatā mēģina izkrāpt ES finanses.

Tiešās ārvalstu investīcijas ir brīnišķīga nauda – līdzīgi kā ieņēmumi no eksporta, tā ir nauda no ārpuses, tā visādos veidos veicina ekonomikas attīstību, augsmi un plauksmi. Bēda tikai, ka ārvalstu investīciju Latvijā ir pārāk maz – mazāk nekā Igaunijai un Lietuvai. Kāpēc tā? Ir daudz versiju, reālu iemeslu un arī mītu, kas neiztur kritiku.

“Eurostat” ir publicējis jaunākos datus par Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopproduktu pēc pirktspējas paritātes. Šie dati ļauj spriest par valsti – par to, kāda tajā ir turība vai nabadzība.

Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa kā vienu no svarīgākajām prioritātēm ir izvirzījusi mērķi savā valdības restarta karagājienā samazināt birokrātiju un administratīvo slogu par 25%. Kas ar to domāts?

Ikgadējā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē 27. martā tika prezentēts uzņēmēju viedoklis par visiem Latvijas ministriem. LTRK biedriem balsojumā bija jāatbild uz jautājumu – kurus no valdības sastāva vērtējat vispozitīvāk?

Saskaņā ar Eiropas Komisijas statistikas apstrādes struktūrvienības “Eurostat” datiem, 2023. gadā visvairāk līdzekļu no sava iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai bija tērējusi Latvija – 3,1%. Igaunija un Lietuva bijušas otrajā un trešajā vietā. Ceturtā lielākā IKP atvēlētāja aizsardzībai bija Grieķija, bet Polija bija piektajā vietā.