Kamēr Karību jūrā plosās viesuļvētra “Melisa”, Tramps apceļo Āziju un tiksies ar Sji. Varbūt tad nu beidzot būs tā, ka Krievija sankciju dēļ sāks mazāk pārdot naftu un varēs mazāk saražot ieročus, ar kuriem slepkavo ukraiņus. Polijā baigs skandāls – bijušais tieslietu ministrs esot veicis 26 noziegumus!
Bet Igaunijā notriekts “nezināmas izcelsmes” drons. Neuzzināsim vairs, vai tam bija draudzīgi nodomi... Ilgi NATO valstis ir piecietušas Krievijas un Baltkrievijas hibrīdņirgāšanos, bet nu cik tad var? Pirmais drons ir notriekts.
Līdzšinējās ES un ASV sankcijas pret Krieviju ir apbrīnojamu nejēdzību virkne. Ja sankciju mērķis bija palīdzēt Krievijai vairāk nopelnīt, lai tā varētu saražot vairāk ieroču, tad tas tika spoži sasniegts. Ir taču jābūt gudrībai ar sankcijām panākt naftas cenu celšanos, tajā pašā laikā neparūpējoties, lai Krievija nevarētu to visur pārdot.
Taču tagad ar 19. ES sankciju paketi un ASV sankcijām ir parādījusies cerība, ka Krievijas kara ekonomika no tām sāks nopietni ciest zaudējumus. Tas ir, ja tās tiks ieviestas tādā stingrībā un apmērā kā iecerētas.
Šādas tādas pazīmes par to liecina. Krievijas naftas gigants “Lukoil” sācis izpārdot savus īpašumus ārvalstīs, lai segtu ievērojamus finanšu
zaudējumus. Tie radušies pēc tam, kad uzņēmuma akciju vērtība pēdējās dienās piedzīvojusi strauju kritumu - tirgus ir reaģējis uz ASV noteiktajām sankcijām Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem, lai gan sankcijas vēl nav pat stājušās spēkā.
“Lukoil” vadība publiski nav atklājusi iespējamos pircējus, taču uzņēmums jau izskatot piedāvājumus par ēku, degvielas uzpildes staciju, zemes gabalu un ražotņu pārdošanu ārvalstīs. Eksperti norāda, ka šādas rīcības liecina par nopietnām finansiālām grūtībām un investoru uzticības zudumu Krievijas naftas nozarei kopumā. Vienas dienas laikā “Lukoil” akciju cena samazinājusies par vairāk nekā 6%, un līdzīga tendence vērojama arī citam nozares gigantam - “Rosņeft”. Saskaņā ar vietnes “Trading Economics” informāciju, “Rosņeft” akciju cena mēneša laikā samazinājusies par 8,19 procentiem.
Kremļa pārstāvji iztēlo, ka Krievijas energoresursi joprojām esot konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū, taču analītiķi norāda - sankcijas un piegāžu ierobežojumi ievērojami samazinās Krievijas ienākumus.
Sarežģījumus Krievijai sagādā Grieķijas tankkuģu kompāniju atteikšanās sadarboties ar Krievijas naftas eksportētājiem. Šīs kompānijas līdz šim pārvadājušas gandrīz trešdaļu Krievijas naftas uz Rietumu ostām, un to atteikšanās tiek uzskatīta par vienu no līdz šim nopietnākajiem triecieniem Maskavas naftas industrijai.
Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi gatavojas ievērojami samazināt Krievijas naftas iegādi, lai ievērotu jaunās ASV sankcijas. Vēl ir palicis jautājums par Ķīnu. 30. oktobrī paredzēta ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru Sji Dzjiņpinu. Sarunas būs par plašu abu valstu attiecību loku, bet gan jau netiks apieta arī problēma, ka Ķīna iepērk lielu daudzumu Krievijas fosilo resursu. Par to, kā ievirzīsies sarunas, pašlaik vēl grūti spriest. Taču šo tikšanos ar dziļu interesi vēros Indija, kura Ķīnu uzskata par ekonomisku konkurenti un arī par militāru apdraudējumu un iespējamu agresori. Ja Ķīna turpmāk samazinās naftas pirkšanas apjomus no Krievijas, tāpat darīs arī Indija Un otrādi - Indija būs greizsirdīga uz Ķīnu un negribēs noskatīties, kā tā pērk lētu naftu no Krievijas, kamēr pašai jāpērk dārgāk citos tirgos.
Milzīgs skandāls Polijā. Tieslietu ministrs un ģenerālprokurors Valdemārs Žureks ir iesniedzis Seimam (Polijas parlamenta apakšpalātai) lūgumu atcelt bijušā tieslietu ministra Zbigņeva Zjobro imunitāti. Prokuratūra uzskata, ka ir pietiekams pamats turēt Zjobro aizdomās, ka viņš ir izdarījis 26 noziegumus, kas saistīti ar Tieslietu fonda naudas nelikumīgu izlietošanu. Aizdomas ir par "organizētas noziedzīgas grupas izveidi un vadīšanu", kas nelikumīgi piesavinājās vairāk nekā 150 miljonus zlotu (34 miljonus eiro) no Tieslietu fonda līdzekļiem, portālam “Pravo.pl.” sacīja Tieslietu fonda pārstāve Anna Adamjaka.
Polijas premjers Donalds Tusks saka, ka nekas tamlīdzīgs Polijas vēsturē līdz šim nav piedzīvots. "Beidzot mēs esam nonākuši līdz brīdim, kad varam pieprasīt bijušā tieslietu ministra Zbigņeva Zjobro imunitātes atcelšanu, arestu un pagaidu apcietinājumu," sacīja Tusks.
Pret 55 gadus veco politiķi tiek veikta izmeklēšana par 26 iespējamiem noziegumiem, tostarp par noziedzīgas organizācijas veidošanu, līdzdalību tajā un naudas piesavināšanos aptuveni 34 miljonu eiro apmērā. Zjobro apsūdzēts arī par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un nolaidību darbā. Apsūdzību centrā ir Tieslietu fonds, ko pārrauga Tieslietu ministrija un kas paredzēts noziegumos cietušo atbalstam. Būdams tieslietu ministrs, Zjobro devis rīkojumus padotajiem novirzīt fonda naudu projektiem, kas varētu dot politisku labumu viņa pārstāvētajai partijai. Pagājušā gada decembrī prokuratūra izvirzīja līdzīgas apsūdzības Zjobro bijušajam vietniekam Marčinam Romanovskim, kas vēlāk aizbēga uz Ungāriju un tur viņam tika piešķirts politiskais patvērums.
Lai gan spiegprogrammatūra, piemēram, “Pegasus”, it kā ir paredzēta noziegumu upuru aizsardzībai, Polijas izmeklēšana atklājusi, ka iepriekšējā valdība nelikumīgi piesavinājās noziegumu upuru līdzekļus, lai izspiegotu opozīciju un pilsonisko sabiedrību.
Pēdējos gados arī citām Eiropas valdībām ir bijuši savi “Pegasus” skandāli, tostarp Grieķijas, Spānijas un Ungārijas valdībām.
Netālu no Rēdo militārās bāzes Igaunijas dienvidos 17. oktobrī fiksēti divi nezināmas izcelsmes bezpilota lidaparāti, no kuriem vienu notrieca sabiedroto spēki, vēsta laikraksts "Postimees".
Igaunijas Aizsardzības spēku ģenerālštāba preses pārstāve Līsa Vaksmane "Postimees" stāstīja, ka sabiedroto spēki 17. oktobrī plkst. 16.30 atklāja netālu no 2. Kājnieku brigādes bāzes lidojošus dronus. Vienu no tiem notrieca ar pretdronu ieroci. Kā teica Vaksmane, Igaunijas armija un Policijas un robežsardzes departaments mēģināja atrast notriekto dronu, taču to neatrada vietā, kur tam vajadzētu būt nokritušam.
"Aizsardzības spēki detalizētāk nekomentē ar drošību saistītus incidentus," viņa uzsvēra. Rēdo bāzē ir dislocēti ASV karavīri.
Baltijas valstīs bijuši vairāki incidenti, kad to gaisa telpā ielido droni no Baltkrievijas vai Krievijas, radot bažas par drošības riskiem. Polijas gaisa telpā 10. septembrī ielidoja 19 droni, krievu drons ielidoja arī Rumānijā. Tāpat dronu pacelšanās netālu no lidostām ir bijusi problēma Dānijā un Vācijā, kur uz laiku bija jāatceļ lidojumi. Pagājušā gada 7. septembrī Rēzeknes novadā nokrita Krievijas "Shahed" tipa drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielu.
Nezināmas izcelsmes vai zināmas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes dronu lidināšanās pa Eiropas Savienību ir bīstama gan drošībai, gan arī nodara skādi ekonomikai, uz laiku paralizējot civilo aviāciju, liekot izsludināt trauksmi armijas daļās un liekot pacelties gaisā kara lidmašīnām.
Vairākas valstis ir mainījušas savus noteikumu un likumus, atvieglojot operatīvāku reaģēšanu un piešķirot bruņotajiem spēkiem tiesības triekt svešos dronus nost. Beidzot ir pirmais gadījums, kad kāds drons ir tiešām notriekts, un tas ir noticis Igaunijā.
Viesuļvētra “Melisa” pēc postījumiem Jamaikā izraisījusi plūdus Kubā, ziņo CNN.
Virzoties uz ziemeļiem, “Melisa” sasniedza Kubu kā “ārkārtīgi bīstama” 3. kategorijas viesuļvētra pēc tam, kad bija izpostījusi Jamaiku. Kubu ir skāruši spēcīgi plūdi, “Melisai” virzoties pāri salai.
Vētra nodarīja plašus postījumus mājām, slimnīcām un skolām Jamaikas dienvidrietumos, taču pilns postījumu apmērs tur nav skaidrs, jo tur ir grūti nokļūt. Jamaikas premjerministrs Endrū Holness otrdien pasludināja valsti par katastrofu zonu.
“Melisa” ir vainīga septiņos nāves gadījumos - trīs bojā gājušie Jamaikā, trīs Haiti un viens Dominikānas Republikā.
Jamaikas infrastruktūra ir cietusi no smagiem postījumiem, kā norāda Jamaikas pašvaldību un kopienas attīstības ministrs Desmonds Makenzijs. Lai gan pilsētu teritorijās, piemēram, Kingstonā, ir veikti remontdarbi un uzlabojumi, liela daļa salas lauku iedzīvotāju joprojām ir neaizsargāti. Aptuveni 25 000 tūristu joprojām atrodas Jamaikā. Valsts sāk novērtēt viesuļvētras nodarīto postījumu apmērus. “Nav pamata uztraukties,” paziņojumā norādīja izglītības, prasmju, jaunatnes un informācijas ministre Dana Morisa Diksone. Jamaikas valdība ir izveidojusi oficiālu tīmekļa vietni palīdzības un atjaunošanas darbiem. Lietotāji var ziņot un piekļūt jaunumiem par plūdu vietām vai bloķētiem ceļiem. Vietnē ir pieejama arī interaktīva vietne patvēruma meklētājiem. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņš uzrauga viesuļvētras “Melisa” nodarītos postījumus un ir gatavs palīdzēt Jamaikai tās atlabšanas procesā. “Humānu apsvērumu dēļ mums tas ir jādara. Tāpēc mēs to rūpīgi vērojam un esam gatavi rīkoties,” piebilda Tramps.
Sarunā CNN raidījumā "Audie Cornish" bijusī Jamaikas Senāta locekle Imani Dankana-Praisa sacīja: "Sekas vēl nav beigušās." Viņa atsaucās uz gaidāmajiem dubļu un zemes nogruvumiem. "Mēs esam modri. Un atbalstām viens otru." Bijusī senatore pauda pateicību par patversmēm, kas piedāvāja drošību neaizsargātām kopienām, un cilvēkiem, kas atvēra savas mājas tiem, kas bija apdraudēti. "Kaimiņi uzņēma kaimiņus, kuri pagājušajā naktī bija bez pajumtes," viņa teica. Lai gan Jamaikas galvaspilsēta Kingstona necieta smagi no retās 5. kategorijas viesuļvētras, Dankana-Praisa atzina, ka periodiskā saziņa ar ģimeni un draugiem vissmagāk skartajos apgabalos, piemēram, valsts centrālajā un rietumu daļā, viņu ir šokējusi. "Pilnīgs posts," viņa teica. "Plūdi bija pārāk intensīvi." Tūristu bāzes, tostarp Montegobeja, tika "ļoti, ļoti smagi izpostītas", un mājas, slimnīcas un lidosta cieta ievērojamus zaudējumus, piebilda Dankana-Praisa Pēc tam, kad “Melisa” pameta Kubu, tā virzījās uz Bahamu salām. Nacionālā viesuļvētru centra prognozes liecina par kopējo nokrišņu daudzumu 5-10 collas, iespējami pēkšņi plūdi un dzīvībai bīstamas vētras uzplūda draudi, vēsta BBC. Bahamu salu iedzīvotājiem ieteicams atrast drošu patvērumu un ievērot vietējo varas iestāžu oficiālās vadlīnijas.
Arī Rietumeiropas valstis pēdējā laikā ir cietušas no dabas katastrofas. Pagājušajā nedēļā plosījās vētra “Bendžamins”, tās spēcīgās vēja brāzmas lauza kokus un radīja elektrības traucējumus.
Vētra, kurai vārdu deva Francijas meteoroloģiskais dienests “Meteo France”, pagājušās ceturtdienas rītā pārskrēja pāri Lamanšam uz Francijas ziemeļu krastu, nesot spēcīgākās vēja brāzmas, kas sasniedza pat 45 metrus sekundē.
Lielbritānijā lielākie postījumi tika nodarīti pagājušajā ceturtdienā, ziņo raidorganizācija BBC. Vairāk nekā 2000 mājsaimniecību palika bez elektrības, un austrumu reģionā tika traucēta vilcienu kustība. Operatīvie dienesti saņēma neskaitāmus izsaukumus saistībā ar nolūzušiem kokiem, kā arī Nortfolkas piekrastē tika izsludināti brīdinājumi par plūdiem.
Arī viena cilvēka nāve ir uz “Bendžamina” rēķina. Kāds vācu tūrists gāja bojā Francijai piederošajā Korsikas salā pēc tam, kad viņu aizrāva līdzi ūdeņu pārpildīta upe.
