Aptaujas liecināja, ka Gērta Vildersa Brīvības partija vēlēšanās iegūs redzami vairāk balsu nekā citas, taču realitātē tā nav noticis. Nīderlandē trešdien notikušajās vēlēšanās centristu partijas "Demokrāti 66" (D66) rezultāts ir gandrīz vienāds ar Vildersa labēji populistisko Brīvības partiju (PVV), liecina mediju aplēses pēc 95% balsu saskaitīšanas. Arī vēlāk pēc 98% balsu saskaitīšanas aina ir tāda pati.
Pēc ziņu aģentūras ANP aplēsēm Roba Jetena partija D66 un PVV katra iegūst 26 deputātu vietas 150 vietu parlamentā. Citi plašsaziņas līdzekļi arī rēķina, un tiem iznāk par vienu vietu vairāk D66 un par vienu mazāk PVV, bet šā vai tā Vildersam tā ir neveiksme salīdzinājumā ar 2023. gada vēlēšanām, kad viņa partija ieguva 37 vietas.
Par vēlēšanu uzvarētāju tiek uzskatīta liberālā D66, kas būs ieguvusi papildu 17 vietas, salīdzinot ar vēlēšanām pirms diviem gadiem. Tās 38 gadus vecajam līderim Jetenam ir lielākās izredzes izveidot valdošo koalīciju, jo visas lielākās partijas ir izslēgušas sadarbību ar Vildersu.
Vilderss plašsaziņas līdzekļiem ir atzinis zaudējumu, tomēr atgādina, ka viņa partija joprojām ir liela un padoties negrasās. Tas nav tālu no taisnības, jo politiķis, kurš galveno uzsvaru savā retorikā ir licis uz migrācijas un islamizācijas apkarošanu, joprojām ir gana populārs.
“De Telegraaf” raksta, ka kreisās Darba partijas līderis Franss Timmermanss atkal nav izcīnījis uzvaru, “kas ir kopīga iezīme viņa karjerā” - gluži tāds kā lāsts.
Jau pirmie publiski pavēstītie vēlēšanu rezultāti noveda pie kreisās partiju apvienības “GroenLinks-PvdA” līdera Fransa Timmermansa tūlītējas atkāpšanās no amata, jo kļuva skaidrs, ka rezultāts būs slikts, raksta “Duch News”. Īsā uzrunā partijas atbalstītājiem viņš teica, ka ir ļoti vīlies par rezultātiem un ka nav spējis pārliecināt pietiekami daudz cilvēku atbalstīt “GroenLinks-PvdA” vēstījumu. "Kā vadītājs es uzņemšos atbildību par to," viņš teica. "Ir pienācis laiks man atkāpties un nodot vadību nākamajai paaudzei. Tas ir tas, kas vadītājam būtu jādara."
“Vrij Nederland” analizē, ka Nīderlande virzās arvien vairāk pa labi. Taču var atgadīties tā, ka būs progresīvs premjerministrs, kurš vadīs pārsvarā konservatīvu ministru kabinetu.
Roba Jetena sasniegums, mazāk nekā divu gadu laikā paceļot savu sociāli liberālo partiju D66 no piektās vietas Nīderlandes politikā, ir bijis kas varens un vēl neredzēts. Argentīniešu lauka hokejists - nākamā premjerministra nākamais vīrs
BBC vēsta, ka, ja Jetens kļūs par premjerministru, viņš būs pirmais atklātais gejs - valsts vadītājs Nīderlandes vēsturē.
Jetens ir saderinājies ar 28 gadus veco Argentīnas lauka hokejistu Nikolasu Santjago Kīnanu, un viņiem ir paredzēts precēties nākamgad. Kīnans ir lauka hokejists, kurš spēlē pussarga vai uzbrucēja pozīcijā Nīderlandes “Hoofdklasse” līgas klubā “Klein Zwitserland” un Argentīnas izlasē.
Jetens jau savas politiskās karjeras sākumā atbalstīja centrisko partiju D66, kas sevi raksturo kā progresīvu un sociāli liberālu partiju, un partijas amatpersonas drīz vien pamanīja viņa potenciālu. Pēc dažiem gadiem, kas tika pavadīti darbā Nīderlandes dzelzceļa tīklā “ProRail”, Jetens 2017. gadā tika ievēlēts par parlamenta deputātu. Taču Jetena karjerā ne viss ir noritējis gludi. Parlamenta kolēģi sūdzējās, ka viņš ir "uzbāzīgs" klimata jautājumos, un viņa lielās ambīcijas tika izjauktas, kad Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā izraisīja enerģijas cenu kāpumu. Viņš vadīja D66 katastrofālo kampaņu 2023. gadā, kad partija ieguva tikai deviņas vietas. Viņa uzstāšanās plašsaziņas līdzekļos tika kritizētas kā garlaicīgas, un viens kritiķis viņu nosauca par "Robotu Jetenu". "Robots Jetens būs premjerministrs!" iesaucās kāds reportieris, kad trešdienas vakarā kļuva skaidri viņa panākumi. "Dažreiz politikā viss var izvērsties patiešām traki," ar platu smaidu atbildēja Jetens.
Īsti simtprocentīgas skaidrības par jauno koalīciju un Jetena kļūšanu par premjerministru pagaidām vēl nav, un vēl iespējama smaga stumdīšanās un tirgošanās. “Duch News” analizē, ka Nīderlandei gandrīz noteikti būs liberāls premjerministrs - 38 gadus vecais Jetens, “lai gan jaunās koalīcijas valdības politiskais virziens ir ļoti neskaidrs”.
Jetens intervijās ir norādīja, ka viņš izvēlētos koalīciju, kas sastāvētu no CDA, “GroenLinks-PvdA” un VVD. Šīs četras partijas kopā ar PVV būs lielākās, kad tiks saskaitītas visas balsis, un šāda kombinācija būtu "loģiska" izvēle, viņš teica. Tas nozīmē, ka nākamā Nīderlandes kabineta virziens joprojām ir atklāts. Centriski kreisā koalīcija varētu rēķināties ar 86 vietām parlamenta apakšpalātā, savukārt centriski labējai aliansei, ieskaitot D66, būtu 75 vietas, kas nav pietiekami vairākumam, norāda “Duch News”.
Ungārija vēlas apvienot spēkus ar Čehiju un Slovākiju, lai izveidotu Ukrainas skeptiķu aliansi ES, portālam “Politico” pastāstīja Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna galvenais politiskais padomnieks. Orbāns cer sadarboties ar Andreju Babišu, kura labēji populistiskā partija uzvarēja Čehijas nesenajās parlamenta vēlēšanās, kā arī ar Slovākijas premjerministru Robertu Fico, lai saskaņotu nostājas pirms ES līderu sanāksmēm. Lai gan stingras politiskās alianses izveide vēl ir zināmā mērā attāla, tās izveidošana varētu ievērojami kavēt ES centienus atbalstīt Ukrainu finansiāli un militāri. "Es domāju, ka tā notiks - un tas būs arvien redzamāks," sacīja premjerministra politiskais direktors Balāžs Orbāns, kad viņam jautāja par Ukrainas skeptiķu alianses potenciālu sākt darboties kā blokam Eiropadomē. “Tas ļoti labi darbojās migrācijas krīzes laikā. Tā mēs varējām pretoties,” viņš teica par tā saukto Višegradas 4 grupu, kas sastāvēja no Ungārijas,
Čehijas, Slovākijas un Polijas laikā, kad pēc 2015. gada Varšavā pie varas bija eiroskeptiķu partija “Likums un taisnīgums”. Toreizējais Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis vadīja šo iniciatīvu kā alianses lielākais dalībnieks, un “V4” grupa veicināja ģimeni atbalstošu politiku, kā arī spēcīgas ES ārējās robežas un iebilda pret jebkādu obligātu migrantu pārvietošanu starp dalībvalstīm. “Višegradas 4” alianse sašķēlās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, jo Polija iestājās par niknu nostāju pret Maskavu, bet Ungārija ieņēma pretēju nostāju. Jaunajā Višegradas aliansē būtu trīs, nevis četras dalībvalstis
Pašreizējais Polijas centriski labējais premjerministrs Donalds Tusks ir stingri Ukrainas atbalstītājs un, visticamāk, neiesaistīsies aliansē ar Orbānu. Tomēr Fico un Babišs ir atkārtojuši Ungārijas līdera viedokli par Ukrainu, aicinot uz dialogu ar Maskavu, nevis ekonomisku spiedienu. Babišs ir kritizēts par savu publisko skepsi attiecībā uz turpmākas Eiropas palīdzības atbalstīšanu Kijivai, un Čehijas pašreizējais ārlietu ministrs intervijā ar “Politico” brīdināja, ka Babišs darbosies kā Orbāna "marionete" Eiropadomes sanāksmēs. Pat ja tā, jebkuras Višegradas alianses versijas reformēšanai varētu būt nepieciešams zināms laiks. Lai gan 2023. gadā tika atkārtoti ievēlēts par Slovākijas premjerministru, Fico nav oficiāli vienojies ar Ungārijas līderi konkrētās politikas jomās. Babišs pēc savas partijas nesenās uzvaras vēlēšanās vēl nav izveidojis valdību. Ungārijas centieni veidot politiskās alianses Briselē sniedzas tālāk par Eiropadomi, sacīja Balāžs Orbāns.
Ungārijas premjerministra partija “Fidesz”, kas ir daļa no galēji labējās grupas "Patrioti Eiropai", varētu paplašināt savas partnerības Eiropas Parlamentā, viņš teica, nosaucot labējo Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu, galēji labējo grupu "Suverēnu Nāciju Eiropa" un "dažas kreisās grupas" par potenciālajiem sabiedrotajiem.
Padomnieks sacīja, ka tādas galvenās partijas kā centriski labējā Eiropas Tautas partija agrāk vai vēlāk varētu vērsties pret Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, iznīcinot centrisko vairākumu, kas atbalstīja viņas pārvēlēšanu. “Tātad šī “Višegradas 4” rekonstrukcija notiek. Mums ir trešā lielākā Eiropas Parlamenta frakcija. Mums ir domnīcu tīkls, kas ir plaši pārstāvēts šeit Briselē, un tam ir arī transatlantiska ietekme. Un mēs meklējam partnerus, sabiedrotos katrā tēmā.” “Mathias Corvinus Collegium” domnīca, kas lielāko daļu finansējuma saņem no Ungārijas līdera sabiedrotajiem un kuras priekšsēdētājs ir Balāžs Orbāns, kopš tās darbības uzsākšanas 2022. gadā ir paplašinājusi savu klātbūtni Briselē. Ungārijas premjerministrs, kurš pie varas ir bijis pēdējos 15 gadus, nākamgad saskarsies ar pārvēlēšanu cīņu. Saskaņā ar “Politico” aptauju, opozīcijas līdera Pētera Maģāra partija “Tisza” pašlaik ir populārāka nekā Orbāna partija “Fidesz”. Jautāts par gaidāmo vēlēšanu kampaņu, palīgs sacīja, ka tā būs “grūta, kā vienmēr”, vainojot Briseli par to, ko viņš nosauca par “organizētu, koordinētu centienu mēģināt nospiest Ungārijas valdību”, kas ietver “opozīcijas politisku atbalstīšanu”. Eiropas Komisija norāda, ka pasākumi līdzekļu aizturēšanai no Ungārijas izriet no Budapeštas nepakļaušanās ES tiesību aktiem, nevis no politiskas programmas.
Par Ungāriju, tāpat arī par Slovākiju un tagad arī Čehiju politikas vērotājiem Baltijas valstīs, Polijā, Ukrainā un krievu disidentiem atliek tikai novaidēties. 1956. gadā Ungārijā PSRS karaspēks asiņaini apspieda tautas sacelšanos. 1968. gadā PSRS karaspēks to pašu paveica Čehoslovākijā. Komunistiskās PSRS agresīvā kursa mantiniece pašlaik ir impēriskā Krievijas Federācija. Kā tas var būt, ka ungāri, čehi un slovāki mierīgi noskatās, kā politiskie līderi bez kautrēšanās iztop kara noziedzniekam Vladimiram Putinam un lien viņam dibenā?
Redzams taču, ka Kremlis veic netaisnīgu, beziemesla iebrukumu Ukrainā, nogalinot civiliedzīvotājus, bombardējot ukraiņu skolas, slimnīcas un bērnudārzus. Kā šāda antiukrainisma puve ir varējusi ieperināties šajās trijās valstīs, pašā Eiropas sirdī?
Ukraiņi dzīvo kaimiņos ungāriem, čehiem un slovākiem. Daudzu gadsimtu gaitā cits citam ir darījis pāri. Atminēties vecas lietas un uzkurināt netīksmi pret kaimiņiem ir diezgan viegls darbs - prasmīga propaganda to spēj ātri. Lai gan poļiem ir nesalīdzināmi vairāk vardarbības konfliktu ar ukraiņiem vēsturē nekā ungāriem vai čehiem un slovākiem, Polijas politiķi saprot, ka kopīgs, baigs ienaidnieks pašlaik ir Krievija un nepieciešams solidarizēties. Polija ir lielākā Ukrainas atbalstītāja.
Bet Ungārijai, Čehijai un Slovākijai nav jūras - nav ostu un termināļu, lai varētu piedalīties globālā resursu tirgū ar kuģošanu. Tas smacē. Un propaganda šo smacīgumu var uzpūst, norādot, cik tas netaisnīgi - “visi var, bet mēs nedrīkstam”.
Triju valstu politiķi ir biedējuši savas tautas, ka, paliekot bez Krievijas fosilajiem resursiem, cita Eiropa iztiks un attīstīsies, bet Ungārija, Slovākija un Čehija paliks bešā, nabadzībā un izmisumā. Patiesībā tāda valsts kā Slovākija diezgan mierīgi var iekļauties kopējā plūdumā un neko daudz neciest no degvielas un kurināmā trūkuma, taču ES sankcijas pret Krieviju apdraud tās iespējas spekulēt un “uzvārīties” kā starpniecei uz krievu naftas un gāzes rēķina.
Lai vai kā, šāda pašu centrālāko Centrāleiropas valstu politika uzdzen zosādu. Tas ir murgs, ko agrāk nevarēja iedomāties.
Tramps ar Sji noslēdz vienošanos par sojas pupiņām un retzemju metāliem. Papļāpājuši arī par Ukrainu
Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir tikušies Dienvidkorejā. Tramps apgalvo, ka ASV samazinās "fentanila tarifu" Ķīnas precēm, kas tiek ievestas ASV, no 20% līdz 10%. Apmaiņā pret to Ķīna sāks "iegādāties milzīgu daudzumu sojas pupiņu, sorgo un citu lauksaimniecības produktu", sacījis Tramps. BBC vēsta, ka Ķīna arī apgalvo, ka tā atvieglos ASV retzemju elementu iegādi. Tramps apgalvo, ka pilnīgs ASV un Ķīnas tirdzniecības līgums tiks parakstīts "diezgan drīz".
Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sarunās Dienvidkorejā vienojušies "strādāt kopā" Ukrainas jautājumā. "Ukrainas temats bija ļoti svarīgs. Mēs ilgi par to runājām, un mēs abi strādāsim kopā, lai redzētu, vai mēs varam kaut ko panākt," žurnālistiem lidmašīnā "Air Force One" sacīja ASV prezidents. Sji "mums palīdzēs, un mēs strādāsim kopā Ukrainas jautājumā", norādīja Tramps.
Izskatās, ka abi lielvaru līderi ir noslēguši lieliskus “dīlus” savā starpā, bet Tramps nav neko panācis, lai Ķīna neturpinātu pirkt no Krievijas lētos resursus un pārtrauktu piegādāt šai agresorvalstij divējāda lietojuma preces. “Strādāšana kopā” nav saprotama un vismaz pagaidām ir bez kādas jēgas, un karu Ukrainā tā neaptur.
