Kamēr Latvijā šonedēļ turpinājās neprāta kaislības ap Stambulas konvenciju, Igaunijā šī nedēļa pagāja mierīgā garā, palēnām veidojot jaunas koalīcijas pašvaldībās pēc 19. oktobra vēlēšanām. Valstī turpinājās konstruktīvas diskusijas par minimālās algas apmēru un par to, vai vajag pieprasīt atkārtotu eksāmenu kārtošanu pamatskolās. Igaunijā atzīts, ka tās derīgais izraktenis degslāneklis būs derīgs arī nākotnē.
Lietuvā šonedēļ atkal cieta aviācijas nozare, jo Viļņas un Kauņas lidostām uz laiku bija jāaptur lidojumi gaisa balonu ielidošanas dēļ Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas. Izskatās, ka lietuviešu pacietības mērs ir pilns un viņi sāks šos balonus triekt nost, kur vien tos savā teritorijā ieraudzīs.
Igaunijas darba devēju un arodbiedrību pārstāvji turpina diskusijas par minimālās algas paaugstināšanu. Valdība iepriekš solīja sasniegt 1000 eiro atzīmi līdz 2027. gadam, tomēr, pēc ekonomikas ministra Erki Keldo teiktā, valdības iejaukšanās sarunās pagaidām nav plānota, piektdien ziņo "Aktualnaja kamera". Arodbiedrību centrālās savienības vadītāja Kaja Vaska norādīja, ka iepriekšējā gada ekonomiskās prognozes nav attaisnojušās, tāpēc iepriekšējie plāni ir jāpārskata. Pašlaik ne darba devēji, ne arodbiedrības nav iesniegušas konkrētas prasības vai priekšlikumus. Saskaņā ar pirms trim gadiem noslēgto vienošanos minimālajai algai līdz 2027. gadam pakāpeniski jāsasniedz 50% no vidējās algas. Pagājušajā gadā vienošanās termiņš tika pagarināts uz vienu gadu. Saskaņā ar jauno plānu nākamgad minimālā alga pieaugs par aptuveni 100 eiro.
Igaunijas uzņēmēju aprindās ir populārs uzskats, ka valstiski noteikta minimālā alga vispār ir jāatceļ. Var arī tā darīt - sešās ES valstīs minimālā alga netiek valstiski noteikta. Pašlaik minimālā alga Igaunijā pie pilnas nodarbinātības ir 886 eiro. To saņem aptuveni 17 tūkstoši cilvēku, savukārt vidējā alga valstī ir divreiz lielāka.
Latvijā minimālā alga pašlaik ir 740 eiro, bet nākamgad būs 780 eiro. Lietuvas valdība ir ierosinājusi minimālo algu valstī nākamgad paaugstināt līdz 1153 eiro mēnesī.
Igaunijas ziemeļos ir bagātīgas degslānekļa atradnes. Padomju laikā šis resurss tika nežēlīgi rakts un neracionāli izmantots. No plašās padomijas tika ievests darbaspēks, kas tika ekspluatēts slānekļa ieguvē. Igaunija jau bija veikusi iestrādes, lai būtiski samazinātu degslānekļa izmantošanu elektrības ieguvē, taču Krievijas izraisītā kara Ukrainā radītā globālā enerģijas krīze lika atsākt videi kaitīgās degvielas izmantošanu. Pašlaik Igaunijā ir jaunas idejas par slānekli, un tam nav tikai vēsture, bet būs arī nākotne.
Sabiedriskais medijs ERR vēsta, ka valsts Enerģētikas attīstības plāns (ENMAK), kas izstrādāts četru līdz piecu gadu laikā un sagatavots vairākās versijās, tagad paredz gan konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas, gan nepārtrauktu slānekļa eļļas ražošanu, sacīja Igaunijas Klimata ministrijas kanclera padomnieks Einari Kīzels. "Lielākā daļa slānekļa elektrostaciju pašlaik ir vecākas par 60 gadiem. Attīstības plāna mērķis ir pakāpeniski aizstāt vecās slānekļa elektrostacijas ar gāzes iekārtām," Kīzels sacīja intervijā “Vikerraadio”. "Auveres elektrostacija darbosies ilgu laiku." Pēc viņa teiktā, plāns paredz arī slānekļa eļļas ražošanas saglabāšanu ilgtermiņā. Vai gāzes elektrostacijas ir saprātīgs risinājums? "Gāze ir lētākais risinājums. Mēs iegūsim lētas stacijas, kuras ir vienkārši un elastīgi darbināmas. Baterijas kalpo tam pašam mērķim, bet tikai īstermiņā," skaidroja Kīzels. "Atjaunojamās enerģijas nozarē mēs atteiksimies no subsīdiju modeļa. Ir plānota vēl viena izsole, kurā tiks izvēlēts pretendents, un tad tirgū ienāks jaunas jaudas tikai tirgus apstākļos." Pēc Kīzela teiktā, pašreizējā plāna versija ir balstīta uz pašreizējo situāciju un ņem vērā jau realizētos riskus. "Dažu gadu laikā mēs varētu sasniegt līmeni, kurā elektroenerģijas cenas visām patērētāju grupām ir zemākas par reģionālo vidējo rādītāju," viņš teica. "Kas attiecas uz atomelektrostaciju, valsts sagatavos nepieciešamo tiesisko regulējumu, un, ja uzņēmēji saskatīs ekonomiskos ieguvumus, sekos investīcijas. Turklāt tiks izveidots valsts aizdevumu garantiju mehānisms ilgtermiņa ieguldījumiem enerģētikā. Tas nākotnē varētu ievērojami samazināt elektroenerģijas izmaksas."
Valdība nesen iesniedza parlamentam izskatīšanai enerģētikas attīstības plāna (ENMAK 2035) projektu. Tas koncentrējas uz piegādes drošību, zemākām elektroenerģijas gala izmaksām un tīrāku enerģiju. Plāna izstrāde sākās 2021. gadā. Divas iepriekšējās plāna versijas paredzēja gandrīz pilnīgu un strauju atteikšanos no fosilā kurināmā izmantošanas. Saskaņā ar jauno dokumentu, darbības subsīdijas elektroenerģijas ražošanai tiks pakāpeniski pārtrauktas. Ilgtermiņa projektiem, piemēram, jūras vēja parkiem, atomelektrostacijām un hidroakumulācijas hidroelektrostacijām, ir paredzēti vismaz 30 gadu ilgtermiņa finansēšanas risinājumi, kas nodrošina uz tirgu balstītu investīciju atdevi. Pāreja uz tīru enerģiju joprojām ir viens no plāna galvenajiem mērķiem. Saglabājas mērķis sasniegt 100% atjaunojamās elektroenerģijas patēriņu, taču tas tiks īstenots, izmantojot uz tirgu balstītas pieejas - kad tehnoloģijas kļūs konkurētspējīgas bez subsīdijām.
Igaunijas Ekonomikas ministrijas ieskatā Izglītības ministrijas plāns atcelt prasību atkārtoti kārtot eksāmenus pamatskolā varētu sūtīt vēstījumu sabiedrībai, ka izglītību var iegūt, neapgūstot visas nepieciešamās prasmes, saasinot problēmas dabaszinātnēs. Skolēnu pārstāvniecības organizācijas uzskata, ka šādām izmaiņām būs jāstiprina skolēnu atbalsta sistēmas, raksta ERR. Septembrī Izglītības ministrija nosūtīja pašvaldībām, skolām un citām attiecīgajām organizācijām noteikumu projektu, lai atceltu prasību atkārtoti kārtot eksāmenus pamatskolā. Tas nozīmē, ka nākotnē skolēni varēs absolvēt pamatskolu pat ar vājām vai neveiksmīgām atzīmēm divos priekšmetos vai pat tad, ja noslēguma eksāmenos nav sasniegts 50% slieksnis. Ekonomikas ministrija uzskata, ka ir nepieciešams skaidri definēt mācību programmas apguves minimālo līmeni, jo nepilnības pamatizglītībā atspoguļojas vidusskolās un profesionālajā izglītībā, kā arī vēlāk darba tirgū, kur to novēršana ir sarežģītāka un dārgāka nekā agrīna intervence pamatskolā. "Mūs uztrauc, ka ierosinātās izmaiņas varētu saasināt problēmas, jo īpaši STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika) jomās, radot iespaidu, ka izglītību var iegūt, neapgūstot visas nepieciešamās prasmes un sekmīgi nenokārtojot eksāmenus. Ņemot vērā nopietno speciālistu trūkumu STEM jomās, tas ir satraucoši," sacīja ekonomikas ministrs Erki Keldo. Viņaprāt, tā vietā, lai atceltu prasību atkārtoti kārtot eksāmenus, uzmanība jāpievērš grūtību novēršanai visā mācību procesā, lai visi skolēni varētu iegūt nepieciešamās zināšanas.
Vīrietis, kuru tur aizdomās par kara noziegumu izdarīšanu pret Lietuvas pilsoni Ukrainā, ir nodots Lietuvai, piektdien paziņoja ģenerālprokurore Nida Grunskiene. "Šī gada 29. oktobrī no Ukrainas uz Lietuvu tika atvesta un nodota persona, kuru tur aizdomās par kara noziegumiem Ukrainā, kas izdarīti pret Lietuvas pilsoni," preses konferencē sacīja Grunskiene. Viņa raksturoja nodošanu kā "ļoti nozīmīgu" rezultātu Lietuvas notiekošajā pirmstiesas izmeklēšanā par kara noziegumiem, kas pastrādāti Ukrainā. Pēc Grunskienes teiktā, izmeklēšanā tika atklāts, ka laikā no 2022. gada marta līdz septembrim Krievijas bruņoto spēku locekļi, tostarp Kaspijas flotiles 177. atsevišķā jūras kājnieku pulka personāls, piedalījās tā sauktās filtrācijas nometnes organizēšanā mācību centrā Melitopoles militārā lidlauka teritorijā. "Tur nevainīgi tika aizturēti, spīdzināti un pazemoti civiliedzīvotāji un karagūstekņi, tostarp Lietuvas Republikas pilsonis," viņa teica. LTR.lt vēsta, ka 2023. gada augustā Ukrainas bruņotie spēki aizturēja augsta ranga jūrnieku no tā paša pulka. “Viņš tiek turēts aizdomās ne tikai par nevainīgi aizturēto civiliedzīvotāju un karagūstekņu apsargāšanu nometnē, bet arī par dalību viņu sišanā un spīdzināšanā - ieslodzīšanu metāla seifā, smacēšanu līdz samaņas zudumam, pakāršanu ar sasietām rokām, apliešanu ar aukstu ūdeni aukstā laikā un elektrošoku izmantošanu,” sacīja Grunskiene. 30. oktobrī Viļņas rajona tiesa noteica aizdomās turētajam trīs mēnešu apcietinājumu. Grunskiene piebilda, ka Lietuvas un Ukrainas varas iestādes ir identificējušas vairākus citus Krievijas karavīrus, kuri, domājams, ir piedalījušies noziegumos. Pirmstiesas izmeklēšanu, kas tiek veikta saskaņā ar pieciem Lietuvas Kriminālkodeksa pantiem, Ģenerālprokuratūra uzsāka 2022. gada 1. martā.
Viļņas katedrāles kopiena piektdien organizēja laternu gājienu ar nosaukumu “Esiet gaisma pasaulei”. Saskaņā ar Viļņas arhidiecēzes sniegto informāciju, gājiens virzījās no Viļņas katedrāles uz Visu svēto baznīcu un tā ir alternatīva “jaunākajām Helovīna svinēšanas tradīcijām”. Gājiena mērķis bija sagaidīt Visu svēto dienu “priecīgi un gaiši - bez bailēm, bet ar cerību un kopības garu”, teikts arhidiecēzes paziņojumā. “Kamēr daudzi grebj Helovīna ķirbjus un briesmoņu maskas, Viļņas iedzīvotāji gatavo laternas un svēto kostīmus. Visu svēto dienas priekšvakarā, kad Helovīns tiek svinēts saskaņā ar jaunākām tradīcijām, Viļņas katedrāles ģimenes kopiena aicina cilvēkus iet citu ceļu - nevis biedēt, bet gan sagādāt prieku,” teikts paziņojumā.
Latvijā amerikāņu Helovīns nebija labi iestādījies vietējā augsnē, taču pamazām, un sevišķi pēdējos piecos gados, tas ir kļuvis nu jau plaši atzīmēts - ar iespaidīgu dažādu spoku un mošķu atrakcijām, ar plastmasas skeletu, nogrieztu locekļu un citas Helovīna atribūtikas pārdošanu lielveikalos, kas, protams, ir lieliska iespēja komercijai. No 24. oktobra līdz 1. novembrim kinopilsētā “Cinevilla” jau trešo gadu notika “Danger Fest 2025”, kas aicināja gan bērnus, gan pieaugušos doties aizraujošā ceļojumā uz “Aizmirsto sapņu pilsētu”. Tāpat jau ceturto gadu Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī 24. un 25. oktobrī ģimenes tika aicinātas staigāt pa Spoku nakts takām.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ceturtdien solīja atbildēt "ar visiem iespējamajiem pasākumiem" pēc tam, kad Viļņas lidostas darbība atkal tika apturēta drošības apsvērumu dēļ, kas saistīti ar no Baltkrievijas palaistiem kontrabandas baloniem. "Hibrīduzbrukumi turpinās. Atkal Viļņas lidostas darbība ir apturēta, radot lielas neērtības pasažieriem. Mēs reaģēsim ar visiem iespējamajiem pasākumiem," ceturtdienas vakarā “Facebook” rakstīja Nausēda. Viņš teica, ka Lietuvas atbilde ietvers "kinētiskus pasākumus", ziņo LTR.lt. "Bruņotajiem spēkiem ir šādas spējas. Tomēr balonu iznīcināšana nav vienkārša - tā prasa lielu precizitāti. Es uzskatu, ka mūsu militāristi drīz atradīs vispiemērotāko un drošāko risinājumu," sacīja Nausēda. Prezidents arī solīja sodīt tos, kas iesaistīti cigarešu kontrabandā ar meteoroloģiskajiem baloniem Lietuvā. "Diemžēl kontrabanda joprojām ir liela problēma. Tā mudina noziedzniekus turpināt izmantot metodes, kas, kā redzam, apdraud aviācijas drošību un rada ievērojamus zaudējumus. Galu galā no tā gūst labumu Baltkrievijas režīms," viņš rakstīja. Nausēda piebilda, ka Lietuva pastiprinās spiedienu uz Minsku. Viļņas amatpersonas ir apgalvojušas, ka Baltkrievijas valdība kaut kādā veidā ir iesaistīta kontrabandistu balonu sūtīšanā pāri robežai. Tā rezultātā Lietuva slēdza divus atlikušos kontrolpunktus uz Baltkrievijas robežas, lai izdarītu spiedienu uz Minsku. "Slēgtā robeža atspoguļo mūsu attiecību pašreizējo stāvokli. Mēs zinām, ka Baltkrievijas režīms ir ieinteresēts turpināt kontrabandu un pārbaudīt Lietuvas pacietību. Taču mums ir savi instrumenti, tostarp nacionālās un
ES sankcijas, un mēs tos izmantosim, paaugstinot temperatūru tik daudz, cik nepieciešams," sacīja prezidents. Pēdējās nedēļas laikā Viļņas lidostas darbība tika apturēta četras reizes līdzīgu draudu dēļ, savukārt Kauņas lidosta tika slēgta vienu reizi.
